Kāpēc Latvija atpazīst revolūciju Ukrainā, bet ne protestus Bosnijā un Hercegovinā?
Latvijas mediji ziņo par protestiem Ukrainā, taču par protestu iznākumu Bosnijā un Hercegovinā nedzird, kaut gan arī tur iedzīvotāji sacēlās pret pārvaldes iekārtu un korumpētām etnopolitiskām elitēm.
Atšķirīgo interesi daļēji izskaidro specvienību vardarbība pret protestētājiem Ukrainā, jo Bosnijā un Hercegovinā tā nesasniedza līdzīgus apmērus. Vēl vairāk, Bosnijā un Hercegovinā tieši protestētāji izmantoja vardarbību pēc tam, kad ilgstoši miermīlīgi protesti netika ievēroti. Daži mediji ziņoja, ka Bosnijā un Hercegovinā sacēlušies «bezdarbnieki». Taču bezdarbs Bosnijā un Hercegovinā ir masu parādība, līdz ar to pret pārvaldes iekārtu sacēlās plaša sabiedrība, kura uzskatīja – vardarbība ir nevēlams, bet šajā gadījumā nepieciešams līdzeklis, lai pievērstu starptautisko un vietējo elišu uzmanību iedzīvotāju prasībām.
Tomēr vardarbības veicēju un upuru mainītās lomas nav vienīgais iemesls, kāpēc Latvijā atpazīst Ukrainas, bet ne Bosnijas un Hercegovinas revolūciju. Latvijas politiskajās aprindās Ukrainas situāciju uztver kā vēsturiski pazīstamu ģeopolitisku cīņu starp Austrumiem un Rietumiem, kas, aizvirzoties tālāk uz austrumiem, beidzot patiešām padarījusi Latviju par Rietumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.