ECB nolemj saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai (papild.) • IR.lv

ECB nolemj saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai (papild.)

63
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Foto: AFP/LETA

Ciprs informējis Merkeli un Olandu, ka referendums notiks neatkarīgi no Eirogrupas lēmuma

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien ārkārtas sanāksmē Frankfurtē nolēmusi saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai līdzšinējā līmenī.

ECB prezidents Mario Dragi paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka turpinās cieši sadarboties ar Grieķijas Centrālo banku.

ECB nolēmusi “saglabāt ārkārtas likviditātes fonda (ELA) nodrošinājuma griestus Grieķijas bankām līmenī, kāds tika nolemts piektdien,” teikts bankas padomes izplatītajā paziņojumā.

Grieķijas Centrālās bankas vadītājs Jannis Sturnars pavēstīja, ka viņa vadītā banka īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti Grieķijas pilsoņiem šajos grūtajos apstākļos.

Eirozonas finanšu ministri nepagarinās palīdzības sniegšanu Grieķijai

 

Eirozonas finanšu ministri sestdien trīs stundas ilgās sarunās Briselē vienojušies, ka palīdzība Grieķijai netiks pagarināta pēc 30.jūnija, paziņojis Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Atēnu lēmums rīkot referendumu jautājumā par starptautisko kreditoru nosacījumu pieņemšanu “nav atstājis ministriem nekādu izvēli”, ziņo LETA/AFP. “Diemžēl, neraugoties uz visu līmeņu centieniem un pilnīgu Eirogrupas atbalstu, Grieķijas varas iestādes šo priekšlikumu noraidīja un vienpusējā kārtā pārtrauca sarunas,” teikts ministru pieņemtajā paziņojumā.

Līdz ar to Atēnām draud nespēja līdz šim datumam atmaksāt parādsaistības Starptautiskajam Valūtas fondam, un pirmo reizi piecos gados kopš krīzes sākuma Grieķija palikusi bez finansiāla “glābšanas plosta”.

Pēc šā lēmuma ministri atsākuši sarunas, bet jau bez Grieķijas delegācijas, lai, Deiselblūma vārdiem runājot, “pārspriestu sekas” un gatavotos rīcībai, kas nepieciešama “augsta līmeņa stabilitātes saglabāšanai eirozonā”.

Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un ka piedāvātā summa nav pietiekama.

Grieķijas 240 miljardu eiro lielās glābšanas programmas termiņa pagarināšana līdz novembra beigām būtu jau trešā kopš pērnā decembra un nodrošinātu finansiālās grūtībās nonākušajai valstij vairāk laika, lai ar Eiropas partneriem spētu vienoties par turpmāku finanšu palīdzību.

Starptautisko aizdevēju piedāvājumos tika izteikta arī gatavība Grieķijai izmaksāt 1,8 miljardus eiro, kas ļautu Atēnām līdz otrdienai atmaksāt parādsaistības Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardu eiro apmērā, ja parlaments balsojumā atbalstītu reformu vienošanos.

Taču naktī uz sestdienu Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja, ka 5.jūlijā valstī tiks rīkots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. 

Grieķijas premjerministrs sestdien arī paziņojis Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Francijas prezidentam Fransuā Olandam, ka viņa iecerētais referendums jautājumā par starptautisko kreditoru nosacījumiem 5.jūlijā valstī notiks neatkarīgi no Eirogrupas lēmuma, ziņu aģentūrai AFP paziņojuši avoti Grieķijas valdībā.

Tikmēr Grieķijas parlaments balsojumā sestdienas naktī apstiprināja ierosinājumu nākamnedēļ rīkot referendumu jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Par ierosinājumu nākamajā svētdienā, 5.jūlijā, rīkot referendumu attiecībā uz kreditoru izteiktajiem jaunākajiem priekšlikumiem nobalsojuši vismaz 179 deputāti no kopumā 300 parlamenta locekļiem.

Pirms balsojuma Grieķijas premjers Ciprs pauda pārliecību, ka “Grieķijas iedzīvotāji pateiks uzsvērtu “nē” valsts kreditoru ultimātam, bet lielu “jā” Eiropas solidaritātei.”

Viņš arī ar pārliecību norādīja, ka “pēc šī lepnā “nē” paušanas valsts pārrunu vešanas spēks ar tās kreditoriem tiks stiprināts.”

(papildināta ar pēdējām 4 rindkopām)

 

Komentāri (63)

morgenstern 27.06.2015. 23.14

Neticēju es, ka grieķus pērs, bet viņu kreisie nekaunībā pārspējuši paši sevi. Referendums par parādu atdošanu 0_0 Nu lai putlers maksā šiem tūkstoš eiro pensijas!

+20
-1
Atbildēt

15

    Normunds > morgenstern 28.06.2015. 22.07

    idiņš!

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    edge_indran > morgenstern 28.06.2015. 00.39

    ——-

    Uz kura muguras – ja ne periferijā mītošo?! Arābi u.c. bēgļi padarīs vismaz Latgali daudzkrāsainu. “Mēs jau sen to bijām nopelnījuši”:

    “Valdības vadītāja atgādināja, ka Eiropadome vienojusies par brīvprātīgu principu bēgļu uzņemšanai, bet par konkrētu mehānismu dalībvalstis plāno vienoties līdz jūlija beigām.”

    Straujuma: Latvijai būtu jāuzņem bēgļi, jo nevaram izvairīties no kopējās ES atbildības http://www.la.lv/straujuma-latvijai-butu-jauznem-begli-jo-nevaram-izvairities-no-kopejas-es-atbildibas/

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    Normunds > morgenstern 28.06.2015. 20.45

    morgenstern, un kā tu nolamāsi kretīnus, kuri grūda naudu atdot nespējīgiem uzdzīvotājiem? Viņi neko nesaprata? Uzticējās? Jeb deva naudu, apzinoties, ka grieķi to atdot nespēs? Kāpēc gandrīz visas valstis ir parādā? Kas ir šie dāsnie finansētāji?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Normunds > morgenstern 28.06.2015. 20.47

    Kur viņi ņem naudu, ar ko tā var mētāties?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    edge_indran > morgenstern 28.06.2015. 00.11

    ——–klusais:”(..) bailes no domino ne konkrētā indivīda …”

    ==============================================================================

    Ha-ha-ha, “bailes”, kam no kā? A.god. nav apjēgas par Rietumkrātijas spēku – nekāds “domino” netika pieļauts, kad Grieķiju iekļāva ES – nekāds “domino” netiks pieļauts arī pašlaik. Ar Itāliju, starp citu, vienreiz jau tika galā ar vienu knipja belzienu:

    ” Armed struggle in Italy, 1976-1978 ”

    https://libcom.org/history/armed-struggle-italy-1976-1978

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > morgenstern 29.06.2015. 11.56

    Normund

    Kur viņi ņem naudu?

    Mūsdienās Rietumu Pasaulē pensiju sistēma ir uzbūvēta tā, ka cilvēki maksā nodokļus/iemaksas pensiju fondos un pārvaldnieki šo naudu aizdod visādiem vairāk vai mazāk riskantiem kredītņēmējiem.

    Un kad mēsli sanāk pārāk briesmīgi, tad politiķi cenšas glābt bankas vai tamlīdzīgus, jo ja lielam skaitam pilsoņu pensijas izkūpēs skurstenī, tad … ar lielu garantiju tā brīža politiskais spēks aizies vēstures mēslainē.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    morgenstern > morgenstern 29.06.2015. 00.01

    :Normunds

    idiņš!

    ————–

    Karma mīnus 2. Pārdzimsi kādā mēmā lopā, lai nevarētu lamāties;)

    Nu labi, par reptiloīdiem varbūt te kāds cits komentētājs deva vaļā, vai visus var atcerēties:(

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    morgenstern > morgenstern 28.06.2015. 22.04

    :Normunds

    kā tu nolamāsi kretīnus, kuri grūda naudu

    —————————

    Ou, jē! Reptiloīdi no Nibiru!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > morgenstern 27.06.2015. 23.44

    sauksim par mazdūšību :)

    Es jau manuprāt janvārī rakstīju , ka grieķiem kirdik … bet nu vēl bišķi jāpaciešas .

    Skaidra ir arī bilde no kā raustās EK,ECB un zināmā nērā SVF … no nākamā upura … un rindā stāv Itālija, kuru diez vai var tā ziedot ( precīzāk izvilkt) , bailes no domino ne konkrētā indivīda …

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > morgenstern 28.06.2015. 00.15

    morgenstern – pavērot jau var būt par vēlu …

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Raicha > morgenstern 28.06.2015. 00.32

    Jā, itāļiem varētu būt zināmas ziepes Grieķijas dēļ, jo ~ 40 miljardus EUR grieķi ir parādā tieši Itālijai…

    It kā jau Itālijai tā summa nav liela, bet kas zina, kurš salmiņš kamieļa mugurai pēdējais.

    +11
    -2
    Atbildēt

    0

    morgenstern > morgenstern 28.06.2015. 00.12

    Itālija varētu pavērot – ar ko beidzas dzīve uz parāda Grieķijā.

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    morgenstern > morgenstern 27.06.2015. 23.33

    Protams, ka narkomāns pierod pie dozas – nenopelnītās naudas. Faktiski eiropiešu mazdūšība ir novedusi pie pašreizējā bezcerīgā stāvokļa – melnajā caurumā tika grūsti aizvien jauni miljardi apmaiņā pret kārtējām “brokastīm”.

    Pastāv gan kāds varbūtības procents, ka notiks kāda deus ex machina parādīšanās, kas priekškara nolaišanos atliks, lai traģēdija vēlāk beigtos vēl traģiskāk;)

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > morgenstern 27.06.2015. 23.21

    Es domāju cik ilgi pietiks pacietības … :)

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

klusais 27.06.2015. 22.45

Gaidam sekojošos notikumus . Būs piemērs defoltam un tad varēs katrs izdarīt sev secinājumus par to kas ir labāks – sakārtot sāpīgi budžetu vai iet defolta ceļu .

+13
0
Atbildēt

3

    Normunds > klusais 28.06.2015. 20.41

    west, pie kā ir vainīga šodienas grieķu valdība, kuri nekad agrāk pie teikšanas nav bijuši? Filtrē bazaru!

    +1
    -13
    Atbildēt

    0

    edge_indran > klusais 28.06.2015. 13.57

    ——–

    Kamēr andreji u.c. nākamie auseklīši baudīja padomju “haļavu” – tikmēr grieķi cīnījās par demokrātiju (The Greek military junta of 1967–74).

    Nekādā “īsā pavadā” grieķus vadāt kā auseklīšus u.c. liberastus vairs neizdosies.

    https://www.youtube.com/watch?v=vWXMSeUXI2I

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    west > klusais 28.06.2015. 12.47

    Vienreiz Georgs Andrejevs kadā intervijā paeizi teica, ka politiķiem interesē tikai tas laiks, kamēr viņi paši ir pie varas.

    Grieķu varasfaki ir nolēmuši valsti noraut podā. Viņi labi pazīst savu tautu, kura visu apzinīgo mūžu ir dzīvojusi no haļavas. Nekādus parādus tā atdot netaisās principā. Tapēc politiķiem, kuri tur nesēdēs mūžīgi, ir izdevīgi ieviest drahmas un pa to laiku niokampt sev pēc iespejas vairāk. Nekad nevar tik trekni iedzīvoties, kā bardaka un pārmaiņu laikā.

    Muldēt, ka pie ekonomiskās un banku katstrofas vainīgi ir vācieši un starptautiskais imperiālisms, varēs kādus gadus piecus. Pēc tam pat visstulbākajam grieķu nuļļu miljonāram pieleks, ka kaut kas nav kārtībā. Bet tad jau sarkanie populisti sen jau nebūs valdībā un atpūtīsies kaut kur Kiprā, vai arī Krimā.

    +19
    -2
    Atbildēt

    0

zanE. 27.06.2015. 23.54

…IKP un valdības parāds uz 1 iedzīvotāju – Grieķijā / Latvijā:

http://pbs.twimg.com/media/CIg-IhqWgAAEBbv.png

+15
-2
Atbildēt

14

    edge_indran > zanE. 27.06.2015. 23.59

    ——–

    Greece – Currency: Eurozone member since 1 January 2001

    ==============================================================================

    Latvija sasniegs 2015.g. Grieķijas IKP un valdības parādu uz 1 iedzīvotāju aptuveni 2025-2030.gg. Sprietspējīgi ekonomisti tam ir gatavi:

    “Uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs ir pārliecināts, ka Latvija pēc iestāšanās ES bankrotēs, tāpat kā visas citas nabadzīgās valstis. Šādu nākotni viņš paredz arī Igaunijai.”

    http://www.irir.lv/2012/1/30/jasagaida-eiropas-savienotas-valstis

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 28.06.2015. 00.03

    Zane – pastāsti kā Lietuva pamanījās pēc IKP uz iedzīvotāja apdzīt ne tikai LV , GR , bet arī EE ? :)

    +6
    -9
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 28.06.2015. 09.38

    zane – nu nav protams viens un tas pats , bet raksturojošs reālo situāciju ir :)

    Un vispār iesaku šodien uzvilkt peldkostīmu un iet pasauļoties :) Maz mums saulainu dienu, noteikti mazāk kā grieķiem :)

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 28.06.2015. 07.49

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 28.06.2015. 10.53

    …Klusais…paldies par ieteikumu…varbūt…pārskriešu arī pāri tiltam… :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > zanE. 29.06.2015. 12.00

    Normund -ASV parāds ir figņa.

    ASV dolārs darbojas pēc cita principa kā lati.

    Latu var nodrukāt, kad LB seifa dolārs stāv.

    ASV dolārs tiek nodrukāts uz parāda ar procentiem.

    Tāpēc Pasaulē nekad reāli nav tik daudz dolāru, cik ir liels parāds Federālajam rezervēm – tāpēc dolārs vienmēr ir deficīts.

    Un ASV flote garantē, lai neviens šajā sistēmā nevar iejaukties.

    Tapēc – ASV dolāram nekas nenotiks – lai arī ko tur Krievija nerunātu par ASV parādiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > zanE. 28.06.2015. 09.41

    pirktspējas paritātes indeksu ietekmē tas, ka mums daļa cenu zemākas, kā Grieķijā. (visādi pakalpojumi – frizieris utml – visi, kur personāla algas sastāda lielāko daļu pašizmaksas)

    Tīri praktiski jau cilvēks vairāk izjūt to Pirktspejas paritātes indeksu, nevis nominālo IKP. Un šajā ziņā Latvija nav diez cik laba situācijā – daudziem komunālo nomaksas nekās pāri nepaliek.

    Ja atrisinātu dārgo dzīvokļu problēmu Rīgā, tad jau dzīve daudziem krietni uzlabotos – pat ja algas neko nepieaugtu.

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Normunds > zanE. 29.06.2015. 08.07

    zanE, parādi ASV un Japānas parādu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    agrunte > zanE. 28.06.2015. 04.18

    Zane rakstīja par nominālo IKP. Dati par 2014 daļēji jau ir.

    http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_GDP_(nominal)_per_capita

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > zanE. 28.06.2015. 10.58

    zane – pārskrien gan :) saule tagad labi pievelk , tulīt došos līcī paķert mieru un pigmentu :)

    Ja par IKP , tad atcerējos vakardienas sarunu ar paziņām par pagajušā gada ceļojumu uz Visbiju , kur viņi bij dzēruši dārgāko alu – 10 EUR 0.5 l … pieļauju , ka piem. Bolderājas kafeinīcā , kas tuvākā jahtklubam Latvijas Jahta Užavas 0.5 l par 2 EUR nemaz nav sliktāks … , bet kāda starpība statistikā :) :) :)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 28.06.2015. 01.18

    …Klusais…esi pārliecināts, ka Lietuva apdzinusi GR un EE?…hmmm…

    IKP uz vienu iedzīvotāju 2013.g. (2014.g. dati būs pieejami pēc 1.jūlija):

    * Grieķija – 21,965.9 $

    * Igaunija – 18,877.3 $

    * Lietuva – 15,529.7 $

    * Latvija – 15,381.1 $

    http://translate.googleusercontent.com/translate_c?depth=1&dr=0&hl=lv&langpair=en|lv&rurl=translate.google.lv&u=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.CD/countries&usg=ALkJrhjibWLQlr1TLude2eKu-yhOlKWkFg

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 28.06.2015. 09.29

    ….paldies, agrunte, par informāciju…

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 28.06.2015. 09.27

    …Klusais…tad paliek jautājums – vai pirktspējas paritātes indekss attiecībā pret ES vidējo rādītāju ir tas pats, kas IKP uz vienu iedzīvotāju… :)

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu