Gada augs – laksis, gada koks – zirgkastaņa

Zirgkastaņai par gada koku palīdzēja kļūt Zirga gada tuvošanās

Latvijas Dendrologu biedrība par 2014.gada koku izvēlējusi parasto zirgkastaņu (Aesculus hippocastanum), savukārt Botāniķu biedrība par gada augu atzinusi laksi jeb mežloku (Allium ursinum).

Zirgkastaņas vienīgais konkurents „cīņā” par gada kok(aug)a titulu bijis parastais jeb sila virsis (Calluna vulgaris), taču tam nācās piekāpties zirgkastaņai, liecina informācija portālā Dabasdati.lv.

Savukārt Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu 2014 atzinusi laksi jeb mežloku (Allium ursinum), tautā sauktu arī par savvaļas ķiploku, ko var izmantot arī pārtikā, Ir.lv informē biedrības pārstāve Agnese Priede. Mežloks ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Laksis ir daudzgadīgs, vidēji augsts (20-50 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Stublāja (ziedneša) galotnē laksim ir blīvs baltu ziedu čemurs. Ziedu čemura diametrs līdz 5 cm. Ziedēšanas laikā augs izdala spēcīgu ķiploku smaku. Lakša auglim ir trīscirkņu pogaļa, katrā cirknī pa vienai melnai sēklai. Zied maijā un jūnija sākumā. Vasaras otrajā pusē virszemes daļas nonīkst.

Laksis galvenokārt sastopams Eiropā. Latvijā tas atrodams reti, salīdzinoši biežāk Kurzemē. Lakšu biotopi veido lielas, monodominantas audzes parasti gāršas tipa mežos vai krūmājos upju ielejās, retāk pārmitrajos mežos. Augs ir ēncietīgs. To negatīvi ietekmē meža kailcirtes atradņu vietās, jo izcirtumos ar pārējām lakstaugu sugām laksis konkurē slikti.

Savukārt zirgkastaņai kļūt par gada koku palīdzēja vairāki argumenti. Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā – Albānijā, bijušās Dienvidslāvijas dienvidu daļā, Bulgārijas austrumos, Grieķijas ziemeļu daļā, vēsta Dabasdati.lv.

Sava nozīme bija arī zirga gada tuvošanās – līdzīgi kā 2013. (čūskas) gadā par gada koku tika izvēlēta čūskegle, kas gan cits, ja ne zirgkastaņa, varēja iederēties zirga gada koka godā. Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai “Castanea sativa” līdzīgo adataino augļu un lielo brūno sēklu dēļ, „zirdzisko” pieskaņu savukārt augs iemantojis, jo, atšķirībā no īstās kastaņas, zirgkastaņas sēklas izsenis izmantotas zirgu barībai.

Daudzviet Eiropā un, tiesa, krietni mazākā mērā, arī Latvijā zirgkastaņa izrādījusi vēlmi apgūt jaunas teritorijas. Tādēļ Rietumeiropā un Centrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu. Parastās zirgkastaņas uzvaras gājienam, skaistumam un, līdz ar to, popularitātei dārzos un parkos uzradies nopietns drauds. Nu jau vairākus gadus vasaras otrajā pusē arī Latvijā parastās zirgkastaņas lapas pārklājas brūniem plankumiem un sakalst. Koki zaudē dekorativitāti. Vainīgais ir dažus milimetrus garš taurenītis – zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode “Cameraria ohridella”, kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem.