Liepājas teātra izrādē Indulis un Ārija Rainis palicis nesaprasts
Liepājas teātris sezonu sāk ar uzdrīkstēšanos – Raiņa luga Indulis un Ārija kustību partitūrā. Uzreiz gribu nomierināt neierastās interpretācijas kairinātos prātus – lai bez teksta, Rainis Krievijas režisora Sergeja Zemļanska iestudējumā palicis neaptraipīts. Vienīgi žēl, ka horeogrāfs un izcilais latviešu dramaturgs Indulī un Ārijā tā arī nav satikušies.
Programmiņā sarkans uz balta stāv rakstīts: «Rainis. Indulis un Ārija.» Lai arī iekavās režisors (viņš kopā ar Vladimiru Motašņovu ir arī scenārija autors) šo pretenziju it kā mīkstinājis, nosaucot iestudējumu par versiju, atsauce tomēr ir spēcīga. Taču liepājnieku Indulī un Ārijā trūkst Raiņa – centrējot mīlas stāstu (t.i., marginalizējot citus lugai svarīgos tēlus), rainiskuma vietā, kā nojaušams – apzināti, likti Romeo un Džuljetas motīvi. Atšķirība? Ļoti būtiska.
Par spīti nosaukumam, Raini vispirms interesē Indulis – sapņotājs, šķietami neiespējamas esamības vēstnesis. Sižeta līmenī, 13.gs. Kurzemē, tā ir latviešu cilšu kopība, iespējams, pat neatkarīga valsts (jāakcentē, ka luga sarakstīta 1911.gadā trimdā); filozofiskā nozīmē – jauna cilvēka veidošanās. Lai sapnis varētu piepildīties, ir nepieciešams tikai viens – nosargāt savu patību. Un tad Indulis tiek kārdināts…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.