Vai ZAP komforta zonā ir gaidāmas vētras? 4

Advokāts Jānis Dzanuškāns. Foto: Jānis Saliņš, F64
Ilona Bērziņa
Print Friendly, PDF & Email

Vēlreiz par advokātu ētikas kodeksa “stiepjamo gumiju”

Latvijas Zvērinātu advokātu padome, šķiet, dzīvo savā komfortablā tiesiskā telpā, kurā uzskati par to, kas tiesiskā valstī ir pieņemams, un kas ne, tiek piemēroti attiecīgā brīža vajadzībām. To kārtējo reizi apliecina skandāls ap zvērināta advokāta Jāņa Dzanuškāna Rīgas domes vajadzībām veikto 35 000 eiro vērto pētījumu un ZAP reakciju uz „Sabiedrības par atklātību – Delna” iesniegumu šajā sakarā. 

Rīgas dome pasūtīja pilsētas mēra padomnieka juridiskajos jautājumos Jāņa Dzanuškāna birojam juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību par diezgan astronomisku summu – 35 000 eiro. Tā kā juridisko pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu drīkst izvēlēties bez atklāta iepirkuma, konkursa nebija. Vēl gan bijuši divi pretendenti, bet tie savus piedāvājumu neiesniedza.

Toties iepirkuma dokumentos atrodama ziņa, ka minētais piedāvājums bijis saimnieciski izdevīgākais un ieguvis 86,67 punktus no 100. No kurienes vienīgajam piedāvājumam vērtējums par „saimnieciski izdevīgāko”? Vēl jo vairāk tādēļ, ka nav noslēpums – līdzīgus pētījumus augsti kvalificēti juridiskās jomas speciālisti veic arī par piecas reizes mazākām summām.

Likumsakarīgi, ka pētījums pievērsa sabiedrības uzmanību. Tomēr pēc tam, kad Latvijas Radio cēla trauksmi, izrādījās, ka minētais vairāk nekā 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums domes Attīstības departamentā nemaz nav atrodams! Pēc skandāla sākuma pašvaldība to publiskoja, bet sākotnējo dokumenta nepieejamību skaidroja ar sensitīvu datu klātesamību. Kad sabiedrībai radās iespēja ar pētījumu iepazīties, izrādījās, ka būtībā tā ir internetā atrodamas informācijas kompilācija. Skandāla dēļ Dzanuškāns apņēmās domei par pētījumu saņemto naudu atmaksāt, bet dome paziņoja, ka pētījumu tā varēs lietot bez maksas kā dāvinājumu.

Lai nu kā, bet skandāls, kurš radīja bažas, ka advokāts šādā veidā saņēmis samaksu par pilnīgi citiem pakalpojumiem, izgaismoja arī nopietnus advokātu ētikas kodeksa pārkāpumus.

Latvijas zvērinātu advokātu Ētikas kodekss nosaka: „Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos”; „Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu”. Nozīmīgs ir arī jautājums par atlīdzības samērīgumu. Proti, „iemaksai jābūt samērīgai paredzamajiem maksājumiem, iespējamiem izdevumiem un darba apjomam”.

Minētais pētījums tapa divu mēnešu laikā. Tīri matemātiski katra šī vairāk nekā 35 tūkstošus eiro vērtā 103 lappušu garā pētījuma lapa izmaksājusi teju 340 eiro, gandrīz vai vienu minimālo mēneša algu, bet vidējās algas saņēmējs (pēc CSP datiem, 2014. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 742 eiro) tikai par viena šāda pētījuma cenu varētu iztikt četrus gadus.

Uzskatot, ka advokāta Dzanuškāna rīcība nesaskan ar advokātu Ētikas kodeksā nostiprinātajiem principiem, kā arī saskatot krāpnieciskas darbības riskus, „Sabiedrība par atklātību Delna” vērsās pie ZAP ar lūgumu par zvērināta advokāta Dzanuškāna rīcības izvērtēšanu. Jau nākamajā dienā sarunā ar žurnālu “Ir” ZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska atrunājās, ka par situāciju dzirdējusi tikai no medijiem, tāpēc to komentēt nevarot. Advokātu padomei pašvaldības datu bāzē (!) iekļautais pētījums neesot pieejams, bet internetā tik aizņemtiem ļaudīm to meklēt nav laika. Ja ZAP sēdē kāds rosināšot šo jautājumu pārrunāt, tad arī tikšot lemts, vai aicināt kolēģi Dzanuškānu mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai, vai ne.

