Preses brīvība pasaulē kritusies līdz zemākajam līmenim 10 gados

“Freedom House”: Žurnālistus ierobežo valdība, mediju īpašnieki, kriminālie grupējumi

Preses brīvība pasaulē noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ASV nevalstiskās organizācijas “Freedom House” ikgadējais ziņojums. Kā vēsta aģentūras LETA-AFP, žurnālistiem arvien biežāk nācies saskarties ar ierobežojumiem no valdību, kriminālu grupējumu, kaujinieku un mediju īpašnieku puses, secinājusi organizācija.

Starp ziņojumā apskatītajām 199 valstīm Latvija ierindojusies 52.-57.vietā, Lietuva – 41.-47.vietā, Igaunija – 14.-18.vietā. Visas Baltijas valstis mediju ziņā atzītas par brīvām. Kopumā no ziņojumā vērtētajām 199 valstīm un teritorijām par brīvām presei atzītas 63 jeb 32%, 71 jeb 36% novērtētas kā “daļēji brīvas”, 65 jeb 32% nosauktas kā “nebrīvas”.

Vislielākā preses brīvība valda Norvēģijā un Zviedrijā, bet ”visnebrīvākās” ir Turkmenistāna, Uzbekistāna un Ziemeļkoreja. Ziņojumā norādīts uz Krievijas kaimiņvalstu grūtībām stāties pretī agresīvajai Krievijas propagandai, dažus no valstu noteiktajiem ierobežojumiem raksturojot kā cenzūru.

“Ukrainas valdība apturējusi vismaz 15 Krievijas telekanālu retranslāciju kabeļtelevīzijā. Lietuvas, Latvijas un Moldovas amatpersonas piespriedušas naudas sodu vai apturējušas vairāku Krievijas telekanālu pārraides, atsaucoties uz kūdīšanu uz karu, vēsturiskās patiesības sagrozīšanu un viedokļu dažādības trūkumu ziņu saturā,” teikts ziņojumā.

“Igaunijas valdība nesekoja šim piemēram, tā vietā apstiprinot sabiedriska telekanāla krievu valodā izveidi, kam jāsāk darboties 2015.gadā, tādā veidā stājoties pretī Krievijas dezinformācijai ar patiesām ziņām. Arī Latvija un Lietuva plāno paplašināt programmas krievu valodā,” teikts ziņojumā.

Viena no satraucošākajām pērnā gada tendencēm bija demokrātisko valstu cīņa ar autoritāro valstu un kaujinieku grupējumu propagandu, apliecināja ziņojuma projekta menedžere Dženifera Danhema. “Pastāv briesmas, ka tā vietā, lai iedrošinātu atklātu, objektīvu žurnālistiku un informācijas brīvību kā piemērotu pretlīdzekli, demokrātijas atjaunos pašas savu cenzūru un propagandu,” sacīja Danhema.

Viņa norādīja, ka 2014.gadā žurnālisti sastapušies ar intensīvus piedienu no visām pusēm. “Valdības izmantoja drošību vai pretterorisma likumus kā aizbildinājumu, lai apklusinātu kritiskās balsis, kaujinieku grupējumi un kriminālās bandas pielietoja arvien nekaunīgākas taktikas, lai iebiedētu žurnālistus, un mediju īpašnieki mēģināja manipulēt ar ziņu saturu, lai kalpotu savām politiskajām vai biznesa interesēm,” pavēstīja Danhema.

“Freedom House” ziņojumā teikts, ka ASV preses brīvība kritusies Fērgusonas notikumu iespaidā. Fērgusonā, Misūri pavalstī, baltais policists pagājušā gada augustā nošāva neapbruņoto melnādaino pusaudzi Maiklu Braunu, izraisot valsts mēroga protestus. Fērgusonā protestu laikā policija skarbi izturējās arī pret žurnālistiem. Vairāki mediju pārstāvji tika aizturēti vai citādi aizskarti un ierobežoti.

Preses brīvība kritusies arī Hondurasā, Venecuēlā, Peru, Meksikā un Ekvadorā, Ķīnā situācija ir pasliktinājusies. Ziņojumā secināts, ka Āzijā un Klusā okeāna reģionā brīva prese pieejama tikai 5% iedzīvotāju. Vislabākā situācija valda Eiropā, bet arī tur preses brīvība ir samazinājusies, piedzīvojot otro lielāko lejupslīdi pēdējo desmit gadu laikā. Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā brīva prese pieejama 2% iedzīvotāju, secināts ziņojumā. No arābu valstīm vislabākais rezultāts ir Tunisijai.