Kur meklēt nākamo Valdemāru vai hercogu Jēkabu?

Jeb – nedienas ar Eiropas Kosmosa aģentūru

Latviešu tautas dziesmās daudz stāstīts par latvieša darba tikumu un smagajām muižas klaušām. No tām dveš skumjas un grūtsirdība par grūto likteni, bet arī lepnums par savu zemi un tautu. Folklorā būs grūti atrast daudz pozitīvu vārdu par uzņēmējdarbību, sameklēt argumentus “biznesmeņa” pozitīvajam tēlam. Drīzāk otrādi – „andelmanis” ir attēlots nievājoši un izsmiets. Visdrīzāk šie tēli saistās ar citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, nekādi ar patieso latvieša „darba rūķa” būtību. Strādīgā latvieša tēls sveša kunga tīrumā mums šķiet „īstenais”.

Pretēji tam vidzemnieki un kurzemnieki tieši ar tirdzniecību kļuva turīgi un varēja atļauties sūtīt savus bērnus augstās skolās. Blakus vācu, ebreju un krievu rūpniekiem arī latvieši kļuva turīgi, iemācoties ieguldīt un gūt atdevi. Hercogs Jēkabs, attīstot manufaktūras, nodrošināja pārticības gadus Kurzemes hercogistes iedzīvotājiem. Krišjānis Valdemārs panāca, ka zvejnieku un zemnieku dēli absolvēja jūrskolas un kā kapteiņi apburāja visu plašo pasauli. Tomēr bez pragmatiskiem attīstības mērķiem un rīcības, uz tiem virzoties, „stikla kalnā” uzkāpt neizdosies.

Lai sasniegtu labklājību un turību, vispirms ir mērķtiecīgi jāiegulda un jāpanāk efektīva pieejamo ierobežoto resursu izmantošana. Mazas ekonomikas ar nelieliem dabas resursiem, kāda Latvija nepārprotami ir, konkurētspēju šodien, interneta, mobilo, nanoizmēru un sensoru tīklu tehnoloģiju laikmetā vairs nenoteiks sviesta, linu, bekona vai papīrmalkas eksports. Šo preču vietā tieši smadzeņu izmantošana un spēja radīt jaunus pasaules tirgos pieprasītus “zināšanu intensīvus” (knowledge intensive) produktus vai pakalpojumus, nodrošinās Latvijas pozīcijas pasaules reitingu augšpusē.

Pēdējo gadu valdību rīcību izraisītā neuzticība vietējiem politiķiem un valdībai, tautsaimniecības krīze un pēdējo piecu gadu periods, kuru raksturoja eiro ieviešana, paklausīga Starptautiskā valūtas fonda rekomendāciju izpilde ar kārtējo Finanšu ministrijas diktēto patēriņa (ne attīstības) budžetu, rezultāts ir bēdīgs – gandrīz 250 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir nobalsojuši “pret” valdības politiku, aizbraucot meklēt laimi svešās zemēs. Tajā pat laikā Latvija dzīvo pāri saviem līdzekļiem, apmaksājot pārlieku dārgu ES prezidentūru, vienlaikus stabili “cīnoties” par pēdējo vietu pēc Inovācijas indeksa rādītāja ES dalībvalstu reitingā un strauji tuvojoties absolūtās „banānu” valsts statusam arī ES inovatīvo reģionu reitingā.

Prezidentūras periodam ir noteikti mērķi un uzdevumi, kas ir deklaratīvi un skaisti, tomēr nekādā veidā nebāzējas uz reāliem pierādījumiem iz dzīves. Kāpēc nespējam pacelties līdz jūras lielmeistara Valdemāra, ekonomista Baloža, raķešu tehnoloģiju pētnieka Frīdriha Candera, valodas pamatlicēja Endzelīna un citu lielo prātu ambīcijām? Tomēr ne tikai ambīcijām, bet arī darbiem!

Kur ir mūsu „Skype”, „Nokia”? Jaunais „Minox”? Galu galā – kur ir mūsu pašu valsts un sabiedrības intereses ar tālredzīgiem mērķiem?

Vai par milzīgu sasniegumu var nosaukt to, ka uz prezidējošās valsts Ministru prezidenta uzstāšanos ES Parlamentā bagāto valstu deputāti tieši norāda, ka mazai un nabadzīgai valstij nevajadzētu mācīt bagātiem dzīvot? Kādas patiesībā ir mūsu ekonomiskās intereses prezidentūras laikā? Kas Latvijas attīstībai patlaban ir vajadzīgas visvairāk? Kā tieši lobēsim mūsu uzņēmējus Eiropā? Ko ģeopolitiski iegūs mūsu ostas, tranzīta koridori, zinātnieki un uzņēmēji šī pusgada laikā un pēc tam?

Tieši pretēji – cenšoties „pārtrumpot” citu tikpat nabadzīgu valstu prezidentūras ar lielu spozmi un ārišķībām, Latvija ES prezidentūras laikā var ieiet vēsturē kā blēdīga, neuzticama valsts ar “bauru” domāšanu, kas nepilda uzņemtās saistības. Lasītājs var nojaust, ka autoru sašutums ir vērsts pret valsts bezdarbību un nolaidību pret uzņemtajām saistībām pret Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Jau pirms 10 gadiem – 2005.gadā – toreizējais ekonomikas ministrs, tagadējais ES parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš tikās ar EKA vadību un solīja, ka Latvija ir ieinteresēta aktīvi strādāt pie sagatavošanas darbiem, lai virzītos pa vairākposmu kāpnēm un kļūtu par pilntiesīgu EKA dalībvalsti. Pretēji nospraustajam mērķim, nākamie ekonomikas ministri pakāpeniski “piegrieza skābekli” (resursus) starptautiski atzinīgi novērtētai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ietvaros esošai Latvijas Tehnoloģiju aģentūrai ZINIS, noslāpējot visas agrīnās iestrādnes Latvijas Kosmosa stratēģijas izstrādē, un 2009.gadā jau Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) visu būtībā atsāka no paša sākuma. Jāuzslavē Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija par drosmi un visai sekmīgo darbu kopš 2009.gada 23.jūlijā parakstītā Sadarbības līguma. Tomēr pašreiz Ekonomikas ministrijai būtu jāpārņem groži un jāattaisno sevi kā „attīstības ministrijai”, kas spēj parādīt un argumentēt Finanšu ministrijai un valdībai, kur valsts naudas ieguldījumi ir visizdevīgākie.

Savukārt Igaunija pamanīja un izprata, ka kosmosa tehnoloģiju industrija līdzīgi kā senāk jūras lietas un tranzīta pakalpojumi, ir visizdevīgākais valsts investīciju veids, kas vienlaikus veido valsts prestižu un ilgtermiņā sola iespaidīgu ekonomisko atdevi plašai tautsaimniecības daļai.

Sākot sarunas ar EKA veselus divus gadus vēlāk nekā Latvija, pragmatiskie igauņi šogad jau ir soļa attālumā līdz pilntiesīgas dalībnieces statusam.

Kāpēc igauņi spēj saredzēt acīm redzamus valstiskus ieguvumus, investējot kosmosa tehnoloģijās, bet latvieši – nē? Mēģināsim skaidrot galvenos ieguvumus.

1. Dalības maksa kā izdevīgs ieguldījums

Iemaksa EKA nekādā gadījumā nebūtu jāņem no tā jau niecīgā valsts zinātnes budžeta. Tā vietā līdzekļi ir jāpārceļ no kādas mazāk rentablas investīciju nozares uz kosmosa industriju, kā to izdarīja, piemēram, Lielbritānija, kas 2012. gadā apņēmās palielināt ieguldījumus EKA līdz 60 milj. mārciņu gadā, un Nīderlande, kas tuvākos gados ir iezīmējusi kopā 140 milj. eiro, bet no 2018. gada palielinās savas iemaksas par 18 milj. eiro gadā.

Dainis Draviņš, pasaulslavens kosmosa jomas zinātnieks Zviedrijā: “Kaut arī zinātnei EKA protams ir svarīga organizācija, zinātniskā darbība tanī nav visai apjomīga darbības daļa, sastādot 12% no kopīgā budžeta. EKA galvenokārt orientējas uz augsto tehnoloģijas attīstību dalībvalstīs un kosmisko tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecībā. Tāpēc dalībvalstīm ir loģiski EKA pirmkārt piesaistīt pie Ekonomikas (jeb līdzīgām) ministrijām, nevis, piemēram, izglītībai un zinātnei.”

Nozares, kurās Latvijas pētniecības institūti un komersanti var sasniegt vislabākos rezultātus:

• Zemes virsmas tālizpēte (t.sk. ES “Copernicus” programma) (angļu val. – Earth Observation); satelītattēlu precizitātes izmantošana ar mērķi paātrināt darbu veikšanu lielās teritorijās, samazināt parauglaukums, automatizēt arvien pieaugošo datu apjomu iegūšanu, uzkrāšanu un apstrādi, t.sk. plašas pakalpojumu eksporta iespējas;

• pozicionēšanas un navigācijas resursu izmantošana (t.sk. ES “Galileo” programma) lauksaimniecības, mērniecības, loģistikas un citu nozaru attīstībai, kur novietojumam vai īsākā ceļa izvēlei ir būtiska nozīme;

• tālu un vāju signālu uztveršana, reģistrācija un apstrāde, t.sk. jaunās paaudzes radioteleskopi un iekārtas, tālo misiju apkalpošana – pakalpojumu eksports;

• jauni un uzlaboti materiāli, nanotehnoloģijas, energoavoti, raķešu būves siltumizolācijas un dzinēju materiāli;

• IKT vadības un kontroles sistēmas – programmēšana ir 30-40% no EKA izmaksām; reāli prognozējams IT nozares izrāviens;

• mazo satelītu būve, komunikāciju un telemetrijas sistēmu attīstība;

• Saules (enerģijas) aktivitāšu ilgtermiņa prognozēšana un izmantošana;

• derīgo izrakteņu iegūšana;

• augstas veiktspējas sarežģītu objektu industriālā un inženiertehniskā modelēšana, kā arī ar laiku daudzas citas.

2. Ekonomiskā atdeve

EKA savos iepirkumos un komerclīgumos pielieto “taisnīgas atdeves” (franciski: juste retour) un ģeogrāfiskās atdeves principus, kas garantē, ka gandrīz visi dalībvalsts ieguldītie līdzekļi (aptuveni 90%) atgriežas dalībvalstu uzņēmumos. Balstoties uz Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Lielbritānijas aprēķiniem, atdeve no ieguldījumiem lietišķajās kosmosa tehnoloģijās prognozēta 4-8 eiro par katru ieguldīto eiro.

Dalība EKA nav zinātnes projekts, bet gan ilgtermiņā izdevīga tautsaimniecības attīstības programma, kas attīsta augstākā līmeņa (frontier) tehnoloģijas un ir orientētas uz to lietišķa pielietojuma attīstību. Katra inovācija, kas sākotnēji izstrādāta kosmosa nozarei, papildus tiešajiem ieguvumiem pielietojumā kosmosa vidē ar laiku dod ilgtermiņa komerciālus ieguvumus arī citās nozarēs.

3. Iespēja piekļūt, pārnest un adaptēt lielajos ES zinātnes un tehnoloģiju centros radītās jaunās pirmrindas tehnoloģijas

Mūsdienās neviena valsts viena pati nespēj radīt nepieciešamos risinājumus kosmosa nozarei tādā tempā un apjomā, kādā tie ir nepieciešami. Valsts iesaiste EKA sniedz iespēju attīstīt un nodarbināt augsta līmeņa speciālistus nacionālos pētniecības institūtos un uzņēmumos, piedāvājot tiem izaicinājumus un resursus savas kapacitātes attīstīšanai un gūstot atdevi valsts tautsaimniecībai. Daudzskaitlīgās EKA paspārnē vai ciešā sadarbībā ar to izveidotās organizācijas un tīkli (EKA biznesa inkubatori, EVN, LOFAR, EISCAT u.c. tīkli, Eiropas Dienvidu observatorija, Eiropas Tehnoloģiju institūts u.c.) dod iespēju tādām valstīm kā Latvijai ar saviem zinātniekiem radīt inovatīvus nākotnes risinājumus, kas bāzēti uz Eiropā un pasaulē pieejamiem esošiem risinājumiem. Tikai nodrošinot iespējas talantiem attīstīties tālāk, valstij ir jēga aicināt jauniešus apgūt eksaktās zināšanas un ieguldīt to izglītībā laiku un līdzekļus.

1.attēls. Ekonomiskais izrāviens: no citur radīto zināšanu absorbcijas līdz pašmāju inovācijai: no jaunuma uzņēmumā līdz unikālitātei pasaulē.

Pēdējos gados Pasaules Banka (PB) sekmē citur radīto zināšanu un tehnoloģiju absorbcijas spēju efektīvu palielināšanas programmu īstenošanu mazāk attīstītajās Tālo Austrumu valstīs. Pirmoreiz Latvijas valdībai un Saeimas Nākotnes komisijai to ieteica PB speciālists Alfreds Vatkins (Alfred Watkins) vēl 2003. gadā. Šodienas skatījumā tas prasītu pārskatīt arī eksporta veicināšanas, ārvalstu tiešo investīciju, izglītības un uzņēmējdarbības vides politikas.

4. Ieguldījums liela mēroga zinātnes infrastruktūras objektā dod lielāku atdevi

Zinātniskie risinājumi un inovācijas visātrāk un veiksmīgāk rodas sadarbībā. Viens zinātnieks vienmēr spēs paveikt mazāk nekā vairāki zinātnieki kopā. Savukārt, apvienojot daudzskaitlīgu valstu zinātnieku grupas un augstskolu resursus, secinājumi, atklājumi, risinājumi un inženiertehniskās inovācijas kļūst iespējamas pat vairākus gadus ātrāk. Sekojoši arī to pielietojumi ikdienā un plašā patēriņā ir realizējami daudz ātrāk. Tagad ir izveidoti vairāki tīkli dažādās kosmosa nozaru izpētes un kosmosa resursu pielietošanas jomās, apvienojot pētniecisko instrumentu resursus un iegūtos rezultātus mākoņdatos un ļaujot ar tiem iepazīties neskaitāmiem zinātniekiem, kur katrs var sniegt savu artavu.

Bet arī šādu projektu izmaksas var atļauties tikai vairākas valstis kopā. Attīstoties šādiem tīkliem, ap tiem veidojas jauni uzņēmumi (spin-offs), pārrobežu sadarbība, resursus un rezultātus izmanto industrija, izstrādājot plaša patēriņa preces, un spēj tās komercializēt ikviena lietotāja ikdienas labumam utt. Vienlaikus šādi resursi ir vajadzīgi ne tikai privātiem izmantotājiem. Pastāv arī specifiskas nišas, kurās galvenais patērētājs ir publiskais sektors – sākot ar EKA un beidzot ar nacionālām kosmosa aģentūrām vai valsts dienestiem, kas rūpējas par cilvēku glābšanu un aizsardzību. 

Gan privātā, gan publiskā tirgus pasūtītāji papildus izmantotajām kosmosa tehnoloģijām paralēli virza arī IKT nozares attīstību: mākoņdatošanu, datu straumēšanu, paralēlo skaitļošanu un augstas veiktspējas attīstību. Latvijā tam ir vismaz viens konkrēts piemērs – Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) sadarbība par Kosmosa datu apstrādes centra izveidi, ko atbalstīja valdība, piešķirot ievērojamus līdzekļus. Šāda, ar valsts finansējumu attīstīta infrastruktūras resursa izmantošana nākotnē jāveicina, dodot iespēju to piesaistīt arī citiem līdzīgiem Eiropas mēroga centriem vēl apjomīgāku rezultātu sasniegšanai.

5. Zinātnes un uzņēmumu konkurētspēja un cīņa par talantīgiem speciālistiem

Starptautiskā Latvijas zinātnes izvērtējumā no 15 izciliem Latvijas zinātnes institūtiem lielākā daļa tika augstu novērtēta arī pirmajā EKA auditā, un šajā faktā būtu jāpamana cieša korelācija. Pēc tam šis novērtējums apstiprinājās arī EKA Sadarbības valstu projektu konkursā (PECS), kad, piemēram, VSRC ieguva pozitīvu atbildi par diviem projektu pieteikumiem, kuri diemžēl tā arī nekad netika finansēti.

Iepriekš identificētajos izcilajos institūtos apmācītie doktoranti un pētnieki šobrīd neredz izaugsmes iespējas Latvijā un dodas uz Igauniju, Tartu Universitāti, kur sadarbība ar EKA attīstās jau pēdējos četrus gadus ar ļoti taustāmiem rezultātiem. Piemēram, VSRC pētnieks Kārlis Zālīte ar kolēģiem no Igaunijas ir ieguvis Eiropas Kosmosa industrijas atzinību par inovatīvām idejām zemes novērošanas datu pielietošanā, bet Andris Slavinskis ir piedalījies EstCube satelīta izstrādē, kuru līdzfinansēja EKA.

Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās rūpes par skolotāju algu paaugstināšanu, skolu nodrošinājumu un zinātnes bāzes finansējumu, un valdības rīcība attiecībā pret EKA finansējumu vēlreiz norāda uz nesakārtoto valsts ilgtermiņa mērķu plānošanu. Valsts finansējums tiek nodrošināts vienādās programmās vairākās nozarēs dažādās augstskolās bez konkrētas vīzijas par to, kuras nozares valstij ir prioritāras tās attīstībai. Un tad, kad apmācītie studenti ir gatavi attīstīties un nest valstij atdevi par viņā ieguldītajiem līdzekļiem, valsts šādas iespējas nedod.

Katrs Latvijā izglītots maģistrs, kurš aizbrauc, sev aizved līdzi ieguldījumus aptuveni miljona eiro vērtībā, bet sagatavots jauns doktora grāda ieguvējs – pat līdz diviem miljoniem eiro atkarībā no infrastruktūras, ar ko viņš strādā. No Ventspils uz Tartu ir pārcēlušies jau vairāki šādi zinātnieki Kārlis Zālīte, Andris Slavinskis, Kaspars Laizāns, Guntars Korāts, kurš pārcēlies uz Franciju, Nansī – visi agrāk strādāja VSRC, visos ir ieguldīti lieli līdzekļi un citu cilvēku darbs vairāku gadu garumā. Pielietojot iepriekš minētos aprēķinus, viņiem neatgriežoties, valstij tie jau ir 8 miljonu eiro zaudējumi.

Latvijā par kosmosu interesējas vairāk skolēnu nekā Igaunijā. Kādas nākotnes izredzes viņiem dos šīs valdības lēmums? 16 – 18 gadu laikā, kas paiet no pamatskolas, līdz zinātnieks var kļūt pasaules slavens ar saviem sasniegumiem, valsts būs ieguldījusi kārtējos miljonus, kas netiks atgūti. Savukārt apzinīgākie studenti, izvēloties studiju programmas veiksmīgai nākotnes profesijai, var izlemt nesākt studijas inženierzinātnēs. Vai nedarīt to Latvijā. (Attēls – Rose Project, Elster et al.)

2.attēls. Latvijā jaunieši interesējas par astronomiju vairāk nekā citās ES dalībvalstīs.

Jāpiezīmē, ka uzņēmumi, kas sevi apliecina kosmosa jomā vai saistībā ar pakalpojumiem pirmrindas kosmosa industrijai, iegūst papildus atsauksmes par to kompetenci un konkurētspēju. Piemēram, Arsava, kas sniedz pakalpojumus mobilās pacēlājtehnikas nomā un objektu pārvietošanā, kā pirmo projektu mājas lapās uzrāda 32 m paraboliskā radio teleskopa režģa nocelšanu, kas notika 2014.gada 28.novembrī VSRC Irbenē. Strādājot ar Eiropā unikālu liela mēroga celtni, šāds kompetences apliecinājums ievērojami palielina nākamo klientu pārliecību par SIA Arsava spējām un kapacitāti.

3. attēls. Eiropai vajag 5 miljonu izglītotu darbinieku: konkurence par dabas zinātņu, inženierzinātņu talantiem saasināsies. Vai esam tam gatavi?

7. Apstādinot virzību uz EKA, Latvija zaudē ievērojamus pasūtījumus un grauj savu reputāciju

Pirmajā konkursa uzsaukumā Latvijai kā EKA Sadarbības valstij, Latvijas pētnieciskie institūti, nodibinājumi un komersanti uzstādīja savā ziņā rekordu mazo valstu kategorijā. No diviem miljoniem iedzīvotāju tika iesniegti 33 projektu pieteikumi kopā par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Šādus rezultātus līdz tam nebija uzrādījusi neviena jaunā mazā EKA dalībvalsts, tādā veidā parādot gan savu kapacitāti, gan izteikto vēlmi sadarboties ar EKA.

Lai arī šā konkursa rezultātus EKA nav oficiāli paziņojusi, ņemot vērā Latvijas valdības paziņojumu par nespēju samaksāt dalības maksu, individuālās aptaujās tika identificēti projektu iesniedzēji, kuriem EKA bija personīgi izteikusi atzinību un īpaši augstu novērtējumu par pieteiktajām idejām. Īpaši jānorāda, ka EKA pat par dalībvalsts deponētiem līdzekļiem izvēlas atbalstīt tikai tādu ideju realizāciju, kuru EKA rīcībā vēl nav vai nav attiecīgā līmenī. Tādēļ jo mazāk ir izprotams valdības motivācijas trūkums piešķirt salīdzinoši mazus līdzekļus, lai atbalstītu industriju, kas pirmajā reizē starptautiskā līmenī ir uzrādījusi tik spīdošus rezultātus.

EKA atbalstāmo projektu atlasē pielieto citādākus kritērijus nekā to darītu, piemēram, zinātniskie fondi. Iespējamo zinātnisko misiju ir daudz, bet tikai nedaudzus piedāvātos projektus ir iespējams īstenot. Lai izturētu milzīgo konkurenci, nepietiek ‘tikai’ ar izciliem zinātniskiem mērķiem. Projektam vajadzīgs arī rūpniecisks izaicinājums, proti, lai tā attīstība veicinātu arī jaunu tehnoloģiju attīstību dalībvalstīs. Tādēļ Kosmisko projektu izmaksas nevar tieši salīdzināt ar it kā radniecīgiem projektiem uz zemes, jo daļa to izmaksu ir attiecināmā uz industriālu attīstību.

Augsti novērtēto, bet neieviesto projektu rezultātā daudziem institūtiem un komersantiem ir radušies zaudējumi neiegūtās peļņas formā. Piemēram, Latvijas Koksnes ķīmijas institūts zaudēja aptuveni 1-2 milj. eiro gadā, VSRC – aptuveni 1,5-2 milj. eiro gadā. Šāda valsts rīcība nodrošinās, ka mūsu institūtus neuzņems arī citos ES ar kosmosa jomu saistītos zinātnes tīklos – EVN, LOFAR, EISCAT.

Latvijas kā neuzticama partnera reputācijas dēļ sadarbība ar svarīgiem partneriem būtiski attālināsies. Virknei ES daudzgadu finanšu plānošanas programmas “Horizonts 2020” ietvaros iesniegtiem projektiem, kur plānojam būt kā vadošie partneri, tiks samazināts vērtējums, jo, vērtētājiem izskatot situāciju, neradīsies pārliecība par ilgtspējību šai valstī. Īpaši gadījumos, ja tiek prasīts līdzfinansējums vai sasniegto rezultātu uzturēšanas pienākums. Kopumā, pēc provizoriskiem aprēķiniem valsts var neiegūt vai varbūt pat zaudēt vairāk nekā 10 milj. eiro.

Nobeiguma vietā

Lai arī EKA dalībvalstu uzņēmumiem, kas izpilda EKA pasūtījumus, nav noteikti ierobežojumi sadarboties ar partneriem no valstīm, kas nav EKA dalībvalstis, tomēr Eiropas ražotāji tikai izņēmuma gadījumos izvēlas meklēt jaunus partnerus ārpus zināmo piegādātāju loka. Tomēr, kad viņi to dara, tad meklē uzticamus un stabilus partnerus ar drošu reputāciju.

Uzņēmumu prestižs ir konkurētspējas pamats. Latvijas Republikas valdības, augstākās Latvijas līgumslēdzējas personas, rīcība, parakstot starptautiskus līgumus, bet nepildot savas saistības, sniegs izteikti negatīvu priekšstatu par Latvijas uzņēmējiem potenciāliem ārvalstu partneriem. Kāpēc Latvijas komersantiem un pētniekiem ir jākaunas par savu „gudro” lēmumiem un jāatvainojas sadarbības partneru priekšā? Atsauce uz partnera kompetenci un sasniegto, nevis solījumi – tā ir vislabākā vizītkarte un uzņēmuma prezentācija. Arī kosmosā.

Valdis Avotiņš ir Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra direktors, Maija Cēbere ir Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojuma klastera projekta vadītāja, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks