Krievijas un Ukrainas sadursmes uzkurināti, Latvijas «antifašisti» un krievu radikāļi iziet ielās
Ievadot «16.marta nedēļu», vairāk nekā simt cilvēku ar Krievijas karogiem rokās, Georga lentītēm pie krūtīm un skandējot «Rossija, Rossija!*» pirmdien Rīgas centrā pulcējās pie rietumvalstu vēstniecībām un Eiropas Savienības mājas piketā Krimas tautas atbalstam. Kā labi iestudētā izrādē, netrūkst sadursmes – kāds oponents mēģina noplēst no kāta Krievijas karogu un provocējoši jokdari mediķu tērpos piedāvā piketētājiem «ārstēšanu».
To visu fiksē pašmāju un ārvalstu žurnālisti. Vēlāk Krievijas televīzijas ziņo par simtiem atbalstītāju Rīgā – Krimai esot tieši tādas pašas tiesības uz pašnoteikšanos kā Kosovai. Internetā it kā pa jokam izplatās parakstu vākšana par Latvijas pievienošanos Krievijai, ko līdz otrdienas vakaram atbalstījuši vairāk nekā trīs tūkstoši parakstītāju. Informācija par šo iniciatīvu atrodama tajā pašā Facebook lapā, kur arī biedrības Russkaya Zarya jeb Krievu rītausma aicinājums piedalīties 10.marta piketā par Krimu. Tas ir ievads 16.marta pasākumiem, neslēpj šīs biedrības pārstāvis Ilarions Girss, kurš kopā ar Jevgēniju Osipovu, Vladimiru Lindermanu un citiem aktīvistiem pirms diviem gadiem virzīja referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Pie varas leģionāru mazdēli!
Gan 10.marta, gan plānotā 16.marta piketu dalībnieku sastāvs ir raibs – eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība (agrāk Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā jeb PCTVL), bijušie šīs partijas Saeimas deputāti, citu krievvalodīgo organizāciju pārstāvji. Aktīvi iesaistās atjaunotā Krievu skolu aizstāvības štāba pārstāvis Jurijs Petropavlovskis, piketa dalībnieku vidū manāms arī Par vienlīdzīgām tiesībām pārstāvis Andris Tolmačovs. Girss neslēpj – 16.martā pie Krievijas vēstniecības «būs tie paši cilvēki, tikai mēs ceram, ka daudz vairāk». Viņš skaidro, ka krievvalodīgo organizācijas iedvesmo notikumi Ukrainā. «Viņi [krievi] aizstāv sevi pret neonacisma izpausmēm un draudiem, ko rada Kijevas pašreizējā vara, un to arī Latvijā rada latviešu ultranacionālisti.» Viņam nav pieņemama Latvijas «attieksme pret krieviem – krievu valoda ir izstumta no valsts pārvaldības, ir centieni izstumt krievu valodu arī no drošības politikas, veselības politikas, izglītības».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.