Speciālbalvu par Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontaktu pētījumu saņems Eva Eglāja-Kristsone
Par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā – dzejā un atdzejā, kā arī par nozīmīgu devumu intelektuālās domas attīstībā Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija nolēmusi mūža balvu piešķirt dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim (1949).
Savukārt speciālbalva par nozīmīgiem sasniegumiem literatūrzinātnē tiks piešķirta Evai Eglājai-Kristsonei par pētījumu “Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”, ko izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un kas veltīts latviešu literātu kontaktiem abpus dzelzs priekškaram 20.gadsimta politisko kolīziju kontekstā.
Briedis teica, ka viņš jūtas pagodināts divu iemeslu dēļ – LALIGABA ir visaugstākais apbalvojums jebkuram literātam, pēc kura var tiekties mūža gaitā un darbā. “Un man tas ir pagodinājums vēl jo vairāk tāpēc, ka to piešķir kolēģi un draugi. Ir grūti iegūt kolēģu mīlestību, sapratni un cieņu, tālab to īpaši novērtēju,” sacīja Briedis. “Ceru, ka ar šo balvu viss tikai sākas,” izteicās dzejnieks.
Ekspertu komisijas loceklis, portāla “satori.lv” redaktors Ilmārs Šlāpins uzsvēra, ka neesot bijis šaubu, ka mūža balva pienāktos Briedim, taču bijušas diskusijas, par ko tieši – Briedis nodarbojies gan ar dzeju, gan atdzeju, gan izdevējdarbību. “Pateicoties Briedim, es esmu tas, kas esmu, un nodarbojos ar to, ar ko nodarbojos,” sacīja Šlāpins, gremdējoties atmiņās par to, kā studiju gados devis savus dzejoļus Briedim, kurš tos publicējis izdevumā “Kentaurs XXI”.
Par Eglājas-Kristsones pētījumu Šlāpins sacīja, ka to var salīdzināt ar aizraujošu detektīvu. “Eglāja-Kristsone spējusi aplūkot Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontaktus pietiekami bezkaislīgi, tanī pašā laikā atstājot iespēju izdarīt secinājumus lasītājiem pašiem. Tēma nebūt nav pabeigta un noslēgta, varam varbūt cerēt uz pētījuma turpinājumu,” norādīja Šlāpins.
Gan mūža balvas, gan speciālbalvas ieguvējs tiks apbalvots gada balvas pasniegšanas ceremonijā 24.aprīlī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā.
Tad arī tiks godināti 2014.gadā izdotie literāri augstvērtīgākie darbi Latvijas rakstniecībā piecās nominācijās. Latvijas Literatūras gada balvai ir saņemti kopumā 79 pieteikumi.
Par labākā dzejas krājuma titulu sacentīsies Dmitrija Sumarokova grāmata “Cafe Europa”, kuru izdevusi “Orbīta”, Ineses Zanderes krājums “Putni miegā”, kuru izdevis “Neputns”, Ievas Rupenheites “nepāriet”, kuru izdevis “Neputns”, un šī paša apgāda izdotā Ulda Bērziņa grāmata “Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā”, paziņots preses konferencē.
Kā labākais prozas darbs nominēts Arno Jundzes romāns “Putekļi smilšu pulkstenī”, kuru klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC”, un apgādā “Dienas Grāmata” izdotā Ingas Ābeles grāmata “Klūgu mūks”, Osvalda Zebra “Gaiļu kalna ēnā” un Paula Bankovska “18”.
Nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” sacentīsies apgādā “Zvaigzne ABC” izdotā Ievas Melgalves grāmata “Bulta, Zvaigzne un Laī” un Ievas Samauskas “Oliņš Boliņš sēž uz soliņa” un apgādā “Liels un mazs” klajā nākušais Māra Runguļa romāns “Lapsu kalniņa mīklas” un Ingas Gailes “Vai otrā grupa mani dzird?”.
Par labākā ārvalstu literatūras tulkojuma latviešu valodā titulu sacentīsies Daces Meieres tulkojums Kurcio Malapartes darbam “Nolādētie toskānieši”, kuru izdevis “Neputns”, Mairas Asares tulkojums Ļena Eltanga grāmatai “Akmens kļavas”, kuru izdevis Jāņa Rozes apgāds, “Mansarda” izdotais Daces Deniņas tulkojums Gunsteina Bakes darbam “Moda un Oda. Romāns par satiksmi” un Jāņa Krastiņa tulkojums Josefa Škvorecka darbam “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”.
Kā spilgtākā debija nominēts Ilzes Spergas darbs “Dzeiveiba”, kuru izdevis apgāds “Cymuss”, Dainas Tabūnas “Pirmā reize”, kuru izdevis “Mansards”, un Katrīnas Rudzītes dzejoļu krājums “Saulesizplūdums”, kuru klajā laidis “Literatūras kombains”.
Balvu ieguvēji saņems naudas prēmijas, kā arī balvas simbolisko veidolu – Latvijas Literatūras gada balvas lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija “Mājo”. Balvas veidola koncepcijas pamatā ir grāmata kā gaismas simbols, tādējādi atklājot literāri augstvērtīgu darbu spēju izgaismot domāšanu, emocijas un sapratni. Balva kā augstākā atzinība par ieguldījumu Latvijas literatūrā reizē kalpo arī kā funkcionāls interjera priekšmets Latvijas literātu mājvietās, gadu gaitā iedzīvinot simbolisku Latvijas literatūras gaismas lauku.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2014.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, dzejnieks Aivars Eipurs, dzejnieks un tulkotājs, žurnāla “Latvju Teksti” redaktors Guntars Godiņš, publicists, portāla “satori.lv” redaktors Ilmārs Šlāpins, dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, grāmatu dizainere Rūta Briede, dzejnieks Artis Ostups, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova.
Komentāri (30)