Politikas teorētiķi norāda, ka konstitūciju pārrakstīšanas viļņus rada dramatiski notikumi – revolūcijas, impēriju sabrukumi vai ekonomiskas krīzes. Uz šāda viļņa pēc Pirmā pasaules kara tapa arī Latvijas Satversme
Savukārt nesenā Satversmes preambulas pieņemšana sakrita ar ekonomiskās krīzes un tai sekojošās fiskālās politikas radītu saviļņojumu. Vairākās valstīs, piemēram, Islandē un Skotijā, izveidojās «konstitucionāls moments», tas ir, politiska iespēja rakstīt vai pārrakstīt konstitūcijas kā sociālus līgumus starp tautu un valsti. Tā kā ekonomiskā krīze radīja arī reprezentatīvās demokrātijas leģitimitātes krīzi, Islandē izskanēja prasība konstitucionālo momentu demokratizēt, tas ir, uzticēt konstitūcijas rakstīšanu tautai, nevis tās priekšstāvjiem. Skanot pannām un kastroļiem, 2009.gadā islandieši pārliecināja parlamentu sākt sarežģītu un unikālu, taču sasteigtu konstitūcijas pārrakstīšanas procesu. Tā rezultāts tika nogremdēts, jo politiskās un ekonomiskās intereses izrādījās labāk organizētas par tautas gribu. Arī Skotijā aizvien pieaugošā neapmierinātība ar tirgus interešu dominēšanu sociālajā un politiskajā telpā daudziem šķiet labs brīdis, lai aicinātu uz tautas konstitūcijas radīšanu, neraugoties uz to, kāds varētu būt septembrī plānotā neatkarības referenduma iznākums. Dzejnieks un aktīvists Anguss Rīds apceļo Skotiju ar dzejoli, kurā aicina cilvēkus domāt par konstitūcijas kā sociāla līguma pamatprincipiem.
Taču krīze veicinājusi vēl vienu politisku parādību, ko sauc par sastādošo procesu (constituent process). Sastādošs process atšķirībā no konstitūcijas rakstīšanas, kuras gala mērķis ir sociālais līgums starp valsti un tautu, ne vienmēr paredz izveidot līgumu. Tas virzīts uz jaunas politiskas kopības veidošanu. Šo kopību veido cilvēki savā dažādībā, neapvienojoties tādā valstiskā kategorijā kā tauta. Sastādošā procesa piemērs ir populārās asamblejas, kas izveidojušās Spānijā Los Indignados kustības rezultātā. To mērķis ir veidot politisku alternatīvu reprezentatīvajai demokrātijai, kas, daudzuprāt, vairs nespēj pārstāvēt cilvēku intereses. Sastādošo procesu virza jautājums: kā cilvēki savā dažādībā var demokrātiski organizēt kolektīvo dzīvi ārpus reprezentatīvās demokrātijas uzliktajiem rāmjiem?
Gan tautas rakstītas konstitūcijas, gan sastādošais process ir politiski jautājumi, jo tie apstrīd ierastos priekšstatus par to, kam un kā jāraksta konstitūcija vai jāsastāda politiska kopība. Lai gan Latvijā eksperti apgalvo, ka preambula bija juridisks jautājums, tās pieņemšana var kalpot par politiska procesa aizmetni. Tas tāpēc, ka daudzi cilvēki – gan latvieši, gan krievi – tika teju vai izslēgti no tautas, jo nepiekrita ekpertu skaidrojumiem par preambulas nepieciešamību vai tās tekstu. Šo cilvēku prātos nogulsnējies gruzdošs jautājums: vai politiķu definētais Satversmes gars atbilst manai izpratnei par tādu politisku kopību, kādā vēlos dzīvot?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.