Līdzīgos toņos ieturēta arī ZAP starpatbilde “Delnai” – „Atbilstoši Zvērinātu advokātu padomes darbību regulējošiem noteikumiem par katru sūdzību vai iesniegumu, kas saņemts padomē un attiecas uz advokāta darbību, tiek ziņots padomes sēdē pēc paskaidrojuma saņemšanas no advokāta, par kura rīcību izteikti iebildumi. (..) Jautājumu padomes sēdē izskata, ja saņemts advokāta rakstveida paskaidrojums un nav nepieciešama papildus materiālu pārbaude.” Paskaidrojums no kolēģa pieprasīts, padome šo jautājumu skatīšot kaut kad martā. Pēc būtības starpatbilde vairāk atgādina juridiski korektu atrakstīšanos. Kā var spriest, pašu pētījumu neviens negrasās ne lasīt, ne arī analizēt tajā ieguldītā darba atbilstību cenai. Ja reiz kolēģis uzskata, ka viņa biroja darbs šā dokumenta izstrādei maksājis 35 000 eiro, tad, kolēģim, acīmredzot, redzamāk.

Šis gan nav vienīgais gadījums, kad ZAP izrāda apbrīnojami sapratni par kolēģu pieļautajiem pārkāpumiem. Pagājušajā gadā ZAP vairākkārt tika lūgts izvērtēt zvērināta advokāta Mārča Miķelsona advokāta ētikas pārkāpumus. Šajā gadījumā bija jāvērtē advokāta konfidencialitātes pārkāpums attiecībā pret bijušo klientu un pašas ZAP 2000.gada lēmums „Par advokātu praktizēšanas veida ierobežojumiem” un 2012.gada 26.jūnija lēmums Nr.139. Minētie lēmumi par advokātu praktizēšanu komercsabiedrībās izsakās tieši un nepārprotami: advokāta nodarbošanās, sastāvot komercsabiedrībās, kas veic juridisko darbību kā komercdarbību, nav savienojama ar advokāta stāvokli sabiedrībā, bet 2000.gada lēmums paredz, ka šāda rīcība ir pamats personas izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita.

Vai ZAP pašai savi lēmumi ir saistoši? Izskatās, ka nav. Advokāts Miķelsons, kurš ar komercsabiedrības „Miķelsons un partneri” starpniecību vairāk kā desmit gadus sniedza juridisko palīdzību koncernam „Nordic Partners”, un 2014.gada pavasarī vērsās pret bijušo klientu tiesā tajos pašos tiesību jautājumos, par kuriem iepriekš bija sniedzis juridisko palīdzību, teju 14 gadus praktizēja ar komercsabiedrību („Neibergs un partneri”, Miķelsons&partneri) starpniecību.

Zvērinātu advokātu ētikas komisija gan konfidencialitātes pārkāpumu, gan advokāta praktizēšanu caur komercsabiedrību atzina par rupju ētikas pārkāpumu, savukārt ZAP, neraugoties uz vairākkārtējiem iesniegumiem par šo jautājumu izskatīšanu advokātu disciplinārlietu komisijā, aizbildinājās ar pārkāpuma noilgumu un kolēģi piesedza. Arī teju 14 gadus ilgā advokāta praktizēšana ar komercsabiedrības starpniecību ZAP nemulsināja. Jau atrodoties skandāla epicentrā, advokāts gluži vienkārši piereģistrējās kā pašnodarbinātais. Arī tas, ka valsts kasē no advokāta darbības šajā periodā bija jāiekrīt lielākam nodokļu apjomam kā no SIA, nevienu nemulsināja un nemulsina joprojām. 

Starp citu, uz šādu zvērinātu advokātu pārkāpumu nepieļaujamību norādījis arī Augstākās tiesas Administratīvo pārkāpumu departaments. Izskatot SIA „Zane un S” kasācijas sūdzību par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” lēmumu izslēgt to no juridisko pakalpojumu iepirkuma sakarā ar nepamatoti zemu cenu, tiesa šā gada februārī ar blakus lēmumu vērsa ZAP uzmanību uz minētā SIA vienīgā valdes locekļa zvērināta advokāta Jāņa Spilves un zvērināta advokāta Mārtiņa Otomera analogu pārkāpumu. Interesanti būs vērot, kā šajā gadījumā ZAP veiksies ar skaidrojumu, kāpēc ne pašas ZAP lēmumi, nedz arī Advokatūras likuma 116 panta pirmā daļa un tā paša likuma 117.pants nav pārkāpti. Raugoties uz advokātu Ētikas kodeksa deķīša raustīšanu tajā virzienā, kurā attiecīgā situācija prasa, arī šajā gadījumā par radošu pieeju, visticamāk, nav jāšaubās.

Kādēļ ZAP tik ļoti netīk pēc būtības vērtēt Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē vēl 1993.gadā pieņemtā Ētikas kodeksa pārkāpumus? “Delnas” direktors Gundars Jankovs uzskata – šāda prakse jau vēsturiski lielā mērā iedibinājusies tādēļ, ka ZAP locekļi labi apzinās – kā vēlēta institūcija viņi paši pēc gada vai diviem ar šodien disciplināri sodītiem kolēģiem, iespējams, var atrasties mainītās lomās. Ne mazāk būtisks ir advokātu korporatīvo saišu un interešu konfliktu jautājums. Piemēram, ZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska ir advokāte Jāņa Dzanuškāna birojā. Ja RD pētījuma lieta tomēr nonāks līdz izskatīšanai ZAP sēdē, Kaminskas kundze, visticamāk, pašnoraidīsies no jautājuma lemšanas. Arī advokātu Miķelsonu ar dažiem ZAP locekļiem saista kopējas lietas, un līdzīga situācija, visticamāk, būs vairumā ZAP vērtējumam nodotajās lietās.

Tādēļ nav brīnums, ka ZAP galvenokārt apmierinās ar biklu pirksta pakratīšanu kolēģu virzienā. Ar to arī izskaidrojama tā komforta zona, kuru šajā profesionālajā cunftē neapdraud nekādi skandāli.

Autore ir publiciste

 

Komentāri (4)

jurists 04.03.2015. 17.37

Vairāk kā 15 gadus mana pedagoģiskā un zinātniskā darbība Latvijas universitātes Juridiskajā fakultātē ir saistīta ar teritorijas (telpiskās) plānošanas un būvniecības tiesiskā regulējuma izpēti.

Jebkurai kompetentai institūcijai vai komisijai esmu gatava pierādīt, ka šis darbs nav zinātnisks pētījums, bet gan normatīvo aktu, speciālās literatūras un tiesas spriedumu kompilācija ar būtiskām plaģiātisma pazīmēm. Te būtu jārunā gan par autortiesību pārkāpumiem, gan par ētikas normu pārkāpumiem.

Taču bīstamākais šajā „pētījumā” ir tas, kas autori, nepārzinot teritorijas (telpiskās ) plānošanas tiesisko regulējumu, ir izteikuši maldinošus un pat bīstamus priekšlikumus. Piemēram, tiek apgalvots, ka Satversmes tiesā tiek pieņemtas populārsūdzības, ja vien persona norādot uz Satversmes 115.panta aizskārumu (59.lpp.). Kā zināms, vides jomā populārsūdzības pastāv tikai administratīvajā tiesvedībā.

61.- 63.lpp. izdarīti teritorijas plānošanas procesuālajai kārtībai neatbilstoši secinājumi par kompensāciju sakarā ar zaudējumiem, kas radušies teritorijas plānojuma izmaiņu rezultātā. Ja dāvanas saņēmējs – Rīgas dome – sekotu šīm rekomendācijām, tā, izdarot jebkādus grozījums pašvaldības teritorijas plānojumā, drīz vien stāvētu maksātnespējas priekšā.

+3
0
Atbildēt

0

Mitch Brownlie 19.07.2019. 16.00

… [Trackback]

[…] Info to that Topic: ir.lv/2015/03/04/vai-zap-komforta-zona-ir-gaidamas-vetras/ […]

0
0
Atbildēt

0

p4398#forum.krajowy.biz 11.06.2019. 23.26

… [Trackback]

[…] Find More Information here on that Topic: ir.lv/2015/03/04/vai-zap-komforta-zona-ir-gaidamas-vetras/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu