Prezidenta atklāta ievēlēšana ir valsts drošības interesēs 19

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš Nacionālo bruņoto spēku apvienotajās mācībās "Namejs 2014" Ādažu poligonā. Foto: Kaspars Krafts, F64
LR Saeima
Print Friendly, PDF & Email

Vēlētājiem ir tiesības zināt viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību

11.Saeima atklātā procedūrā jau ir vēlējusi gan Satversmes tiesas tiesnešus, gan Valsts kontrolieri un citas augstas valsts amatpersonas. Pieredze rāda, ka tas ir bijis pareizais ceļš. Un 11.Saeimas sasaukuma noslēgums ir īstais brīdis, lai pieņemtu izšķirīgu lēmumu un atteiktos no vienīgā slepenā balsojuma Satversmē – Valsts prezidenta vēlēšanām.

Atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību pamatot un izskaidrot katru savu lēmumu, līdz minimumam samazinot runas par slepenajiem balsu tirgiem. Tie arī pozitīvi ietekmē ne vien parlamentārās debates, bet arī sabiedrības iespējas izteikt savu viedokli par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Un pat Saeimas kuluāros nav dzirdēts, ka atklātā procedūra līdz šim kādam Saeimas deputātam būtu liegusi balsot saskaņā ar viņa sirdsapziņu, lai arī argumentu par nespēju balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, pastāvot atklātajiem balsojumiem, visbiežāk piesauc to oponenti.

Jau pagājušā gadsimta 20.gados Latvijas valststiesību zinātnieks K.Dišlers jautājis: „Vai tad aizklāta balsošana iespaidošanu izslēdz?”, uz ko arī pats devis atbildi: „Ak, nē: aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem, aizklāta balsošana var veicināt pašā Saeimā to politisko andeli un korupciju, pret kuru no visām pusēm ir runāti tik skaisti vārdi.”

Ukrainas notikumu kontekstā mēs skaidrāk kā jebkad apzināmies, ka Latvijas drošība un neatkarība iet roku rokā ar ārpolitiku. 

Vērtējot Valsts prezidenta institūta nozīmīgumu no valsts drošības, interešu aizstāvības un ārpolitikas viedokļa būtu tikai loģiski, ka arī balsojums par Valsts prezidenta ievēlēšanu būtu atklāts, ar publiskām kandidātu debatēm pirms balsojuma.

Tieši ārpolitikā un drošības jomā Valsts prezidentam ir vislielākās pilnvaras, gan kā Latvijas valsts bruņotā spēka augstākajam vadonim atbildot par valsts drošību, gan kā augstākajai valsts amatpersonai reprezentējot Latviju ārvalstīs, nozīmējot Latvijas diplomātus dienestam un akreditējot citu valstu pārstāvjus.

Nākamo Latvijas Valsts prezidentu vēlēs jau nākamā 12.Saeima savā pirmajā pilnvaru gadā. Tas notiks Latvijas ārpolitikai nozīmīgā laikā – Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Daudzas no nākamajām vēlēšanām publiski pieteiktajām partijām ir jaundibinātas un sabiedrībai līdz šim vēl nav skaidrības par to līderu ārpolitikas un valsts drošības redzējumu. Jācer, ka politisko partiju priekšvēlēšanu sacensība nepaliks bez publiska un saprotama skaidrojuma, šie jautājumi nepaliks otrajā plānā.

Ilgus gadus pastāvot aizklātai balsošanai, ir bijis ne viens vien gadījums, kad balsojumu rezultāti ir atšķīrušies no deputātu vairākuma iepriekš publiski paustā atbalsta. Ar to bijis pietiekami, lai atzīti profesionāļi atteiktos kandidēt uz dažādiem amatiem, nevēloties piedzīvot necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā.

Ikviena Latvijas Valsts prezidenta amata gados ir bijuši gan veiksmīgi, gan neveikli brīži. Tomēr visu atjaunotās Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēšana sabiedrībai palika neizprasta un neizskaidrota. Visi četri Valsts prezidenti ievēlēti aizklātā balsojumā ar negaidītu rezultātu, kas jau tajā pašā dienā radīja vairāk jautājumu un neskaidrību nekā atbilžu.

Saeima ir tautas pārstāvniecības institūcija, un vēlētājiem ir tiesības zināt viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību. Tieši atklāti balsojumu dod iespēju iedzīvotājiem kontrolēt deputāta darbības, tādējādi paaugstinot arī sabiedrības uzticību likumdevējam. Pastāv neapšaubāma cēloņsakarība starp atklātu, skaidru, saprotamu lēmumu pieņemšanu un sabiedrības uzticību Saeimai.

Valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanas procedūrai jābūt skaidrai, saprotamai un uzticību raisošai ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ņemot vērā Latvijas līdzšinējo pozitīvo pieredzi ar valsts augstāko amatpersonu atklātu ievēlēšanu, nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē, lai arī Valsts prezidentu varētu ievēlēt atklātā balsošanā.

Autore ir 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre, Vienotība

 

Komentāri (19)

w88 22.09.2020. 06.15

… [Trackback]

[…] Find More Information here on that Topic: ir.lv/2014/06/05/prezidenta-atklata-ievelesana-ir-valsts-drosibas-intereses/ […]

0
0
Atbildēt

0

situs poker online 03.04.2020. 01.14

… [Trackback]

[…] Here you will find 61096 additional Info on that Topic: ir.lv/2014/06/05/prezidenta-atklata-ievelesana-ir-valsts-drosibas-intereses/ […]

0
0
Atbildēt

0

Astro Angel 11.12.2019. 01.06

… [Trackback]

[…] Information to that Topic: ir.lv/2014/06/05/prezidenta-atklata-ievelesana-ir-valsts-drosibas-intereses/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu