Talantīgs un šarmants ārsts no slavenas mediķu dzimtas – Andrejs Ērglis, pēc paša vārdiem, Latvijas invazīvo kardioloģiju pacēlis pasaules līmenī. Lai to izdarītu, nabadzīgā valsts tērē miljonus ļoti dārgām operācijām un pēc to skaita ir pasaules līderos. Bet – kāpēc neesam rekordisti priekšlaicīgas mirstības samazināšanā un sirds slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā?
Ņemot vērā jūsu ārkārtīgi lielo interesi par stentu cenām, algām un mani personīgi, vēlos uzzināt, vai šim pētījumam ir saistība ar kādu politisku, ekonomisku vai individuālu pasūtījumu? – pelēkā februāra pēcpusdienā vēstuli ar šādu jautājumu saņemu no Latvijas slavenākā invazīvā kardiologa, profesora Andreja Ērgļa (49).
Tā ir Ērgļa reakcija uz manu pusgada darbu, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc valsts gadiem dāsni finansē dārgas operācijas, taču sirds veselības rādītāji joprojām nav spoži. Esmu izlasījusi pēdējos 20 gados publicētos rakstus par Ērgli un invazīvo kardioloģiju, trīs stundas garā intervijā tikusies ar pašu profesoru, sazinājusies ar citiem ekspertiem un lūgusi informāciju Baltijas valstu veselības dienestiem un slimnīcām. Taču tā arī neesmu saņēmusi skaidru atbildi uz galveno jautājumu – cik reāli maksā mikroskopiskām caurulītēm līdzīgie stenti, ko bojāto asinsvadu salabošanai lieto Stradiņa slimnīca?
Stentus izmanto, lai atvērtu nosprostotos asinsvadus. Invazīvā kardioloģija pēdējās desmitgadēs ir strauji attīstījusies, ļaujot bez skalpeļa novērst sirdslēkmes un pāragru nāvi. Procedūra ilgst aptuveni stundu – pa mazu iegriezumu pacienta kājas vai rokas asinsvadā ievada zondi, tad ar īpašu baloniņu papleš asinsvada sašaurināto vietu un ievada stentu jeb mazu protēzi, kas neļauj asinsvadam atkal saplakt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.