Filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrāde paredzēta 2018.gada 18.novembrī • IR.lv

Filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde paredzēta 2018.gada 18.novembrī

32
Režisors Dzintars Dreibergs. Foto: Ieva Lūka, LETA

Filmas kopējais budžets pašlaik plānots divi miljoni eiro 

Filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde paredzēta 2018.gada 18.novembrī, trešdien preses pasākumā informēja filmas veidotāji.

Filmu uzņems režisors Dzintars Dreibergs. Viņš pastāstīja, ka savā darbībā vienmēr sekojis tam, kas Latvijā ir svarīgs, piemēram, uzņemot filmu par Dziesmu un deju svētkiem vai arī sekojot līdzi latviešu sportistu ģimenei. “Filmu veidošu ar visu atbildību un cik labi varēšu,” uzsvēra režisors.

“Dzīvē gadās dažādi, bet mūsu komandas mērķtiecība ir ļoti liela. Es neticu tam, ka filma varētu neizdoties,” norādīja Dreibergs komentējot to, vai izdosies filmai piesaistīt nepieciešamo papildu finansējumu. Tās kopējais budžets pašlaik plānots divi miljoni eiro, ziņo LETA.

Filmas veidotājiem vissvarīgākais ir no biezās Aleksandra Grīna grāmatas izveidot mūsdienīgu spēlfilmu. “Šīs grāmatas nozīme ir nenovērtējama. Skaudri un precīzi, bet arī poētiskā valodā Grīns ir stāstījis par Latvijas neatkarības izcīnīšanu,” stāstīja režisors.

Komandā esot cilvēki, kuriem “deg sirds” par spēcīgas filmas izveidošanu. Filmas scenāriju veidojusi Māra Svīre, kura piedalījusies arī filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un “Likteņa līdumnieki” veidošanā. Par filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” saņēmusi “Lielā Kristapa” balvu. “Dvēseļu puteņa” operators būs Valdis Celmiņš, kurš piedalās arī Dāvja Sīmaņa filmas “Pelnu sanatorija” uzņemšanā. Filmas izpilddirektore ir Undīne Buka. Viņa piedalījusies arī “Oskaram” virzītās Signes Baumanes animācijas filmas “Akmeņi manās kabatās” latviešu versijā.

Komandas darbs balstoties sadarbībā ar Grīna autortiesību turētāju – rakstnieka mazmeitu Noru Romanu. Kā pastāstīja viņas pārstāve Liene Kalēja, neraugoties uz to, kā sākās “Dvēseļu puteņa” projekts, esot redzama darba virzība. “Mums nav šaubu par sadarbību ar jauno projekta komandu,” norādīja Kalēja. Viņa norādīja, ka Svīres piesaistīšana scenārija rakstīšanai nozīmē, ka tas tiks veidots pēc romāna motīviem, saglabājot Grīna darba vērtību.

Svīre atzina, ka scenārijs top nevis pēc darba motīviem, bet ļoti sekojot Grīna tekstam. “Teksts ir pietiekami augstvērtīgs, lai nebūtu jāmeklē klāt kādi motīvi. Protams, scenārijs nevar būt kā romāna fotogrāfija. Klāt nāks arī scenārija knifi. Es eju cauri katram teikuma un vārdam, skatoties, ko var un ko nevar parādīt,” pastāstīja scenāriste. Viņa savu darbu jau paveikusi. Tagad sāksies diskusijas ar režisoru, lai saskaņotu redzējumu. “Man svarīgas var šķist vienas ainas, bet režisoram – pilnīgi citas,” komentēja Svīre.

Viņa Grīna romānu raksturoja kā kaut ko līdzīgu teikai, kuru detaļās cilvēki neatceras, bet klātesoša ir sajūta par šo darbu. “Tas tiešām ir dvēseles darbs. Iesaku to izlasīt un pārlasīt,” teica Svīre. Viņa arī paskaidroja, ka filma būs par to laiku, kad Latvijas valsts tika nodibināta. Tajā nebūs klātesošs pats valsts dibināšanas akts. “Arī scenārijā tā nav, bet ir valsts ideja. Domāju, ka tas ir vēl labāk, nekā tikai ilustrēt dibināšanas brīdi,” skaidroja scenāriste.

“Dvēseļu puteņa” pārveidošanā kino valodā piedalīsies arī ārzemju latvieši – Rīgā dzimušais Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kā arī Krists Mathurs. Plānots uzrunāt arī ASV dzīvojošo komponisti, “Emmy” balvas ieguvēju Lolitu Ritmani.

Aktieriem iejusties karavīru ādā palīdzēs bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks Ziedonis Ločmelis. 

Šogad plānoti filmas sagatavošanās priekšdarbi, sākot ar detalizētu scenārija izstrādi un aktieru atlasi, kurā tiks iesaistīta arī Jaunsardze, beidzot ar atbalstītāju un sponsoru uzrunāšanu. Kā teica viena no projekta idejas autorēm, “Latvijas Avīzes” žurnāliste Māra Libeka, pašlaik jau veidojas sadarbība ar Polijas vēstniecību Latvijā, runājot par to, ka filmai varētu piesaistīt poļu speciālistus. Šajā sadarbībā palīdzējusi kinozinātniece Valentīna Freimane. 

Filmēšanas un montāžas darbs plānots 2016.-2017.gadā.

Libeka pastāstīja, ka filmas veidošanai tika uzrunāti vairāki producenti. Dreibergs ticis izvēlēts, izvērtējot, lai filmas veidotāji nebūtu aizņemti citos projektos un varētu pievērsties “Dvēseļu putenim”. Kā norādīja Dreibergs, sadarbība ar “Studiju F.O.R.M.A”, kura bija pirmā projekta organizētāja, nav izslēgta. “Esmu runājis ar režisoru Armandu Zvirbuli par to, kā viņš strādājis pie projekta,” skaidroja Dreibergs, norādot, ka var mācīties no viņa veikuma. Arī Ločmelis sācis strādāt jau iepriekšējā projektā. Scenārijs gan top no jauna, jo Grīna mantiniece nav bijusi apmierināta, ka tas iepriekš nav bijis rakstīts pēc grāmatas motīviem. Līguma laušanu ar “Studiju F.O.R.M.A” noteicis arī iepriekšējās komandas lēnais darbs. Grīna tiesību turētāja bijusi nobažījusies, ka filmu neizdosies pabeigt laikā, tāpēc izbeigusi sadarbību ar studiju. Tas noticis jau pagājušā gada sākumā. Dreibergs darbu pie projekta sācis rudenī.

Dreibergs ir dokumentālo filmu režisors. Pagājušā gada augustā pirmizrādi piedzīvoja viņa filma “Nāc ar mani padejot!”, kura tapusi 10.Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā. Dreibergs ir arī filmas “Lones soms” režisors – tā tika izrādīta dokumentālo īsfilmu ciklā “Latvijas kods”. Pērn kopā ar režisoru Viesturu Meikšānu viņš veidojis kino projektu “Plūdi un saulgrieži Straumēnos”.

Dreibergs piedalījies arī producenta Andreja Ēķa jaunākās filmas “Kas te tik laikmetīgs?” veidošanā. Viņš veidojis arī īsfilmu par gudru pārvietošanos pilsētā “Misija – gudrais pilsētnieks” un piedalījies televīzijas raidījuma “Te!” veidošanā. 2010.gadā pirmizrādi piedzīvoja arī viņa dokumentālā filma par sportistu ģimeni “Padoties aizliegts”. Dreiberga filma “Dusechka” savulaik iekļuvusi festivāla “Lielais Kristaps” laureātu vidū kā labākā studentu filma.

Saeimas iepriekšējiem filmas veidotājiem – “Studijai F.O.R.M.A” – piešķirtie 35 000 eiro izlietoti bez rezultāta. Studija izstrādāja filmas projektu, bet tās ražošanu nesāka, jo tika lauzts līgums ar Grīna tiesību turētāju, kuru neapmierināja izstrādātais scenārijs.

Dreiberga studijai pašlaik piešķirti 200 000 eiro. Vēl tikpat lielu summu studijai paredzēts piešķirt gada beigās.

 

Komentāri (32)

IevaR 11.02.2015. 20.03

Teikums „Dreibergs ticis izvēlēts, izvērtējot, lai filmas veidotāji nebūtu aizņemti citos projektos un varētu pievērsties “Dvēseļu putenim”” kaut kā satriec un nemaz nepārliecina.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu