Ventspils radioastronomijas lokators Irbenē. Foto: Jānis Saliņš, F64.
Jeb - nedienas ar Eiropas Kosmosa aģentūru
Latviešu tautas dziesmās daudz stāstīts par latvieša darba tikumu un smagajām muižas klaušām. No tām dveš skumjas un grūtsirdība par grūto likteni, bet arī lepnums par savu zemi un tautu. Folklorā būs grūti atrast daudz pozitīvu vārdu par uzņēmējdarbību, sameklēt argumentus "biznesmeņa" pozitīvajam tēlam. Drīzāk otrādi - „andelmanis" ir attēlots nievājoši un izsmiets. Visdrīzāk šie tēli saistās ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, nekādi ar patieso latvieša „darba rūķa" būtību. Strādīgā latvieša tēls sveša kunga tīrumā mums šķiet „īstenais".
Pretēji tam vidzemnieki un kurzemnieki tieši ar tirdzniecību kļuva turīgi un varēja atļauties sūtīt savus bērnus augstās skolās. Blakus vācu, ebreju un krievu rūpniekiem arī latvieši kļuva turīgi, iemācoties ieguldīt un gūt atdevi. Hercogs Jēkabs, attīstot manufaktūras, nodrošināja pārticības gadus Kurzemes hercogistes iedzīvotājiem. Krišjānis Valdemārs panāca, ka zvejnieku un zemnieku dēli absolvēja jūrskolas un kā kapteiņi apburāja visu plašo pasauli. Tomēr bez pragmatiskiem attīstības mērķiem un rīcības, uz tiem virzoties, „stikla kalnā" uzkāpt neizdosies.
