Būtu netaisnīgi aplikt ar nodokļiem citus uzņēmumus, lai kompensētu to uzņēmumu zaudējumus, kuri vieglas peļņas dēļ sadarbojušies ar Krieviju
Maskavas noteiktās sankcijas Lietuvai radīs lielākas problēmas nekā Polijai, Latvijai vai citām valstīm, jo Lietuvas uzņēmējdarbības dzinējspēks ir eksports uz Krieviju, – šādu viedokli telekanālam “Info TV” paudis izdevuma “The Economist” starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.
“Ceru, ka Rietumi izmantots situāciju un aktīvāk pirks Lietuvas produkciju. Esmu ilgus gadus aicinājis cilvēkus nepirkt Krievijas ražojumus, jo šai valstī bizness saistīts ar kriminālu režīmu. Vienmēr pastāvējusi iespēja, ka attiecības ar Krieviju pasliktināsies. Tādēļ vienmēr mudinu valstis diversificēt savu eksportu un nenovirzīt to tikai uz Krieviju. Ceru, ka valstis, ko skārušas sankcijas, izmantos šo labo izdevību mainīt savas ekonomikas profilu,” viņš sacījis.
Vaicāts, vai Krievijas sankcijas varētu sašķelt Eiropu, ja, piemēram, Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs par iespējamo ekonomikas krīzi ir gatavs pieprasīt kompensāciju no Eiropas Savienības (ES), eksperts atbildējis, ka katram biznesam pašam jāizvērtē savi riski.
“Būtu netaisnīgi aplikt ar nodokļiem citus uzņēmumus, lai kompensētu to uzņēmumu zaudējumus, kuri vieglas peļņas dēļ sadarbojušies ar Krieviju. Iespējams īslaicīgi grozīt regulējumu, bet vispār Eiropai vajadzētu vairīties no Krievijas tirgus, pēc iespējas samazināt savu atkarību no tā. Tas ir sarežģīti, bet Eiropai šī mācība jāņem vērā,” viņš uzsvēris.
Kā norādījis Lūkass, patiesībā aukstais karš Rietumu attiecībās ar Krieviju nekad nav īsti beidzies un situācija īpaši pasliktinājusies pēdējos gados, pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā, kad Krievija, liekot lietā enerģētikas sviras, naudu un propagandas kampaņu, centusies nostiprināt savu ietekmi kaimiņvalstīs.
Viņš prognozējis, ka situācija Krievijā tikai pasliktināsies. “Putins pats sevi dzen stūrī. Viņš cenšas demonizēt Ukrainu un Rietumus, veidot pārliecību, ka Ukrainā valda fašisti, kas slepkavo bērnus un pastrādā citus nežēlīgus noziegumus. Tā nav tiesa, bet Krievijas cilvēki šiem meliem tic. Putinam būs grūti atkāpties, beidzoties Ukrainas krīzei. Viņš var ķerties pie netīriem darbiņiem Moldovā vai pat Baltijas valstīs, censties izdarīt ekonomisku spiedienu uz Ukrainu,” izteicies apskatnieks.
Viņš visai skeptiski vērtējis iespēju, ka pēdējā laika notikumi, tai skaitā Malaizijas lidmašīnas katastrofa, varētu iezīmēt būtisku pavērsiena punktu Eiropas izpratnē par Krieviju.
“Šie notikumi nepamodinās Eiropu, lai tā līdz galam saprastu, ar ko tai darīšana. Laba ziņa ir tā, ka Ukrainas spēkiem izdodas ņemt virsroku pār kaujiniekiem, taču Ukraina saskaras ar citām problēmām. Valstī ir ekonomiskā krīze, tai no jauna jāatdzīvina sava politika, (..) ,bet Rietumiem jāpalīdz Ukrainai pārvarēt šīs problēmas. Tomēr neesmu drošs, vai Brisele tam ir gatava. Šaubos arī, vai NATO saprot, ka drošības situācija Baltijas valstīs mainījusies un tām radušies nopietni draudi. Nezinu, vai Eiropas Komisijā ir līderi, kas spēj pārvarēt šīs problēmas. Esmu vīlies arī Amerikas attieksmē pret notikumiem Ukrainā. Nedomāju, ka Baraks Obama grib iesaistīties Eiropas drošības problēmu risināšanā,” spriedis Lūkass.
Pēc viņa teiktā, Krievija jau Dienvidosetijā un Abhāzijā ļoti labi apguvusi “miera uzturēšanas” taktiku un nevajadzētu ļaut tai to turpināt, bet tas ir sarežģīts uzdevums un pārbaudījums Eiropas izlēmībai.
“The Economist” redaktors prognozējis, ka Putins turpinās agresijas un represiju politiku, un arī viņam pietuvinātās amatpersonas ir ieinteresētas, lai situācija Rietumos pasliktinātos. Pat ja Putins tiktu nostumts malā par nepietiekami aktīvu rīcību Ukrainā, Krieviju gaida bēdīga nākotne, izolācija un nestabilitāte, viņš izteicies.
Komentāri (63)
mjantons 13.08.2014. 09.22
Par to, kura ekonomika cietīs vairāk ir pāragri spriest. Visu izšķirs uzņēmēju veiksme un vitalitāte. Ja persona vai uzņēmums apdrošina pret visādām nelaimēm savu īpašumu vai darbību, tad kopā ar apdrošinātājiem brīvprātīgi (!) iesaistās risku dalīšanā. Ja valdība ķeras pie nodokļiem tad risku dalīšanā tiek piespiedu kārtā iesaistītas personas un biznesi risku kompensēšanā, pat tad, ja tiem ar lietu nav nekāda sakara. Solidaritāte! Vai cietēji varēs pierādīt pārliecinoši nepieciešamību pilnībā kompensēt pārējiem nodokļu maksātājiem viņu riskus, vēl tikai redzēsim. Tas nebūs nekāda ugunsgrēka dzēšana. 1998. gadā tas beidzās bez kādām kompensācijām – budžets to nevarēja pavilkt un no ES vēl bijām 6 gadu attālumā. Nebija patīkami. Galvenais, Krievija vēl nebija uzsākusi karu, bet bija tikai ” nevainīgs” cietējs grūtajā ceļā uz demokrātiju.
Katrā ziņā būtu vērts sniegt tiešu finansiālu atbalstu, bet ne caur nodokļu manipulācijām, objektīvi cietušiem uzņēmumiem uz laiku dzīvotspējas saglabāšanai (darbinieki un iekārta). Izdzīvo vai mirsti. Bet vēlreiz sabojāt budžetu pēc visa tā ko redzējām un izcietām pēc 2009, nu nē!
5
Signija Aizpuriete > mjantons 13.08.2014. 10.49
——–Juris Ozoliņš:”(..) Galvenais, Krievija vēl nebija uzsākusi karu, bet bija tikai ” nevainīgs” cietējs grūtajā ceļā uz demokrātiju.”
=============================================================================
Ozoliņa kungam ar atmiņu tā pašvakāk – aizmirsis kāpēc Saeimā tika Čečenijas atbalsta grupa dibināta, ar ko Juris Sinka nodarbojās:
“No 1994. gada oktobra Sinka bija Saeimas Čečenijas atbalsta grupas vadītājs.” http://lv.wikipedia.org/wiki/Juris_Sinka#cite_ref-tvnet_1-0
0
Ansis > mjantons 13.08.2014. 18.59
p.s.
Rekur Krievija lūdz Baltkrievijai piegādāt vairak pārtiku:
http://censor.net.ua/news/297903/v_rf_voznikla_obosnovannaya_potrebnost_prosit_belarus_o_prodovolstvennoyi_pomoschi
Varēsim apgadāt ar pārtiku Baltkrieviju, lai Baltkrievija savu pārtiku var vest uz Krieviju … kamēr nav sācies atklāts karš.
0
Ansis > mjantons 13.08.2014. 18.51
Problēma tā, ka aiz tiem piena kombinātiem stāv tūkstošiem zemnieku. Sieru un sviestu vēl var uzglabāt kādu laiciņu, bet svaigo pienu – nekādi.
Ta ka – ja izdodas uzorganizēt to intervenci – un kādu laiciņu iepirkt piena pulveri, un vēlāk to pārdot … tas ļautu pārstrādātajiem sameklēt citu tirgu un zemniekiem neizputēt. (govju ganāmpulku var nokaut vienā dienā – bet izaudzēšana prasa vismaz 2 gadus, izkopšana vismaz 4-6)
0
Alise > mjantons 13.08.2014. 09.37
Piekrītu!!
0
dro > mjantons 13.08.2014. 09.30
Juris Ozoliņš. Labs:) Pievienojos.
0
Ieva 13.08.2014. 10.56
Krievijas defaultam, Lužkova reņģu karam, benzopirēna sāgai sen jau vajadzēja pārorientēt domājošu uzņēmumu uz Rietumu tirgu- jo tur, varbūt, arī “mazāk, toties stabilāk”. Šitādas situācijas jau ir bijušas, un daudz. Varbūt ne tik masveidīgas, bet bijušas, un, ja kāds no tām nav mācijies, vai pārejie vainīgi?
Tātad tie, kas to nav izdarījuši, riskēja, cerot uz vieglu peļņu. Pēc uzņēmējdarbības likumiem lielāks risks nozīmē lielāku cenu, jeb citiem vārdiem – šādas situācijas iespējamībai bija jāatspoguļojas preces cenā. Bija jābūt uzkrājumam, kas ļauj šādas situācijas pārvarēt.
Ja tas nav izdarīts, tad nez vai vainīgai ir ierindas nodokļu maksātājs, kuram nu šī situācija ir jāglābj. Ja kāds noslēdz riskantu līgumu, kas beidzas ar neveiksmi, vai pārejiem tas jākompensē? Uzņēmēji taisa ziepes, mums jāmaksā… Neesmu ar mieru!
3
Egitazz > Ieva 13.08.2014. 11.23
Nu jā, mums jau tādi stulbie uzņēmēji, visa ES ar atplestām rokām gaida mūsu piena produkciju, gatava maksās labu naudu-bet stulbie uzņēmēji saka “nē,nē, mēs pārdosim Krievijai”.
Tad jau jāpateicas Krievijai, ka beidzot dos iespēju tirgot uz ES. Tad jau arī redzēsim, cik ES gatava mūsu produkciju pirkt, kā darbojas ES brīvais iekšējais tirgus.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 13.08.2014. 11.02
——Ķīps:”(..) Neesmu ar mieru!”
==============================================================================
Stāvi pie ratiem jeb “brīvais” tirgus visu pats noregulēs! Galu galā – gribi pērc, negribi….maksāsi tik un tā!
Eiropu pārpludina sintētiskās narkotikas
https://www.youtube.com/watch?v=GBynLZv6lb8
0
Signija Aizpuriete > Ieva 13.08.2014. 10.58
—–Ķīps Krievijas defaultam, Lužkova reņģu karam, benzopirēnma sāgai sen jau vajadzēja pārorientēt domājošu uzņēmumu uz uz Rietumu tirgu-…
==============================================================================
Viss notiek:
“Valsts policija atklāj marihuānas ražotni Salacgrīvā”
https://www.youtube.com/watch?v=C3BoGePFBXo
0
dro 13.08.2014. 10.08
Vienīgā iespēja – sisties uz bijušo PSRS. Piemēram, ja mēs runātu par šprotēm, es nespēju iedomāties, kā mēs tās spētu pārdot itāļiem.”
Nupat ar eksportētājiem ticies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī viņš piesauc eksporta attīstību tieši bijušās PSRS virzienā: “Šīs valstis ir ar lielākām perspektīvām. Turklāt dažas no tām nesen ir apbraukājis mūsu prezidents Andris Bērziņš ar uzņēmēju delegāciju. Līdz ar to var teikt, ka attiecības ir uzlabotas.” /Diena/.
____________________________
Nu nestiepsim gumiju, Eirāzijas savienībai durvis vaļā:)
9
0
-7
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@ligakalnina > dro 13.08.2014. 10.21
Sagrozīt gan neko nevajag.
Bez Krievijas pastāv vēl daudzas bijušās PSRS valstis, sākot no Gruzijas, beidzot ar Kazahstānu, un kādas tev pretenzijas, ja Latvija tirgotos ar šīm valstīm, to dara arī Rietumi, tāpat, kā tirgojas ar Krieviju, bet, tur neviens nebļauj, ka, tipa, paši vainīgi, ka ar to tirgojat.
Un tirgoties nenozīmē stāties NVS vai Muitas savienībā.
0
Signija Aizpuriete > dro 13.08.2014. 10.56
—–lno dzeris49. Manuprāt šprotes ir bezperspektīvs produkts.
==============================================================================
Bezperspektīva cukurbiešu audzēšana un pārstrāde, zivrūpniecība, cūkaudzēsāna..utt., utjp….?
Saules mūžu 4.maija režīmam!
Ivars Godmanis par Latvijas atdzimšanu
https://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
Signija Aizpuriete > dro 13.08.2014. 10.40
——–zirnekliene Šeloba:”(..) – kas te nav skaidrs?!”
==============================================================================
Skaidra bilde – krāmē koferus, un ai-dā uz sapņu zemi:
“Emigrējušo jauniešu skaits Latvijā teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā”
http://www.la.lv/emigrejuso-jauniesu-skaits-latvija-teju-divreiz-augstaks-neka-videji-eiropa/
https://www.youtube.com/watch?v=cfGTm_viXPs
0
dro > dro 13.08.2014. 11.29
v_rostins. Labs.
0
dro > dro 13.08.2014. 10.43
dzeris49. Manuprāt šprotes ir bezperspektīvs produkts. Ja nemaldos tajās daudz benzopirēna. Pārdot var jebko, bet tad lieli līdzekļi jāiegulda reklāmā, bet vai tādi ir šprotu ražotāju rīcībā? Piena produktu ražotājiem jau sen vajadzēja skatīties uz Ķīnas tirgu, bet tādā gadījumā vajag apvienot piedāvājumu visiem Baltijas piena ražotājiem, jo piem. Rīgas piena kombināta apjomi ir mikroskopiski Ķīnas mērogiem.
0
gliters > dro 13.08.2014. 10.32
Postpadomju valstu un jo īpaši Krievijas tirgus ir nedrošs. Tas nav skaidrs tikai tiem, kas svaigi nokrituši no mēness. Turklāt krieviem bez šai nācijai raksturīgās likumu un norunu nerespektēšanas vēl arī politika un ekonomika ir kopā.
Ja kāds to nav ņēmis vērā un paralēli nav strādājis pie drošākiem variantiem, pats vien ir vainīgs – kas te nav skaidrs?!
0
gliters > dro 13.08.2014. 10.19
Baltkrievija un Kazahija Krievijas sankcijas nav atbalstījušas (kāpēc gan baltkrieviem un kazahiem būtu jācieš dēļ “naroda bogonosca” “krievu pasaules” ambīcijām), tā ka šo valstu tirgi mums joprojām ir vaļā, tāpat kā Uzbekijas, Tadžikijas un Turkmēnijas tirgi, bet, protams, ka jāstrādā arī citos virzienos.
0
Alise > dro 13.08.2014. 10.32
protams, ka NVS tirgi ir jāpagūst, bet atkal – paziņot, ka tā ir vienīgā iespēja – tā jau ir lūzeriska domāšana pašā sākumā. NVS valstis atsevišķi uzņēmumi (tie, uz austrumiem orientētie) var izmantot kā vienu no virzieniem, varbūt vidējā termiņā pamatvirzienu, kas tomēr nodrošina zināmu diversifikāciju (starp dažādām NVS valstīm), kamēr apgūst rietumu tirgus.
Kas tas vispār ir par uzņēmēju, kura mērķis nav apgūt maksātspējīgākos tirgus (t.i. – rietumus)? Ja var pārdot preci rietumos, tad varēs pārdot gandrīz jebkur.
Bet vispār jau es zinu, kas tie ir par uzņēmējiem – PSRS laikos augušie, kas ne visai prot citas valodas izņemot krievu, un kam krieviski aziātiskā – kukuļdošanas/sarunāšanas – mentalitāte ir tuvāka un saprotamāka nekā doma par jaunu konkurētspējīgu produktu radīšanu un virzīšanu tirgū.
0
ILZE > dro 13.08.2014. 11.17
lno
Arī šprotes var pārdot, neskatoties uz paaugstinātu benzopirēna saturu, tikai ir jāveic marketings un reklāma. Mani paziņas ārzemēs visi kā viens labprāt ēd šprotes un reizi pa reizei tās nopirktu arī veikalā, ja būtu. Lieta tāda, ka ja tie reklāmas izdevumi, kas iztērēti Krievijā, būtu izdarīti ES, eksports jau sen būtu pārorientēts uz Rietumiem. Tagad mūsu alkatīgo un pastulbo uzņēmēju “partneri”, kas saņēmuši preci bez priekšapmaksas, vairs par to nesamaksās, jo tāda ir krieva daba. “Izputējušās ” tūrisma firmas Krievijā izbeidz savu biznesu un uzreiz pārtrauc pildīt savas saistības. Šprotes nav vienīgais produkts, ko var saražot no brētliņām un reņģēm.
Kad labākām Gruzijas vīna šķirnēm neatradās noiets Krievijā, tās lēnēm pārceļoja uz ASV tirgu un atpakaļ vairs netaisās.
0