fbpx

Kadastrālā vērtība kā karstais kartupelis 8

Pastkastītes daudzstāvu namā. Foto: Ģirts Ozoliņš, F64
Valdis Gavars
Print Friendly, PDF & Email

Kā “Rīgas Namu pārvaldnieks” paaugstina zemes nodokli

Dalītā īpašuma radītās problēmas un piespiedu nomas maksa ir kā karsts kartupelis, kuru gan valsts, gan pašvaldības institūcijas viļā no vienas rokas otrā, tomēr apēst tā arī neizdodas. Tas neatdziest, ir karsts visu laiku un daudziem jau applaucējis plaukstas. Esošā situācija neapmierina nevienu iesaistīto pusi. Dzīvokļu īpašnieki ir satraukti par piespiedu nomas maksu, kuru jāmaksā kaut kādam zemes īpašniekam par kaut kādu, dabā neiezīmētu domājamo zemes gabalu. Jo mazāka māja un nelielāks dzīvokļu skaits, jo maksa par zemi ir lielāka. Iedzīvotāju sašutums ir pamatots un labi saprotams.

Arī zemes īpašniekiem pašreizējā situācija bieži ir strupceļš, jo konkrētai ēkai ir piesaistīts konkrēts nepieciešamais zemes gabals, bet, ko zemes īpašniekam darīt ar pārējo zemi, nevienam neinteresē. Viņš jau tāpat ir negatīvais varonis, jo ir zemes īpašnieks, lai jau tik maksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kuru nekādām saimnieciskām aktivitātēm izmantot nevar, jo tajā ir sarkanās līnijas, uz tām ir koki, tās atrodas daudzstāvu ēku pagalmos un ir pietiekami tuvu mājām, lai nekādas aktivitātes nedrīkstētu veikt.

Tomēr dzīvokļa un zemes īpašnieka attiecībās ir kāds starpnieks, kas pagaidām jūtas tīri labi, jo ne par ko īsti neatbild, bet naudu iekasē. Tas ir “Rīgas Namu pārvaldnieks” (RNP), kas uzņēmies daudzu zemes gabalu apsaimniekošanas funkcijas. Šis starpnieks nekautrējas iekasēt 10% no dzīvokļu īpašnieku maksātās nomas maksas par veiktajiem pakalpojumiem, it kā apsaimniekotāja pamatuzdevums jau nebūtu ar šiem jautājumiem nodarboties. Ja RNP šo starpniecības naudu neprasītu, tad dzīvokļu īpašnieku maksājums būtu mazāks.

Savās ikdienas aktivitātēs kā Rīgas domes deputāts es regulāri saskaros ar šo problemātiku un redzu, ka reāla jautājuma atrisināšana tuvākajā laikā nav prognozējama. Kļūda tika pieļauta 90. gadu sākumā, atdodot tieši tos zemes gabalus, uz kuriem bija uzceltas ēkas. Jau toreiz varēja piedāvāt tikai zemi citā vietā vai kompensācijas sertifikātus, apbūvētā zemes gabala atgriešanu neizskatot.

Tagad ar daudzstāvu ēkām apgrūtinātās zemes kadastrālā vērtība bieži ir nesamērīgi augsta. Tāda vērtība mēdz būt zemei, uz kuras notiek ienesīga uzņēmējdarbība vai uzceltas pilis, nevis uzbūvētas citiem īpašniekiem piederošas dzīvokļu mājas.

Daži piemēri, kas komentārus neprasa. Purvciema ielā atrodas tukšs zemes gabals, kura kadastrālā vērtība ir 26 eiro par kv.metru, bet blakus atrodas apbūvēta zeme ar kadastrālo vērtību 46 eiro par kv.metru. Latgales priekšpilsētā Kalupes ielā zemes gabals bez ēkas – 28 eiro par kv.metru, blakus apbūvēts – 50 eiro. Bauskas ielā – bez ēkas 9 eiro, ar – 19 eiro par kv.metru.

Loģiski būtu, ja atšķirības būtu pretējas. Par iespējamām dīvainībām vai pat nelikumībām signalizē vēl daži piemēri. Ir vairākas ēkas, zem kurām ir divu vai vairāk īpašnieku zemes. Tad, lūk, pirmais, vēsturiski īstais īpašnieks saņem nomas maksu – 3% no kadastrālās vērtības, bet blakus esošais pārpircējs 6%. Nez kādēļ tāda atšķirība, kā Jūs domājat?

Uzskatu, ka zemes kadastrālās vērtības samazināšana ir reāls veids kā sākt problēmas risinājumu. Bet kādēļ manu ierosinājumu līdz šim īsti neatbalsta amatpersonas? Laikam jau iemesls meklējams vēlmē iekasēt pēc iespējas lielāku nekustamā īpašuma maksu no zemes īpašniekiem, jo to taču rēķina no zemes kadastrālās vērtības.

Vārdos RNP atbalsta dzīvokļu īpašniekus, tomēr darbos neko nedara, jo ir visas iespējas rosināt Valsts zemes dienestu samazināt pārmērīgās kadastrālās vērtības, to var darīt arī paši īpašnieki. Tomēr nomas maksu par zemi maksā dzīvokļa īpašnieki, ne pašvaldība, un jo tā lielāka, jo lielāki ir 10%, kurus iekasē RNP.

Zemes kadastrālās vērtības samazināšana problēmu pilnībā neatrisinās, tomēr padarīs mazāk sāpīgu. Pilnīgs risinājums būs, kad dalītais īpašums nonāks viena no īpašniekiem rokās. Tam nepieciešami līdzekļi, kuri iedzīvotājiem patlaban nav, tos valsts varētu aizdot uz izdevīgiem nosacījumiem, jo galu galā tieši valsts šo putru ievārīja. Tomēr sāksim vismaz ar kadastrālo vērtību samazināšanu.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

 

Komentāri (8)

lebronj2356 17.03.2014. 11.07

Autors ir aizskāris tikai vienu šī ļoti sāpīgā jautājuma aspektu, bet ja saka A, ir jāpasaka arī B, proti, šī sistēma nestrādā un pašos pamatos ir netaisnīga, jo ir izstrādāta, kā pašvaldību slaucamais instruments, jo citus šādus “instrumentus” ir sev paņēmusi valsts, lai pildītu kasi. Nerunājot par to, ka NĪN nodokļu aprēķināšanas metodika ir pilnīgi greiza, jo izmanto tikai “tirgus” informāciju t.i. izslauka iedzīvotājus no vietām, kas ir iekārojamas, bet arī absolūti nešķiro cilvēkus pēc ienākumiem, piederības vietai vai kā tamlīdzīgi. Idiotu arguments, ka var jau dzīvot citur, ja nevar atļauties ir vienkārši cinisks un tādiem teicējiem vajag pa mūli un neko citu…..Lauku zemēm NĪN vispār ir kosmiskas vērtības, salīdzinot ar pārējo ES. Turklāt šāda sistēma kopīgi ar IIN veido nieinteresētas pašvaldības, jo to ienākumus pilnībā nodrošinās tas, ka kāds tur dzīvo vai kādam tur kas pieder un nevis tas vai notiek kāda saimnieciskas darbība un infrastruktūras pieejamība, utt. !

+1
0
Atbildēt

0

i99bet 21.10.2019. 22.25

… [Trackback]

[…] Find More on on that Topic: ir.lv/2014/03/17/kadastrala-vertiba-ka-karstais-kartupelis/ […]

0
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Read More to that Topic: ir.lv/2014/03/17/kadastrala-vertiba-ka-karstais-kartupelis/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu