Eiro ir klāt, inflācija vēl ne 25

Foto: Ieva Lūka, LETA
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada decembrī

Vidējais cenu līmenis 2013.gadā nav mainījies, bet gada beigās attiecībā pret gada sākumu samazinājies par 0,4%. Atliek tikai iztēloties, kāda būtu reakcija uz šādu prognozi gada sākumā, lai saprastu, kāpēc sekot ekonomikas jaunumiem ir interesanti.

Pēdējā pusgada laikā deflācija Latvijā kļuvusi par noturīgu parādību, līdz šim augstākais cenu līmenis bija 2013.gada jūnijā. Piebildīšu, ka līdz šim augstākais pakalpojumu cenu līmenis bija 2009.gada martā. Pusē no aizvadītā gada mēnešiem bija deflācija gada griezumā, tai skaitā četros no pēdējiem pieciem mēnešiem.

Jaunākais Ekonomikas ministrijas apsekojums par cenu izmaiņām liecina, ka pērnā gada decembris ir bijis pēdējais solis pirms nenotikuša lēciena eiro ieviešanas izraisītas inflācijas atvarā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014.gada janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās pat lielākam skaitam preču un pakalpojumu (5%) nekā pieauga (3,8%).

Šie apsekojumi nevar aizstāt CSP veidotos patēriņa cenu datus, taču iepriekšējos mēnešos pie līdzīgiem EM aptauju rezultātiem mēneša inflācija tiešām svārstījās ap nulli (no -0,5% līdz +0,3%), kā vēlāk apliecināja CSP publicētie patēriņa cenu indeksa dati. Eiro ieviešana Latvijā ir interesants eksperiments par šā soļa ietekmi uz cenu dinamiku. No vienas puses, strauji augošā ekonomikā šī pāreja var būt katalizators cenu kāpumam, kas citādi būtu noticis ilgākā laikā, cenām pārejas brīdī tiekot atbrīvotām no inerces. No otras puses, notiek pāreja uz valūtu ar mazāku vienas vienības vērtību, kas liek cenām jau tāpat izskatīties lielākām.

Patlaban vēl nevar izslēgt, ka arī janvārī būs deflācija gada griezumā, kas būtu tiešām brīnišķīga ironija, ievērojot iepriekš vērojamo lielo satraukumu par cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī.

Tiesa, deflācijas varbūtību samazina tas, ka pērn janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās, taču nezaudēsim cerību. Jebkurā gadījumā, lielākais cenu lēciens šogad visdrīzāk būs nevis saistībā ar eiro, bet elektrības tirgus liberalizācijas kārtējo posmu.

Nav šaubu, ka nekādi dati nepārliecinās cilvēkus, kuriem ir ļoti cieta pārliecība. Par makroekonomisko procesu atspoguļošanas precizitāti statistikā var un vajag diskutēt, bet cenu dinamika nav tā vieta, kur meklēt nozīmīgas neatbilstības. Ziņas par jebkādu cenu kāpumu jebkuram produktam emocionāli saspīlētajā eiro ieviešanas atmosfērā tiek uztvertas kā pierādījums tam, ka no tautas tiek slēpta kāda briesmīga patiesība. Nav šaubu, ka vai katru dienu augs cena kādam no neskaitāmajiem tūkstošiem visdažādāko produktu, kas mūsdienās tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Taču citi tajā pašā laikā kļūst lētāki.

Sekot kopējā cenu līmeņa izmaiņām ir vienlaikus sarežģīti un vienkārši. Ja ir vēlme to darīt vienkārši, atliek vien aplūkot trīs galvenos mājsaimniecību izdevumu posteņus – pārtika, mājokļu uzturēšana, transports. Decembrī tie visi bija kļuvuši lētāki nekā pirms gada. Tas pats notika ar tādām svarīgām sadaļām kā apģērbs un apavi, sakaru pakalpojumi.

Tas arī parāda, ka tagad vērojamā deflācija ir īpaši draudzīga cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, jo cenas samazinās tieši precēm un pakalpojumiem, kas viņu izdevumos neizbēgami veido īpaši lielu vietu.

Izņēmums te varētu būt patērētāji, kuri salīdzinoši lielu daļu naudas velta veselības aprūpei, taču tās izmaksu kāpums nav dramatisks – par 1,1% gada laikā.

Nav šaubu, ka daļai produktu cenas ir pieaugušas un pieaugs arī 2014.gadā. Loģika un pērnā gada notikumi, jo īpaši gada otrajā pusē, liecina, ka tie vispirms ir pakalpojumi, kuru izmaksas galvenokārt veido Latvijas iedzīvotāju algas un kuru sniegšanu ir grūti automatizēt un citādi efektivizēt. Šeit hrestomātisks piemērs ir friziera pakalpojumi, arī sabiedriskā ēdināšana.

Taču vispirms ir jāskatās uz izdevumiem, kuri veido lauvas tiesu mājsaimniecību izdevumos, un tie ir jau piesauktie – mājoklis, pārtika, transports. Tā kā tie visi ir izteikti atkarīgi no naftas un graudu cenu izmaiņām nesenā pagātnē, tad vismaz gada pirmajā pusē šo pirmās nepieciešamības produktu cenas būs drīzāk lejup, nevis augšupejošas, izņemot elektrību. Bet kopumā bez būtiskām izmaiņām. Sagaidāms, ka cenu līmenis decembrī pret gada sākumu pieaugs aptuveni par 2,5%, bet gada vidējā inflācija būs zem 2%.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (25)

Ieva 13.01.2014. 16.05

Mana tante pensionāre naudas maiņas sakarā atcerējās, ka tad, kad saņēma pirmo pensiju latos, tā bija piecpadsmit lati. Tagad 215 vai vairāk- īsti neatceros, bet šķiet, bija vairāk. Protams, inflācija te savu roku ir pielikusi, tomēr uzdrošinos apgalvot, ka tagadējais skaitlis pirktspējas nozīmē ir lielāks par toreizējo. 1993. gadā tomēr dzīvojām sliktāk kā 2013.

Savukārt, par eiro ieviešanu – te, manuprāt, var būt atgriezeniskais efekts. Parasti cenas aug, inflācija aug, un tas notiek lēni un dabiski. Tirgus visu regulē. Ekonomisti apgalvo, ka inflācija ir attīstības pavadonis – nezinu gan, cik tur taisnība. Savukārt mums visi ir sabaidīti, visi godīgi konvertē latu cenas uz eiro, un – neaiztiek. Tas nozīmē – ciešas. Citiem vārdiem sakot, valsts patreiz regulē cenas – kā sociālismā. Dariet visu ko – tik cenas neaiztieciet! Lai atgrieztos normālā tirgus ekonomikā, šis sociālisma uzplaiksnījums ir jākompensē, tas nozīmē, ka februāri, martā, visdrīzāk, tas notiks. Nekas traģisks, nekas krass, bet stūrējot mašīnu no apmales kupenas ārā, to var ienest arī pretējā joslā. Baidos par to.

+12
-4
Atbildēt

8

    Ieva > Ieva 14.01.2014. 13.34

    Uz Normundu. Kā statistika rāda pēc Eiro ieviešanas Igaunijā pieauga dzimstība. Cenas Latvijā visvairāk cēlās treknajos gados, kad nekāda maiņa nebija. Tāpēc tās ir dažādas lietas, kas nav saistāmas ar eiro ieviešanu. Arī Latvijā cenas droši vien celsies- tāpat kā citur eirozonā, bet tam ar maiņu nekāda sakara nav. Ieviešana , kā tāda, dod 0,2-0,3% pieaugumu. To konstatējuši profesionāli ekonomisti, kuriem ticu vairāk kā autoritatīviem IR komentētājiem, kuru populārākais arguments ir sazvērestības teorija – visi sazvērējušies, īstenību nestāsta, Latvijas statistika ir izdomāta, Eirostat tāpat, es, kam nav attiecīgas izglītības, zinu labāk,viena tante teica… visu nosaka Briseles visuresoša melnā roka.

    Es gan šoreiz pārkāpu savu lēmumu uz Jūsu komentāriem neatbildēt- roka paslīdēja, vairāk tas neatkārtosies.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 14.01.2014. 09.46

    Uz Zani. Jā. šito nebiju ņēmis vērā. Tas gan nozīmē. ka “ciešanās” varētu būt lielāka, un “vajadzība” lielāka. Tas gan varētu būt otrais lēciena brīdis, jo “godīgo eiro ieviesēju” jau vaktēja un maiņas brīdī, pēc tam uzmanība atslābst.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Ieva 14.01.2014. 11.53

    Savukārt mums visi ir sabaidīti, visi godīgi konvertē latu cenas uz eiro, un – neaiztiek. Tas nozīmē – ciešas. Citiem vārdiem sakot, valsts patreiz regulē cenas – kā sociālismā.

    ====================

    Nevis sociālismā (Dānijā cenas neviens neregulē), bet feodālismā. Kupi-prodai farcovšiki baidās no Briseles vasaļiem, ka nekrīt nežēlastībā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Ieva 13.01.2014. 21.45

    Ciešas, bet nociesties jau īsti nevar…

    http://miljons.com/im/lv/2014/01_12/95523.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Ieva 14.01.2014. 18.26

    Cenas Latvijā visvairāk cēlās treknajos gados, kad nekāda maiņa nebija

    =============

    Bija lata piesaiste eiro. Aizmirsi vai tēlo muļķi?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Ieva 14.01.2014. 18.28

    Ieviešana , kā tāda, dod 0,2-0,3% pieaugumu

    ==============

    Kādā laika periodā? No 31.decembra līdz 1.janvārim?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > Ieva 13.01.2014. 17.01

    ….Ķīps…ziņas par inflācijas lēcienu gaidāmas tikai augustā, kad tiks apkopoti dati par jūlija mēnesi….līdz 1.jūlijam jānodrošina cenas abās valūtās, līdz ar to nav gaidāms krass cenu palēciens, bet….pēc 1.jūlija iespējama strauja cenu “noapaļošana”, jo visi vēlēsies atgūt ieguldītos līdzekļus, kas bija jāpatērē izdevumiem sakarā ar eiro ieviešanu…

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Ieva 14.01.2014. 11.51

    Parasti cenas aug, inflācija aug, un tas notiek lēni un dabiski. Tirgus visu regulē

    ==================

    Ja netiktu papildus emitēta nauda, tad nekāda inflācija nebūtu iespējama, bet darba ražības pieauguma dēļ notiktu pretējais – deflācija, jo preču kļūtu vairāk, bet naudas tikpat.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ludmila 14.01.2014. 05.36

Nepretendēju uz finanšu pārzināšanu .

Ieviesām eiro un daudzi paturēja latus , man ir paturēti par piemiņu kādi 15 Ls . Proti vairākus desmit miljonus izņēma no aprites .

+1
0
Atbildēt

2

    Ludmila > Ludmila 14.01.2014. 06.47

    Iepriekš manis minētais laikam vairāk atieksies uz šā gada sākumu .

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    aivars_silins > Ludmila 14.01.2014. 08.00

    Tā ir, un tas nu nekādi neveicina izaugsmi, kaut gan tā izaugme uz patēriņa rēķina tāda iluzora vien ir.Starp citu, eiro sakarā, nevaru vien beigt brīnītiess, kā lielā Eiropa, visi kopā, varēja izdomāt tik lietošanā neērtas monētas? Cipari uz monētām maziņi, ar zemu reljefu un grūti saskatāmi, monētu izmēri neloģiski. Būt pasūtījuši pie Latvijas Bankas, būtu pavisam cita lieta!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

emb_riga 14.01.2014. 09.26

Laba ziņa,labs raksts.Vienīgais,ko gribētos piebilst;iemesli deflācijai,ārējo faktoru stabilitātei(gāzes cenas,naftas cenas),pievienojas algu stabilitāte(neliels selektīvs pieaugums).Kā jau autors to pasaka,uzlabojas mazākatmaksātu darbinieku stāvoklis.

+1
-1
Atbildēt

3

    emb_riga > emb_riga 14.01.2014. 12.56

    Iztikt var.327€.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > emb_riga 14.01.2014. 11.58

    Tev , laikam, liela pensija?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > emb_riga 14.01.2014. 18.30

    Ja man būtu tāda pensija, es valdību nelielītu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu