Pret Greifsvaldes Baltistikas institūta slēgšanu 26

Greifsvaldes Universitātes centrālā ēka. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Ar sabiedrisku petīciju aicina novērst institūta slēgšanu Vācijā

Greifsvaldes Universitātes Filozofijas fakultāte pašlaik riskē zaudēt vairākas mācību programmas un pat likvidēt visu Baltistikas institūtu, kurš ir izcils ar to, ka visā Vācijā vispilnīgākajā un modernākajā veidā māca latviešu, lietuviešu valodu, literatūru un kultūru.

Institūta turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta tāpēc, ka Mēklenburgas-Priekšpomerānijas (attiecīgās pavalsts valdības) personāla resursu koncepcija liek tuvākajos divos gados samazināt amatvietu skaitu. Var izrādīties, ka baltistikas virzienā līdzstrādniekus un lektorus nealgos, tātad studiju programmas tiks pārtrauktas, bet tiks finansēta vairs tikai pētnieciskā profesūra.

1991.gadā Greifsvaldes Ernsta Morica Arnta Universitātes Filozofijas fakultātē tika nodibināta Baltu valodu katedra, un 1993.gada maijā tā kļuva par Baltistikas institūtu. 1994.gadā ieviesta latviešu valodas studiju programma nelatviešiem. 2008.gadā bija pieejama baltu filoloģijas bakalauratūra un Baltijas reģiona studiju maģistrantūra – abās programmās tolaik mācījās ap 50 studentu, no tiem trīs doktoranti, ziņoja Valsts valodas aģentūra.

Jau drīz – 2015.gada 24.jūnijā – Greifsvaldē apspriedīs, vai institūts vēl var izvirzīt citus rīcības plānus, izņemot likvidēšanos. Pavalsts vadītā budžeta apcirpšana pašiem darbiniekiem jau šķiet “kā izvēle starp mēri un choleru”.

Lai Jāņu dienā mēs nesaņemtu skumju vēsti par to, ka budžeta pārvaldītāji Vācijā, īpaši neiedziļinādamies Baltistikas institūta tradīcijās, tiešām ir apturējuši daudzveidīgu, labi izkoptu un daudziem jau labās, sirsnīgās atmiņās palikušu studiju iespēju Vācijas izglītības sistēmā, ir izveidota tiešsaistes petīcija. 

To var parakstīt ne tikai filologi, bet ikviens atbalstītājs (līdz 23. jūnijam). (“openPetition gGmbH” ir Vācijā reģistrēta labdarības organizācija, politiski neitrāla, kā arī sola ievērot petīciju parakstītāju datu privātumu un, ja vajadzīgs, anonimitāti.)

“Baltistika ir mūsdienīgs Eiropas filoloģijas novirziens – ar salīdzināmām metodēm tiek pētītas valodas, literatūras un kultūras parādības Latvijā un Lietuvā”, tā GU FF Baltistikas institūts sevi pieteic tīmeklī. Kopīgus studiju kursus tas veidojis ar Viļņas Universitāti, un radās iecere “atrast sadarbības partnerus kopīgam bakalaura studiju kursam arī Latvijas Universitātē”.

“Erasmus” apmaiņas studente (2012./2013. g.) Dārta Dzenīte raksta: Greifsvalde ir viena no retajām universitātēm, kas piedāvā jaunas, oriģinālas metodes baltistikas apgūšanai.” BI studenti lielākoties ir vācieši. “Vairāki studenti no Baltistikas institūta runā tekoši latviski, kā arī lietuviski un, mācoties apmaiņas programmās […], ir ieguvuši plašas zināšanas Latvijas un Lietuvas vēsturē, kultūrā un literātūrā.”

D.Dzenīte vēsta arī, ka Baltistikas institūta bibliotēkā viņu “priecēja, kad ieraudzīju grāmatu plauktos lērumu [literārā žurnāla] “Karogs” numuru. Tomēr galvenā universitātes bibliotēka piedāvā daudz plašākus grāmatu plauktus, ietverot latviešu senāko literatūru (19.gadsimts) un jaunāko literatūru (21.gadsimts). Nemaz nepārspīlējot, tur ir gandrīz viss, kas atrodas mūsu Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā.”

Lasītavas turklāt ir moderni un ērti iekārtotas, der mierīgam darbam pat vēlos vakaros. Baltistikas institūtā strādā mācībspēki arī no Baltijas valstīm, tostarp gados jauni.

Baltistikas institūtā norit daudzveidīga, aktīva sabiedriski kulturāla dzīve – tikšanās ar latviešu un lietuviešu mācībspēkiem, literatūras un kultūras darbiniekiem, politiķiem, vēsturniekiem, ikgadēja vasaras akadēmija. Atpūtai un kultūrizziņai rīko rakstnieku un tulkotāju viesošanās, deju vakarus un svinības.

Greifsvaldē ir labas tradīcijas zinātkāru un enerģisku studentu un pētnieku ērtību nodrošināšanai – dzīvošanas un transporta izdevumi nav lieli, var apmeklēt prozas un lugu lasījumus kultūrkafejnīcās, par studentiem pieņemamu cenu skatīties dažādu valstu filmas, apmeklēt koncertus, baleta un teātra izrādes.

Filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa par situāciju Greifsvaldes Universitātē komentē: “Baltu valodas ir senas informācijas nesējas, vienas no senākajām valodām, unikāla pasaules vērtība. Baltistikas institūta pastāvēšana ir nopietns līdzeklis Rietumeiropas tautu un tai piederošo – neatkarību atguvušo valstu tautu, tostarp latviešu un lietuviešu savstarpējai noturīgai saiknei, kura jākopj un jānostiprina, nevis jālikvidē. Būtu pilnīgi neloģiski un tuvredzīgi liegt Greifsvaldes Universitātes studentiem iespēju iegūt šīs unikālās pasaules vērtības un pārtraukt veiksmīgi notiekošo sadarbību. ” V.Poriņa ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autore sociolingvistikā un valodas politikā, vairāku Eiropas Komisijas finansētu pētniecības projektu vadītāja, kā arī Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Nacionālās identitātes komisijas dalībniece.

Diemžēl latviešiem un lietuviešiem, mūsu valsts iestādēm, zinātniskām un akadēmiskām aprindām nav nekādas teikšanas pār Greifsvaldes budžeta apcirpumiem, ne arī spēja pārņemt tā finansēšanu vai oficiālā veidā kādu pārliecināt. Tāpēc iedarbīga vēl var izrādīties privātu viedokļu izteikšana un daudzu atbalstītāju parakstīšanās petīciju vietnē

Īsā petīcijas adrese: http://tinyurl.com/instituts

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa

 

Komentāri (26)

sniega_roze 18.06.2015. 21.21

Kur problēma līdzfinansēt šo institūtu vai tā projektus un doktorantu apmācībuno Latvijas IZM budžeta? Būs vismaz pašiem arī viens zolīds Eiropas līmeņa institūts ar ko startēt Horizon 2020 peojektos. Eksaktajiem viens labs institūrs ir Rīgā – OSI.

+2
0
Atbildēt

0

Open Plots around Hyderabad 10.05.2021. 19.08

… [Trackback]

[…] Information to that Topic: ir.lv/2015/06/17/pret-greifsvaldes-baltistikas-instituta-slegsanu/ […]

0
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2015/06/17/pret-greifsvaldes-baltistikas-instituta-slegsanu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu