ASV: Krievija pārkāpusi ieroču kontroles līgumu, izmēģinot spārnoto raķeti 14

Print Friendly, PDF & Email

Putina bijušais padomnieks brīdina, ka Krievija ”vazā Rietumus aiz deguna”

ASV ir konstatējušas, ka Krievija ir pārkāpusi 1987.gada ieroču kontroles līgumu, izmēģinot uz zemes bāzētu spārnoto raķeti, pirmdienas vakarā paziņoja augsta ranga ASV amatpersona, kas nosauca šo jautājumu par «ļoti nopietnu», ziņo Tvnet.lv, atsaucoties uz aģentūrām BNS/AFP.

Šogad sagatavotā ziņojumā konstatēts, ka Krievija pārkāpusi ASV un Padomju Savienības 1987.gadā noslēgto līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Līgumslēdzējas puses apņēmās neuzglabāt, neražot un neizmēģināt uz zemes bāzētas ballistiskās un spārnotās raķetes ar vidēju darbības rādiusu – no 1000 līdz 5500 km – vai mazu darbības rādiusu – no 500 līdz 1000 km.

ASV prezidents Baraks Obama saistībā ar šo pārkāpumu ir nosūtījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, sacīja amatpersona, piebilstot, ka Vašingtona ir gatava «nekavējoties» apspriest šo jautājumu ar Maskavu augsta līmeņa divpusējās sarunās. ”Mēs aicinām Krieviju atgriezties pie savu saistību izpildes atbilstoši šim līgumam un likvidēt jebkādus aizliegtus ieročus pārbaudāmā veidā,” sacīja ASV amatpersona.

Ziņas par šo pārkāpumu, kas pirmoreiz parādījās laikrakstā «New York Times», ir apstiprinātas laikā, kad attiecības starp ASV un Krieviju ir saspīlētas Ukrainas krīzes dēļ. ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki janvārī paziņoja – Vašingtona paudusi Maskavai bažas saistībā ar «New York Yimes» ziņu, ka Krievija 2008.gadā sākusi izmēģināt jaunu uz zemes bāzētu spārnoto raķeti. Valsts departamenta augstākais ierēdnis ieroču kontroles jautājumos kopš 2013.gada maija vairākkārt vērsies pie Maskavas šajā jautājumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins visā Ukrainas kampaņas laikā vazā aiz deguna rietumvalstis un piekopj apsteidzošu stratēģiju, uzskata viņa bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs, pašreizējais ASV Katona institūta analītiķis. Pēc viņa teiktā, Putina taktika ir vienkārša – diktēt Rietumiem darba kārtību tā, lai viņi diskutētu par vecām problēmām un piemirstu par nākotni, vēsta aģentūra LETA.

Kamēr pasaule spriedelēja par asinsizliešanu Maidanā, Putins sagrāba Krimu, bet, kad Rietumi beidzot pamanīja Krimas okupāciju, Putins jau sūtīja bruņojumu prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumdaļā – un tā bez gala, norādījis Illarionovs, atgādinot, ka līdzīgu stratēģiju Putins izmantojis arī attiecībā uz Sīriju, panākot diplomātisku un politisku uzvaru pret Rietumiem.

Viņš uzskata, ka Krievijas prezidenta da rbības stilu var raksturot ar diviem terminiem – formāls legālisms un prasību eskalācija. Formālais legālisms visvairāk izpaužas Ukrainas gadījumā, piemēram, Putina apgalvojumos, ka aizbēgušais prezidents Viktors Janukovičs ir patiesais Ukrainas valsts vadītājs, referendumā jeb, drīzāk, «okupendumā» par Krimas jautājumu, kā arī tajā apstāklī, ka viņš bija parūpējies par parlamenta atļauju izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā.

Prasību eskalācija īpaši izpaudusies Sīrijas gadījumā. «Pirms gada pēc trim Sīrijas pilsoņkara gadiem rietumvalstu valdības bija nobriedušas iebrukt Sīrijā, ASV pat pieļāva iespēju dot precīzus triecienus šīs valsts teritorijā. Tad [Sīrijas prezidents] Bašars al Asads lietoja ķīmiskos ieročus, gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju. Putins to izmantoja, piedāvājot problēmai šķietamu risinājumu, notika sarunas, Asads atdeva ķīmiskos ieročus, bet vienlaikus kļuva par leģitīmu sarunu dalībnieku (..), rezultātā ASV atteicās no triecieniem – un kurš gan vēl aizvien ir pie varas Damaskā, ja ne Putina sabiedrotais Asads?» retoriski vaicā Illarionovs.

Bijušais Krievijas prezidenta padomnieks uzskata, ka līdzīga notikumu gaita atkārtojusies arī Ukrainā, bet ar vēl lielāku intensitāti. Vispirms Putins uzsācis pret Ukrainu tirdzniecības, ekonomisko un finanšu karu, kas sekmējis Ukrainas ekonomikas stagnāciju un recesiju, tad piespiedis Janukoviču neparakstīt Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), tā vēl vairāk bremzējot Ukrainas ekonomiku. Pēc Krimas aneksijas Putins sāka destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos un, kamēr Ukraina un pasaule centās aptvert tur notiekošo, Putins koncentrēja karaspēku pie Ukrainas robežas un draudēja ar tiešu iebrukumu, atgādina Illarionovs.

«Kad Rietumu līderi tūkstoš pirmo reizi brīdināja nepārkāpt divtūkstošo sarkano līniju, Putins atkal mainīja darba kārtību, sūtot karavīrus un bruņojumu uz Donbasu. Kad Ukraina ķērās pie šīs problēmas, Putins sāka apšaudīt Ukrainas spēkus no Krievijas teritorijas ar reaktīvajiem mīnmetējiem «Grad». Kad pasaule pat vēl nebija gatava reaģēt uz šo jauno izaicinājumu, tika sarīkots terora akts, notriecot pasažieru lidmašīnu ar gandrīz trīssimt nevainīgiem cilvēkiem, un tagad visi pasaulē diskutē, kā apturēt terora aktus, nepievēršot uzmanību tam, kas patlaban norisinās Ukrainas austrumos,» norāda analītiķis.

Kā uzsvēris Illarionovs, viņš nešaubās, ka zenītraķešu sistēma «Buk», ar ko notriekta lidsabiedrības «Malaysia Airlines» pasažieru lidmašīna, varēja piederēt tikai Krievijas armijai. Vienlaikus viņš norādījis, ka principā netic sankciju iedarbībai, jo neatceras, ka kāds agresors sankciju dēļ būtu mainījis uzvedību. Turklāt jāņem vērā, ka visas valstis, pret kurām līdz šim vērstas sankcijas, ir mazākas un to ekonomika nav tik diversificēta kā Krievijai.

Analītiķis uzskata, ka vienīgās sankcijas, kas patiesi būtu varējušas ietekmēt Putinu un Kremli, būtu ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšana, taču to būtu vajadzējis darīt krietni ātrāk – februārī vai martā, un tajā būtu jāpiedalās ASV un Eiropai, ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) un Eiropas Centrālajai Bankai. Pēc viņa teiktā, nav iespējams nopietni runāt par sankcijām, jo sankcijas pret dažiem cilvēkiem un kompānijām nemainīs vispārējo ekonomisko un politisko situāciju Krievijā, vēl vairāk – režīms šīs sankcijas izmantos propagandai.

Komentāri (14)

janis17 29.07.2014. 10.54

Jēdziens “līgums ar krieviju” jau pašos pamatos ir absurds!

+8
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 29.07.2014. 07.58

nu tad beidzot rietumiem buus acis atveerušaas un ieraudziijuši krievus no pareizaas puses, citaadi vien tik taada niideešana , ka baltijas valstis nezin ko grib…

+9
-1
Atbildēt

3

Þanis Bezmers 29.07.2014. 08.59

Kremlis uzskata, ka var pārkāpt visu. Raša īber alles! Kaut nu kāds to atcerētos.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu