Vislielāko satricinājumu piedzīvojusi Lielbritānija, kur ar 27% balsu uzvarēja eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija. Tās līderis Naidžels Farāžs, kurš pats jau trešo reizi pārvēlēts Eiropas Parlamentā, ir izteicies: «ES ir jaunais komunisms. Tā ir vara bez jebkādiem ierobežojiem.»
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nepieredzēti maz balsotāju, bet uzvara tiek valdošajiem politiskajiem spēkiem. Daudzviet citur Eiropā lielus panākumus gūst eiroskeptiķi, tomēr tas vēl nenozīmē visa Eiropas Parlamenta radikalizāciju. Šie ir 9 galvenie vēlēšanu secinājumi
1. Nevēlēšanās. Balsotāju aktivitāte Eiropas Parlamenta trešajās vēlēšanās Latvijā bija zema - piedalījās 445 tūkstoši jeb 30% balsstiesīgo. Tas ir līdz šim zemākais vēlētāju dalības rādītājs mūsu valstī, kas atpaliek ne tikai no agrākās aktivitātes (2009.gadā par EP balsoja 54%, bet 2004.gadā 41%), bet arī no šāgada vidējā rādītāja ES - 43%. Visaugstākā aktivitāte bijusi Beļģijā un Luksemburgā, kur balsošana ir obligāta (90%). Tā bija augsta arī Maltā (75%), Itālijā (60%), Grieķijā (57%), Īrijā (51%). Vismazāk aktīvie bija vēlētāji Slovākijā - tikai 13%. Igaunijā balsot devās 36,4% vēlētāju, bet Lietuvā, kur EP vēlēšanas notika vienlaikus ar Valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu, - 47,3%.
