ASV globālās ekonomikas veiksmes stāsts, eirozona – rūpju bērns 23

Krasais rubļa kritums tikai apstiprina Krievijas ekonomisko un finanšu nestabilitāti, kas paaugstina ģeopolitisko risku. Tādēļ Krievijas ekonomiku sagaida stagnācijas posms. Foto: AFP/LETA
Dainis Gašpuitis
Print Friendly, PDF & Email

Sešus gadus pēc „Lehman Brothers” sabrukuma pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība. Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, sarūk arī esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas.

Globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un ASV pārliecinošās atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem.

Pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada lielu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Sešus gadus pēc „Lehman Brothers” sabrukuma, neskatoties uz bezprecedenta monetārās politikas īstenošanu, pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums. Valstis rāda atšķirīgus izaugsmes tempus, kas sarežģī starptautisko sadarbību. Tas politikas veidotājiem spiež pārvērtēt līdzšinējo ekonomisko politiku un rīkoties izlēmīgāk.

Inflācija ir uzrādījusi jaunus pārsteigumus un daudzās valstīs ir noslīdējusi līdz bīstami zemam līmenim. Tuvāko divu gadu laikā inflācija saglabāsies zema un palielināsies ļoti piesardzīgi. Inflācijas kāpumu nospiež globālo jaudu pārpalikums. To veicina arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Aizvien aktīvāk pasaules ekonomikā iesaistīsies labi izglītota darbaspēka rezerves no Āzijas un pat Āfrikas, bet Rietumos arvien vairāk jaunu darba vietu parādās zema atalgojuma nozarēs.

Tas kavēs algu pieaugumu, sekmējot vājas inflācijas un pieprasījuma spiedienu. Lejupslīde sagaidāma arī daudzos izejvielu preču tirgos.

es procentu likmju vide rada jautājumu par ekonomiskās politikas atbildību. Stagnācijas un deflācijas risks nozīmē, ka nepieciešama pragmatiska fiskālā ekspansija. Japāna ir atlikusi nākamo soli patēriņa nodokļa palielināšanai, bet tādām valstīm kā Itālijai un Francijai piešķirtas atlaides budžeta deficīta nosacījumos. Tikmēr arvien pieaug spiediens uz Vāciju īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku, jo tās ekonomika un eksports gūst labumu no eiro vājināšanās un zemajām procentu likmēm.

ASV patlaban ir pasaules veiksmes stāsts. Sagaidāms, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,3%.

2015.gadā tā pieaugs par 3,4%, bet 2016.gadā par 3,1%. Sakarā ar agrāko mājsaimniecību parādu apjoma samazināšanos, „Fed” monetārās politikas efektivitāte pieaugs. Krietni zemākas enerģijas cenas, pieaugošā mājsaimniecību labklājība un sarūkošais bezdarbs ļaus pārdzīvot sarežģīto starptautisko situāciju un dolāra nostiprināšanos. Ja nebūtu iekšējās nelīdzsvarotības, tad, kā rāda vēsture, ASV ekonomiku samērā maz ir skārušas starptautiskās svārstības.

BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) uzrāda atšķirīgas perspektīvas. Izaugsmes dzinējs Ķīnā samazina apgriezienus, ko ietekmē pieaugošā nenoteiktība nekustamā īpašuma sektorā un kredītu tirgū. Tomēr valdībai par šīm problēmām ir laba izpratne, kā arī finanšu iespējas tās atrisināt, kas ļaus Ķīnai turpināt izaugsmi. Indijā, pateicoties reformām, izaugsme nedaudz paātrināsies.

Krievijas ekonomikas perspektīvas izskatās drūmas. Tās problēmas ir saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem un krītošām ražošanas jaudām, ko radījusi investīciju nepietiekamība daudzu gadu garumā, kā arī iedzīvotāju novecošanās.

Krasais rubļa kritums tikai apstiprina Krievijas ekonomisko un finanšu nestabilitāti, kas paaugstina ģeopolitisko risku. Tādēļ Krievijas ekonomiku sagaida stagnācijas posms.

Eirozona ir pasaules ekonomikas rūpju bērns. Atveseļošanās procesi virzās lēni, un pieaugošā valstu nosliece pēc ekonomiskās politikas neatkarības un vēlme atkāpties no kopīgiem spēles noteikumiem joprojām uztur nenoteiktību par ES politisko procesu virzību. Tagad, kad ECB ir veikusi banku sistēmas vērtējumu, izaugsme nedaudz stabilizēsies, kam palīdzēs zemākas energoresursu cenas, vājāks eiro un mazāk strikta fiskālā politika.

Ekonomiskie procesi Itālijā un Francijā ir ievirzījušies nepareizā virzienā, kamēr Spānijas izaugsme atjaunojas.

Eirozonas IKP pieaugums 2015.gadā būs 0,9%, 2016.gadā 1,3%. Izšķirīga būs Vācijas gatavība sākt ekspansīvāku fiskālo politiku, kas uzlabos gan eirozonas izaugsmes perspektīvas, gan kopējās valūtas ilgtermiņa stabilitāti.

Zviedrijas ekonomikā vērojams spēcīgs iekšzemes pieprasījums, ko virza mājsaimniecību patēriņš un pieaugoša dzīvokļu celtniecība. Tikmēr vāji panākumi vērojami eksportā. Publiskā sektora parāds saglabāsies zem 40% no IKP. Situācija darba tirgū uzlabojas, bet, tā kā palielinās darbaspēka piedāvājums, bezdarbs samazinās lēnām. Paaugstinātas imigrācijas un vājas integrācijas politikas ietekmē līdzsvara bezdarba līmenim ir tendence pieaugt.

Somijas ekonomika cīnās ar strukturālām problēmām mežsaimniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, Krievijas un taupības politikas ietekmi, kas kavē izaugsmi. Vājāks eiro sniegs zināmu atbalstu Somijas eksportam. Dānijas ekonomikā vērojama duāla situācija, jo uzrādās gan pozitīvi, gan negatīvi faktori turpmākai attīstībai. Liela loma būs ģeopolitiskajiem notikumiem. Fiskālā politika pirms gaidāmajām vēlēšanām 2015.gadā kļūs stimulējošāka. Arī tendences Norvēģijas ekonomikā demonstrē dažādus virzienus. Negatīvie faktori ietver kapitāla izdevumu palēnināšanās naftas un gāzes nozarē un zemas investīcijas mājokļu būvniecībā. Bet darba tirgus ir stabilizējies, kas reizē ar labu reālo ienākumu pieaugumu palīdzēs uzturēt patēriņu.

Baltijas valstu ekonomiku perspektīvas nākamajā gadā ir kļuvušas nedaudz piezemētākas. Līdzsvarotāka izaugsme sagaidāma 2016.gadā. Patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējs, kaut mājsaimniecību reālo algu pieaugums nedaudz palēnināsies. Arī bezdarbs turpinās rukt, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados. Eksports un kapitāla izdevumi atgūsies lēni. Ukrainas krīze, Krievijas stagnācija un ģeopolitiskais saspīlējums turpinās mest ēnu pār ekonomiku izredzēm uzrādīt labākus rezultātus.

2015.gadā sagaidāms neliels izaugsmes paātrinājums, jo īpaši Igaunijas gadījumā, kas ir piedzīvojusi izteiktāku attīstības palēnināšanos. Lietuva un Latvija atgūs savu vietu starp straujāk augošajām ES ekonomikām, taču to pieaugums būs zemāks pret to potenciālu. 2016.gadā Igaunija izaugsmē nedaudz atpaliks, augot lēnāk par 3%, bet Lietuva augs visstraujāk – 4% ātrumu.

Autors ir SEB bankas ekonomists

 

Komentāri (23)

Neticis 27.11.2014. 15.14

Tā kā autors rakstā nav ticis tālāk par t.s. tehnisko analīzi (skaitļu salīdzināšanu), tad es to vērtēju kā “numerologa astroloģisko horoskopu”.

+8
-4
Atbildēt

7

    DikembeSakamoto > Neticis 27.11.2014. 19.04

    Skaidrs, ka ar politisko projektu – euro ir pilnīgā _irsā un muļķis ir tas, kas to neredz. Eirozona nav atrisinājusi nevienu problēmu.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Viedoklis_lv > Neticis 30.11.2014. 09.33

    Nevis viedoklis necieš ASV bet viedoklis norāda ka ASV valda oligarhu režīms kas apspiež ASV pilsoņus.

    http://www.bbc.com/news/blogs-echochambers-27074746

    Tā ir būtiska atšķirība. Esmu bijis ASV un tur mani amerikāņu radi un draugi mīl zemi, bet nošpļaujas pie Baltā nama.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > Neticis 28.11.2014. 07.42

    Grieķijas problēmas tiek risinātas, bet, pie tām nav vainīga ES, bet, paši grieķi, kas mīl “haļavu” un krāpjas.

    Vairāk prooblēmas ir ar Lielbritāniju, pareizāk sakot, Lielbritānijai ar ES, jo ES neļauj ierobežot dāsnās soc. garantijas migrantiem, kas ir galīgi garām.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > Neticis 27.11.2014. 22.07

    Nebūtu ES, kā domā, kā būtu ar sankcijām ptret Putinu un kāpēc Putins un Kremlis tik ļoti vēlas ES sašķelt?

    Es ir veiksmes stāsts, problēmas ir visiem, bet, ja ES nebūtu, problēmas būtu daudz lielākas, it sevišķi, Latvijai.

    Un arī ar ASV viss būs OK, ASV galu dažādi īpatņi pareģo tikpat ilgi, cik Eiropas galu, bet, valsti ar tik modernu un attīstītu ekonomiku, jaunām tehnoloģijām, kur visaugstāk kotējās smadzenes, kompetence, un darbs, likvidēt nav iespējams.

    Lai kā to negribētos Putinam un dažādiem viņa “kreisajiem” domubiedriem, kā viedoklis un līdzīgie, kas necieš ASV un dzīvo savā pasaulē ar savām muļķīgajām teorijām.

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Normunds > Neticis 27.11.2014. 23.47

    Dzeri, kā ir ar eirozonas problēmām, it īpaši Grieķiju, kādi ir risinājumi?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Jānis > Neticis 28.11.2014. 06.07

    Dzeris

    Labāk pasakam godīgi. Mēs printēsim tik ilgi, kamēr konkorenti, kas nevar printēt(Krievija) šajā karā zaudēs. Un visi ir tik savstarpēji saistīti, ka nav vēlēšanās sabrucināt kapitālismu vienā dienā…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    DikembeSakamoto > Neticis 29.11.2014. 12.11

    Dzeri, lūdzu nejauc Eiropas savienību ar eirozonu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Viedoklis_lv 27.11.2014. 13.22

ASV ar savu nebeidzamo USD drukāšanu un to ka Obamas laikā ASV parāds pieaudzis par 7 triljoniem USD – nu grūti nosaucams par veiksmes stāstu. Pie tam zinot, ka reālā ekonomikajau neatkopjas, tikai uz papīra ir audzis IKP bet viss “turās” uz pārvērtētām akcijām, kas atkal kārtējo reizi gāzīsies tikai nākošo reizi vēl ar bēdīgākām sekām kā 2008. gadā.

+8
-5
Atbildēt

5

    Anti Vatņiks > Viedoklis_lv 28.11.2014. 18.04

    Pareizi, ieliktu Vduveiku FRS priekšnieka amatā un viss būtu čiki 🙂 Tādiem Vduveikiem vienmēr viss ir slikti un viss aizdomīgi, kamēr pašu neiestumj siltajā krēslā 🙂 Cik sekli.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Viedoklis_lv > Viedoklis_lv 28.11.2014. 15.23

    FRS nav līdz galam privāts Banķieru kartelis. Tas ir hibrīds: daļēji valsts institūcija, jo ASV prezidents apstiprina FRS vadītāju, taču to izvirzīt var tikai FRS padome, kuru veido tik tiešām privātu banķieru kartelis. Taču izņēmums ir tāds, ka šim kartelim ir liegts tā īpašniekiem pārdot, nodot, atsavināt to daļas – kas privātos uzņēmumos būtu iespējams.

    Bet jā – šis hibrīds ir atbildīgs parādu kraušanu uz ASV pilsoņu pleciem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris Doveiks > Viedoklis_lv 28.11.2014. 10.12

    Vēl katru reizi der atgādināt, ka Federālā Rezervju Sistēma (FRS) ir privāts baņķieru kartelis, kas kopš 1913. gada drukā zaļus papīrīšus un aizdod tos uz procentiem ASV valdībai. 18 triljonu ASV valdības parāds ražo procentus šiem baņķieriem, tādēļ viņi nekādā veidā nav ieinteresēti parādu samazināt. FRS neviens prezidents, kongresmenis CIPs vai FIBs nekad revīziju nav veikuši.

    Pēdējos gados īpaši intensīvi FRS aizdod ne tikai valdībai, bet arī privātajām bankām un ārvalstīm. Privātajās bankās ir kosmisks vēl 2008. gada derivatīvu burbulis, kuru spēj noturēt piepūstu tikai nepārtraukta drukāšana – QE (kaut kāds smieklīgs nosaukums – kvantitatīvā vienkāršošana vai mīkstināšana …). Tā pati naudas pumpēšana nodrošina biržas augšanu jau 7 gadus no vietas, kas ir 4 garākais nepārtrauktas augšanas periods vēsturē. Plus manipulācijas ar statistiku. Atceros piemēru ar aifonu ražošanu, kur agrāk ķīniešu darbs tika skaitīts kā imports, bet tagad esot ieskaitīts vietājā rāžošanā. Vēl Obamacare izprovocētā pilnas slodzes darbinieku izspiešana pusslodzēs, kas formāli palielināja darba vietu skaitu. Utt

    Kas ir tā “globālā ekonomika”, kurai “Europe ir rūpjubērns”? Tā pati “starptautiskā sabiedrība”, kas rūpējas, lai islāmistiem Sīrijā nepietrūktu ieroču, vai kaut kas cits? Kad teica, ka Dievs par visu rūpējas, lietas bija izskaidrotas adekvātāk 🙂

    Vārdu sakot – virsraksts ir manipulācija, bet raksts – ziepjūdens maisīšana burbuļu pūšanai.

    Labāk paskatieties izglītojošu kino. Ja bail no sazvērestībām, sauciet to par izklaidējošo 🙂

    http://www.youtube.com/watch?v=IFuvj6WKDvw

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris Doveiks > Viedoklis_lv 28.11.2014. 16.23

    Krievijas VALSTS bankas priekšnieci Nabiuļinu arī apstiprināja Putins. Nu un? Lai gan ar Krievijas rezervēm var vismaz 2x nopirkt visus drukātos un elektriskos rubļus, valsts banka neko nedara, t.i. dara tieši pretējo – rada paniku un garantiju, ka spekulantiem ir vērts ieguldīt operāciās uz rubļa krišanu.

    Kas ir ASV prezidents, lai neapstiprinātu FRS priekšnieka kandidatūru? Ja viņš vēlas būt valsts vadītājs, viņš nedrīkst braukt uz Dallasu, iet uz teātri un saukties Ronalds 🙂

    Tas ir kā – nedrīkst pārdot? Vai tev ienāktu prātā pārdot savu sirdi, asinsrites galveno orgānu? Nē, tādēl bez uztraukuma parakstītu stingru apņemšanos, pat aizliegumu to nepārdot.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu