ES nosaka sankcijas vēl pret 13 cilvēkiem un diviem Krimas uzņēmumiem

Sankcijas spēkā stāsies otrdien

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien sanāksmē Briselē vienojušies paplašināt to sankciju sarakstu, kas Krievijai noteiktas Ukrainas krīzes dēļ. Sankciju sarakstā iekļautas vēl 13 personas un divi Krimas uzņēmumi, pavēstīja kāds vārdā neminēts diplomāts.

Šo personu vārdi būs zināmi pēc sankciju saraksta publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī, atklāja informācijas avots. Sankcijas spēkā stāsies otrdien, ziņo LETA/ITAR-TASS.

Pašlaik gan nav zināms, vai personas, pret kurām noteiktas sankcijas, ir Krievijas pilsoņi vai arī prokrievisko separātistu līderi Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos.

Šādi ES reaģējusi uz nedēļas nogalē Ukrainas austrumos aizvadītajiem separātistu rīkotajiem “referendumiem”, kurus neatzīst nedz Kijeva, nedz ES, nedz arī citas rietumvalstis.

Līdz šim ES Krievijai noteikusi tikai tā dēvētā otrā posma sankcijas, kas tiek vērstas pret Krievijas vadošajām amatpersonām, nosakot tām liegumu iebraukt bloka teritorijā un iesaldējot jebkādus līdzekļus, kādi tām, iespējams, noguldīti Eiropas bankās.

Līdz šim ES “melnajā sarakstā” iekļautas 48 personas – ne tikai Krievijas pilsoņi, bet arī prokrievisko separātistu līderi Austrumukrainā. Tādējādi sankcijas vērstas kopumā pret 61 personu.

ES ir gatava pāriet uz sankciju trešo fāzi, kas paredz plašus ekonomiskus ierobežojumus Krievijai. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs paziņojis, ka ES uz trešo sankciju fāzi pāries, ja Krievija centīsies likt šķēršļus Ukrainas prezidenta vēlēšanām 25.maijā, ziņo UNIAN.

Kā norāda avoti diplomātiskajās aprindās, pret šādu sankciju noteikšanu iebilst vismaz desmit no bloka 28 dalībvalstīm – Grieķija, Kipra, Bulgārija, Ungārija, Luksemburga, Austrija, Spānija, Portugāle, Malta un Somija.