Pilsētas īpašums kā budžeta ielāps • IR.lv

Pilsētas īpašums kā budžeta ielāps

Rīgas mērs Nils Ušakovs pēta 'Nordea maratona' medaļu. Foto: Sintija Zandersone, LETA
Valdis Gavars

Nekādi argumenti nelīdz, kad Rīgas domes valdošie nolēmuši pārdot kādu zemes gabalu

Arvien aktīvāk notiekošā Rīgas īpašumu pārdošana, kam bieži trūkst jebkāda racionāla pamatojuma, rada aizdomas, ka vienīgais mērķis ir budžeta caurumu lāpīšana.

Nesen Rīgas domes sēdē deputātu vairākums lēma par pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma Maskavas ielā 8 k-1 atsavināšanu un pārdošanu izsolē. Šajā rekonstruētajā Spīķeru kvartālā esošajā īpašumā bija plānots atvērt kulinārijas skolu, kā arī rast mājvietu dažādām ārpusskolas interešu grupām. Tomēr valdošajai koalīcijai interesantāk likās pārdot labiekārtotajā un prestižajā kvartālā esošo īpašumu. Protams, par to var saņemt brangu naudu, ar kuru turpināt nebeidzamo solījumu maratonu.

Jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts strikts lēmums celt pašvaldības bērnudārzus Tallinas ielā 6 un 10. Jau 2011.gadā par 200 000 latu tika noslēgts līgums ar arhitektu biroju par projekta izstrādi. Pilsētas budžetā pat bija paredzēts finansējums pirmskolas iestādes celtniecībai. Tomēr nepagāja ne pāris gadu, kad domes vadība pēkšņi saprata, ka bērnudārza būvniecība neesot reāla. Paskaidrojumi, kāpēc izpratne par realitāti tik strauji mainījās, izpalika. Tagad tiek gatavots plāns par to, kādu celtniecību šajā vietā var īstenot. Vai tās būtu ofisa mājas, vai citas būves, lai tik izdevīgāk zemi pārdotu un bērni paliktu bez bērnudārza.

11.februārī Rīgas domes sēdē tika lemts par atļauju nodot privatizācijai zemes gabalu Grēcinieku ielā tieši blakus Malngalvju namam un Okupācijas muzeja ēkai, kurā patlaban notiek rekonstrukcija.

Nelīdzēja nekādi argumenti, ka Valsts prezidenta uzturēšanās Melngalvju namā var ieilgt un zemes pārdošana tieši blakus šai ēkai var apdraudēt pat valsts drošību. Nelīdzēja argumenti, ka, iespējams, pēc kāda laika būs nepieciešams paplašināt Okupācijas muzeju, kas atrodas tieši blakus pārdodamajai zemei. Nelīdzēja arī loģiskais jautājums, kāds vēl bez naudas racionāls ieguvums pilsētai ir neliela zemes pleķīša pārdošanai tik jutīgā vietā. Tagad ir izsludināta zemes gabala izsole. Pārdot un viss – tā lēma domes vairākums.

Kaut pavirši ielūkojoties pilsētas budžetā, kļūst skaidrs, ka dažādo īpašumu pārdošanas kampaņas iemesls ir naudas trūkums.

Pagājušais gads noslēdzies ar 10% budžeta deficītu, 2014.gada beigas, balstoties uz jaunākajiem 27.maijā apstiprinātajiem budžeta grozījumiem, tiks sagaidītas ar 50 miljonu eiro deficītu.

Kāds varētu teikt – kas tur slikts? Ja pietrūkst naudas, tad jāpārdod. Tā ir īpašnieka daļa, ko darīt ar savu īpašumu. Varētu piekrist, ja tikai nekustamie īpašumi, kuru pārdošanai atļauju dod Rīgas domes vairākums, nepiederētu pilsētai, kuru ar saviem nodokļiem uztur rīdzinieki un kuriem ir visas tiesības saņemt pilnīgu informāciju par pārdošanas iemesliem.

Tāpat būtu tikai godīgi, ja par īpašumu pārdošanu jautātu vismaz konkrētās apkaimes iedzīvotāju viedokli. Rīgas domes vadības reklāmas biļetenā “riga.lv” varētu ne tikai stāstīt par domes hiperpanākumiem, bet arī vienu lappusīti atvēlēt jau pārdoto un vēl rindā gaidošo īpašumu sarakstam, ar nelielu skaidrojumu, par cik un kāpēc!

Skaidrs, ka vēlētāju makšķerēšana, solot piena upes ar ķīseļa krastiem, maksā naudu. Svētki, salūti, pašreklāma, nesamērīgi solījumi – tas viss agri vai vēlu ir vai būs jāfinansē. Vislabāk, protams, no strādājošo rīdzinieku nodokļiem, bet, ja „par īsu”, tad var arī kādu nekustamo īpašumu pārdot.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu