Krāsainu drēbju kupenu vidū šiverē Astrīda. Ik dienu biedrībā Svētā Jāņa palīdzība viņa šķiro ziedotos apģērbus un izsniedz trūcīgajiem. Te nonāk drēbes, kas saziedotas gan Vācijā, gan labdarības kastē lielveikalā Spice un Ziedot.lv labdarības mājā. «Mums te kā Francijā – diktējam modi! Ja kāds apģērbs nepatīk, atmetu,» saka Astrīda Reitere un sasmaidās ar kolēģi Svetlanu. Šķiro viņas no rīta līdz vakaram, jo darba daudz – «modē» nav izstaipīti un nolietoti apģērbi, tādus neviens neņem. «Cilvēki grib drēbes, ko vēl var valkāt.» Atliks Astrīdai izlikt kādu nobružātāku jaku un nāksies no trūcīgajiem noklausīties, cik viņa slikts cilvēks. Taču vairākums saziedo drēbju ir švakas: saplēstas, izdilušas, beigtiem rāvējslēdzējiem. «Vai! Kas tik nav bijis! Kurpes bez papēžiem, cauras zeķbikses, saplēstas rotaļlietas. Vai nu tā ir cilvēku bezkaunība vai nezināšana, nepateikšu, bet mēs sakām paldies, jo tā ir palīdzība,» Astrīdas balsī nav nosodījuma. Viņa vienkārši vēlas ziedotājus izglītot, kas ir labas drēbes, kas ne.
Apģērbus Svētā Jāņa palīdzībā var iegūt tikai ar dokumentu, kas apliecina trūcīgā statusu. Astrīda novērojusi, ka pēc drēbēm regulāri nāk vienas un tās pašas personas. «Nevar būt, ka tik ļoti trūkst drēbju,» Astrīda pieļauj, ka kāds varbūt pa kluso tirgū kādu kurpju pāri noandelē. Viņa gan nebēdā: «Vai es Dieva vietā? Mana nelaime ir tā, ka es cilvēkus mīlu. Lai kāds būtu – nejauks, netīrs – nu un? Mēs nezinām, kāpēc viņš tāds ir.»
Kā savdabīgākos ziedojumus Astrīda min kāzu kleitu, vibratoru un kaķi. «Cilvēki bija pakojuši kastēs drēbes, un kaķis pa kluso ielēcis. Nākamajā dienā zvana: «Mums kaķēns pazudis, varbūt pie jums.» Astrīda rāvusi vaļā kastes, domādama, ka starp dzīvajiem vairs nebūs, jo ņaudēšanu nedzirdēja. Tomēr! «Nekāds kaķēns, riktīgs kaķis!» Reiz vīrs sajaucis veco drēbju maisus ar ķīmiskajai tīrītavai paredzētajiem, kuros bijuši uzvalki. Atgūt tos neizdevās, jo kāds jau bija paņēmis valkāšanai. «Mobilos ik pa laikam atstāj kabatās. Atceros – kāds tētis bija nopircis jaunu telefonu, iedevis bērnam paspēlēties mašīnas aizmugurējā sēdeklī, bet bērns iemetis ziedojumu maisos.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.