Pēc Zolitūdes bažas par drošību nerimst • IR.lv

Pēc Zolitūdes bažas par drošību nerimst

33
Svētbildīte Zolitūdes traģēdijas vietā. Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Valdis Gavars

Ikvienam vajadzētu reaģēt, ieraugot, iespējams, bīstamu objektu un par to jāinformē sabiedrība un atbildīgās amatpersonas

Pagājušā gada nogalē Latvijas sabiedrību satricināja gan lielas traģēdijas, gan mazākas negācijas. Labi atceramies strauji augošo bojāgājušo gājēju un citu satiksmes dalībnieku skaitu, kas savu “uzrāvienu” sāka jau oktobrī, tad Zolitūdes šausmas, kas skāra katru no mums, bet visvairāk, protams, cietušos un bojāgājušo tuviniekus. Gada pēdējā mēnesī diemžēl uz Latvijas ceļiem turpināja iet bojā gājēji un autovadītāji.

Brīdī, kad nupat esam dzīvojuši Ziemassvētku un Jaungada noskaņās, varētu jautāt, vai varbūt šādi saņemam sodu par savu neizdarību, slinkumu, koruptīvu rīcību un mantkārību. Var jau būt, tomēr jāatzīst, ka esam arī daudz ko labu paveikuši, izkļuvuši no krīzes, mums ir ievērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums, dzirdam par augošo eksportu un Latviju kā visstraujāk augošo ekonomiku ES, un turpinām cerēt, ka kādreiz šos panākumus personiski sajutīs arī lielākā iedzīvotāju daļa.

Iespējams, ka reiz, pēc gada vai diviem atskatoties, runāsim par laiku pirms „Maximas” un pēc. Tas laiks, kas pirms, būs aizgājis pagātnē un asociēsies ar negācijām, nolaidību, vēlmi nelikumīgi iedzīvoties, bet laiks pēc „Maximas” būs godaprāta, centības un apzinības uzvaras laiks.

Patlaban masu saziņas līdzekļos bieži redzam Rīgas Būvvaldes vadību, demonstrējot aktīvu rīcību, pildot būvniecības uzraudzības un kontroles funkcijas, tomēr visiem uz lūpām ir jautājums – kur bijāt pirms tam? Kādēļ par būvvaldes aktivitātēm sabiedrība būtībā nezināja neko? Kādēļ tik liels ēku skaits darbojas vēl pirms nodošanas ekspluatācijā? Kādēļ pēkšņi tiek secināts, ka lielā daļā lielveikalu konstrukciju ir problēmas?

Rīgā nesen konstatētas 86 būvniecību prasību neatbilstības, tai skaitā pieci patvaļīgi būvniecības gadījumi.

Acīmredzami būvvaldei pietrūkst kapacitātes, lai pilnvērtīgi veiktu savus darba uzdevumus. Pēc VARAM informācijas, kontroli pār prettiesiskas būvniecības gadījumiem Rīgā veic tikai piecas personas, kas rada bažas par spēju nodrošināt pietiekamu un efektīvu uzraudzību. Tajā pašā laikā Rīgas domes vadība neuzskata par nepieciešamu palielināt būvvaldes kapacitāti, izveidojot jaunas darba vietas.

Jau tagad Rīgā ir vairāki objekti, kuru drošība satrauc iedzīvotājus, un viens no tiem ir Deglava tilts.

Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka tilta balsts ir plīsis kā no vienas, tā no otras puses. Savukārt plaisas ir aizlīmētas ar celtniecības sietu un aizšpaktelētas. Ja autovadītāji zinātu, kā tilts izskatās no apakšas, iespējams, satiksmes intensitāte pār to būtu mazāka. RD Satiksmes departaments mūs mierina, ka stāvoklis esot apmierinošs un plānotie remontdarbi tikšot veikti 2016.gadā. Jācer, ka līdz tam laikam tilts noturēsies.

Mūsu bažas par drošību pilsētā ir pieaugušas. Vairs nepietiek ar amatpersonu skaidrojumu, ka viss ir apmierinoši un nav, par ko satraukties. Tādēļ svarīgi, lai iedzīvotāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, neatkarīgie eskperti un arī žurnālisti aktīvi reaģētu, ieraugot, iespējams, bīstamu objektu, informētu par to sabiedrību un atbildīgās amatpersonas, kā arī saņemtu kompetentu skaidrojumu.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

 

Komentāri (33)

Ieva Leinerte 10.01.2014. 17.19

Kad Ir uzrakstis par pashmaju trolliem?

Krievi uzrakstijushi par “Lochmela” krievijas kolegiem – algotiem interneta komentu provokatoriem :

“ Где живут тролли. Как работают интернет-провокаторы в Санкт-Петербурге и кто ими заправляет. … специально оборудованных офисах орудуют интернет-тролли, которые хвалят … Владимира Путина, ругают … Америку и защищают Сирию. “

Izskatas loti pazitami.

+2
0
Atbildēt

1

    Inese > 10.01.2014. 17.52

    Vai tad Garmažopova (Гармажапова) ir krieviete?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Sleepwalker 11.01.2014. 18.38

Kaut kā līdzīgi ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur esot atklāti trūkumi no VUGD puses:

Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta struktūras vienmēr ir “nevainīgas”!Bet, lūk, visi citi esot atbildīgi – projektētāji, būvnieki, pasūtītājs par pieļautajām kļūdām un atklātajiem trūkumiem objekta pieņemšanas laikā!

A bet, ko VUGD speci un kontrolieri darīja būvniecības laikā un jau sen agrāk,projekta saskaņošanas laikā?

– Projektu un tā izmaiņas nesaskaņoja?

– Nesaskaņoja! Jo, Lūk, tas VUGD nēesot jādara, pēc likuma!

Kāpēc tāds likums?

Tāpēc, ka VUGD strādā dziļi formāli un maksimāli izvairās no atbildības!

Cik bija pārbaužu būvniecības gaitā?

Cik priekšrakstus izrakstījāt, VUGD?

Bet kāpēc būvniecības laikā nesekoja līdzi?

Grūti bija no siltiem krēsliņiem piecelties?

Tagad, jā, lielie varoņi!

Un pēkšņi…Lūk, trūkumi atklājušies!

0
-1
Atbildēt

0

Uldis Šneiders 11.01.2014. 13.04

Raksta autors laikam nezina, ka “iespējams” bīstamos objektus var atrast visu un visos veidos… Cik noprotams, pilnmēness vairs nav aktuāli – varam meklēt objektus… Savdabīgs piegājiens problēmas risināšanai…

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu