Darbu sāk VDK dokumentu izpētes komisija

Paredzēts, ka izpētē nevarēs līdzdarboties ne vien VDK, bet arī bijušās PSRS kompartijas nomenklatūras, citu bijušo represīvo institūciju amatpersonas

Trešdien izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pirmajā darba sēdē saskaņos komisijas iesniegto reglamentu. Līdz ar to tiks oficiāli sākts valdības apstiprinātās VDK izpētes komisijas darbs, informē komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēsturnieks Ritvars Jansons.

Zinātnieku komisijas izstrādātais un ministrei iesniegtais reglaments paredz nodot sabiedrībai regulārus pārskatus – par laiku līdz 2015.gadam, par 2016.gadu un noslēguma atzinumu Ministru kabinetam un Saeimai par VDK dokumentiem un darbību.

Noteikts, ka komisija ir neatkarīga savos slēdzienos, īstenojot Satversmē nostiprināto zinātnes autonomijas principu. Paredzēts, ka izpētē nevarēs līdzdarboties ne vien VDK, bet arī bijušās Padomju Savienības komunistiskās partijas nomenklatūras, citu PSRS represīvo institūciju, kā arī totalitārā režīma vārda un apziņas brīvības ierobežošanas institūciju, piemēram, „Glavļit” amatpersonas.

Pētnieki par piedalīšanos komisijas sēdēs atlīdzību nesaņems, kā arī komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskajos jautājumos Kristīne Jarinovska strādās pro bono publico, proti, bez atlīdzības vai atalgojuma. Katrs komisijas loceklis individuāli varēs īstenot Ministru kabineta noteiktās tiesības fotografēt un bez atlīdzības reproducēt nepieciešamo dokumentēto informāciju, savukārt lietpratējus uzaicinās un ekspertīzi noteiks komisijas priekšsēdētājs.

Ministru kabinets piecpadsmit zinātnieku un nozares lietpratēju sastāvā nodibināja VDK izpētes komisiju 5.augustā, pamatojoties uz Saeimas grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar Valsts Drošības komiteju konstatēšanu”. Komisijas priekšsēdētājs ir vēsturnieks Kārlis Kangeris.