Turpmākajos žurnāla numuros šovasar atkal stāstīsim par pilsētniekiem, kas iekopuši lauku mājas. Ko rīdzinieki tur meklē un atrod? Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska uz dzīvi Cēsu pusē pārvākusies pavisam. Sasējusi pilnu tīrumu, vakaros atkrīt gultā sāpošiem muskuļiem. Un smejas. Daudz
Ceļš kļūst aizvien šaurāks un ved dziļāk mežā. Daces mājas gabaliņu aiz Stalbes, Cēsu pusē, ir riktīgā biezoknī. Virs laukakmeņu pamatiem slejas melna koka būve ar plašu terasi. Sunes Puma un Oga sagaida riedamas un astes priekā kustinādamas. Dace arī smaidīga. Vedot mājā, rāda, ka tieši virs ieejas durvīm bezdelīgas uztaisījušas ligzdu. Mēģinājušus lipināt zem jumta kores vēl virkni reižu, taču nav sanācis. Tad Dace izdomājusi, ka palīdzēs – piesitusi mazus, gaišus koka plauktiņus. «Arhitekte redzētu, gan jau saķertu galvu,» saka Dace.
Mājas arhitekte ir Zane Tetere. Viņa izdomāja, kā veco zirgu stalli ar laukakmeņu pamatiem pārvērst dzīvojamajā ēkā. «Man bija svarīgi, lai ir funkcionāli, ērti un estētiski. Lai viss pa rokai, bet tajā pašā laikā nerēgojas acu priekšā visādi ķepsīši.» Mājas interjerā un eksterjerā Dacei neesot nekādu nopelnu. «Man nav dizainiskās domāšanas. Es pat nesaprotu, kur gleznu pielikt.»
Mums nav kas līdzīgs?
Pirmajā stāvā, kur savulaik bijusi vieta 16 zirgiem, tagad ir garāža, noliktava, apkures katls un veļas mazgātava. Otrajā stāvā – dzīvojamā istaba kopā ar virtuvi, guļamistabas. Melnās, augstās sijas saglabājušās no vecā staļļa, taču smilšu krāsas oša koka grīdas gan jaunas. «Izmazgāt tās ir izaicinājums. Kad suņi ienāk pēc āra, viss netīrs.» Ieminos – ja jau lauki, tad varēja pa skarbo – betonu vai klona grīdu. Dace atsmej: «Jā, lai kājas salst un nepatīkami atgriezties pēc lauku darbiem mājās.» Nesen par to runājusi ar jaunāko meitu Annemariju, kura atbraukusi palīgā ravēt dārzu. Pēc garas un darbā salīkušas dienas meita teikusi, ka ir patīkami nogurušam atkrist ar kafiju gaišā un modernā mājā. Tumšā un vecā justos kā pazudusi caurumā. «Te ir baigi forši. Man patīk. Prieks, ka bija iespēja tā uztaisīt,» saimniece pārlaiž acis telpai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.