Birkerts: Tas ir nacionāls gods strādāt pie “Gaismas pils” radīšanas 21

Gunārs Birkerts. Foto: Gints Ivuškāns, F64
Print Friendly, PDF & Email

Šī ir arī ēka, pie kuras arhitekts strādājis visilgāk

Tas ir nacionāls gods, ka varēju strādāt pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) radīšanas, ceturtdien teica arhitekts Gunārs Birkerts. Viņš jūtas gandarīts, jo bibliotēka ir pabeigta.

Birkerts teica, ka šī ir arī ēka, pie kuras viņš strādājis visilgāk. “Process bija garš, tādējādi sanāca arī ilgāka nodošanās darbam. Pa to laiku esmu novecojis,” izteicās arhitekts.

Birkerts norādīja, ka viņa arhitektūrā vienmēr kaut ko ir iespējams mainīt, nemainot ideju, ziņo LETA. Tāpēc viņš nepārdzīvo par to, ka projekts šo 20 gadu laikā ir piedzīvojis vairākas nopietnas izmaiņas. Birkerts gan atzīmēja, ka šīs ēkas koncepts nav tik plūstošs kā citām viņa ēkām, tālab labojumus veikt bijis sarežģītāk. Vislielākais no tiem bijis, ēkai pazaudējot vienu trešdaļu garuma. Arhitekts atzina, ka visi labojumi bijuši atrisināmi.

Kā izteicās Birkerts, viņam bibliotēka ir vieta iedvesmai. “Pirms parādījās digitālās tehnoloģijas, bibliotēkā varēja aiziet uzzināt, kas notiek pasaulē,” sacīja arhitekts.

Atbildot uz jautājumu par to, vai viņam rūp, ko saka ēkas kritiķi, Birkerts atteica, ka kritika ir daļa no viņa profesijas. “Katra jauna ēka pievienojas citam kontekstam. Kritika ir vienmēr,” viņš norādīja.

Birkerts pastāstīja, ka pasaulē ir daudz simboliskās arhitektūras, bet viņa paša darbos ir vairāk metaforu. Sākotnēji bibliotēkas veidola pamatā bijusi ideja par stikla kalnu, bet tad tā transformējusies par gaismas pili. Daudzi cilvēki šai idejas attīstībai neizsekoja, tālab nesaprata to.

Viņš atzina, ka ēkas ārējais veidols bibliotēkai paliks nemainīgs, bet iekšpuse būs tā daļa, kurā notiks pārmaiņas, piemēram, informācijas tehnoloģiju maiņa.

Birkertam mājās esot visas “Gaismas pils” skices, un viņš jau pirms desmit gadiem zinājis, kā izskatīsies rezultāts, arhitekts varējis to visu “izstaigāt uz papīra”. Birkerts zinot visu, kas bibliotēkā atrodas, un viņam ir tuvas visas vietas ēkā.

Arhitekts atklāja, ka visā bibliotēkas tapšanas posmā bijis pārliecināts, ka tā tiks uzcelta. “Kādu laiku biju vienīgais, kas zināja, ka ēku uzcels,” norādīja Birkerts.

Arhitekts pastāstīja, ka Nacionālajā bibliotēkā nonāks viņa arhitektūras bibliotēka, kur ir grāmatas par pasaules arhitektiem, kā arī viņa skices un zīmējumi. Par savu bibliotēku Birkerts pastāstīja, ka no grāmatām viņš gūst iedvesmu. “Nostājoties pie tām, jūtos labi. Tā bibliotēka ir draudzīga,” sacīja arhitekts, runājot par savā bibliotēkā sastopamajām idejām.

Birkerts pastāstīja, ka viņš patlaban “kopj savu pagātni”, palīdzot publikācijās un pētījumos par viņa darbiem ar padomu, un tas aizņem daudz laika. Arhitekts piebilda, ka patlaban vēl vēlas pabeigt Latvijas Okupācijas muzeju un nedomā par jaunu objektu radīšanu Latvijā, jo Latvijai pašai ir arhitekti, kuri nav ieinteresēti, ka te ienāk kāds no ārpuses. Kamēr arhitekts ir Rīgā, viņš palīdzēs Okupācijas muzeja celtniecībā, atbildot uz jautājumiem un meklējot risinājumus.

 

Komentāri (21)

Edzs 28.08.2014. 23.13

Nacionālās Bibliotēkas vai Stiklakalna kur Antiņi jāj jāj neuzjāj un krīt atpakaļ, vai vēl tālāk mitoloģizējot – Gaismas Pils celtniecība bija iespējams vērienīgākais otkatu projekts tūlīt aiz Tilts Communications jumta līguma.

to radīja un pirmais apsaimniekoja Latvijas Ceļš, tad to pārņēma Tautas Partija, Demakova ar 3 brāļiem.

tagad valsti apsaimnieko Vienotība ar koalīciju. V premjere Straujuma visiem grib būt laba, – vai viņa spētu pateikt ka melnā ēka iztiks bez baltas piebūvītes jo Kalvīšlaiku 5 mio tagad ir kā ēst vajadzīgi valsts aizsardzībai..

+6
-1
Atbildēt

0

Þanis Bezmers 28.08.2014. 18.02

Nacionālais gods būtu mērams spējā aizstāvēt savu kuslo eksistenci pret lāča plosīšanos. Tie 270 ļimoni, aizsardzībai godīgi prasmīgi tērēti, būtu tuvāk nacionālam godam. Ka tik nesanāk jauns “dom oficerov” kā bija māmuļā.

+7
-2
Atbildēt

0

Edzs 29.08.2014. 00.11

es neatceros to vēsturi kādā veidā Latviešu (Sarkano) Strēlnieku Muzejs pārtapa par Okupācijas Muzeju un kā tas savukārt tapa privāts muzejs.

Okupācijas Muzeja rīcībā būtu nododama Stūra Mājas ēka, jo, – melnā māja ir vajadzīga Strēlniekiem, sarkani vai pelēki, bez viņiem mums nebūtu Latvijas valsts.

bez vietas kur stāstam par sev nodarītām pārestībām, bez minorām notīm ir vajadzīga vieta kur lepojamies ar savu karavīru leģendāro varonību, tas būtu stāsts par to kā skaitliski mazas tautas karavīri ar sapni par savu valsti sasit druskās imperātora elitārās divizijas. tā būtu vieta kur izzināt mūsu vēsturi gan mūslaiku jaunatnei gan ārvalstu viesiem.

+6
-1
Atbildēt

2

    Edzs > Edzs 29.08.2014. 21.06

    ozolnieki

    informāciju ērti ir apskatīt Google:

    site:lv okupacijas muzejs privats

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ludmila > Edzs 29.08.2014. 14.15

    Vaij privāts ?

    Piekrītu par strēlniekiem .

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu