Nejauciet politiku ar kultūru 164

Pirms gada - kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars preses konferencē, kurā tiek paziņoti a/s " Latvijas gāze" balvas operai laureāti. Foto: Lita Krone, LETA
Andris Nelsons
Print Friendly, PDF & Email

Kad mūsu kultūras ministre saka – nejauciet politiku un kultūru, es to pašu varu pateikt viņai

Es kļuvu par Latvijas Nacionālās operas galveno diriģentu nepilnu 23 gadu vecumā. Mani toreiz «aprēja» daudzi – gan sarunās, gan interneta vidē. Taču operas direktors Andrejs Žagars riskēja, saņemot kritiku par to gan no sabiedrības, gan skauģiem, gan no kultūras darbiniekiem.

Cilvēki var teikt: «Žagars tev deva darbu, tāpēc tu viņu atbalsti.» Taču ir jāskatās plašāk – ja tādiem kā Andrejs Žagars mēģina «nogriezt» galvu tāpēc, ka viņi ir par skaļu vai par neērtu, tas, manuprāt, ir bīstami. Īpaši situācijā, kad 2014.gadā gaidāmi Latvijas kultūrpolitikai tik svarīgi notikumi.

Kad mūsu kultūras ministre saka – nejauciet politiku un kultūru, es to pašu varu pateikt viņai. Nevajag aiztikt kultūru, lai to politizētu.

Uzskatu, ka no kultūras ministres puses nav godīgi izmantot arodbiedrības cilvēku izmisumu par zemajām algām vai argumentu, ka cilvēki laukos nevar atļauties apmeklēt operu, lai nomelnotu vienu cilvēku.

Nav šaubu, ka algas gan koristiem, gan orķestra mūziķiem, gan tehniskiem darbiniekiem, tāpat cilvēkiem izglītībā un medicīnā ir nožēlojamas. Protams, jācīnās, lai tās tiek palielinātas. Es skaidri zinu, ka Andreja Žagara pozīcija nekad nav bijusi – mēs nepaaugstināsim algas, jums nevajag!

Taču šobrīd tiek radīta sajūta, ka visas Latvijas un pasaules krīzes cēlonis ir Žagars. Tas ir ļoti ērti. Tā sakot, ja mēs viņu novāksim, viss atrisināsies.

No vienas puses, tas ir cilvēciski saprotams. Es patlaban Koventgārdena operā iestudēju Riharda Štrausa „Elektru”. Tur arī nepārtraukti tiek runāts par slepkavībām un atriebes kāri. Tas ir traģiski, bet ļoti cilvēciski. Mēs – cilvēki – esam egocentriski, mūsos slēpjas īpašības, kas liek būt skaudīgiem un mantkārīgiem. Pats, strādādams operā, esmu saskāries ar šo absurdo pieņēmumu – nav pat tik svarīgi, lai man būtu lielāka alga, lai man būtu labi, galvenais, lai tam otram neklātos labi.

Mēs neprotam priecāties. Neprotam kopīgi tiekties pēc tā, kas kādam citam ir, censties, lai arī mums tas būtu. Labāk otru nograuzt, lai viņam ir tikpat slikti kā man. Tad būs labi. Tiek attīstīts un kopts tāds mazohistisks noskaņojums.

Vai tiešām vienmēr nepieciešama kāda ārkārtas situācija, lai mēs spētu pasargāt tos cilvēkus, kas mūs tur uz optimisma viļņa?!

Un galu galā, kāpēc ministre nespēj atrast vairāk naudas? Tas taču ir viņas uzdevums – cīnīties par kultūru, izsist līdzekļus, un arodbiedrību pamatotais satraukums par zemajām algām būtu jāadresē arī ministrei.

Tā ir ilūzija, ka atlaižot vienu cilvēku, visiem tiks palielināta samaksa. Ir taču jāsaprot, ka, samazinoties operas prestižam, viss kļūs pelēkāks un nonivelētāks.

Mēs zaudējam ideālus Latvijā. Un, ja ir tādi cilvēki kā Alvis Hermanis, Māris Sirmais, Normunds Šnē vai Andrejs Žagars, kuri šos ideālus ir saglabājuši, vai vajag censties viņus nolīdzināt līdz kādam vidusmēram. Tad man gribas piekrist Hermanim – kultūras ministres rīcība šādos gadījumos kļūst bīstama. Tā vairs nav anekdote.

Runājot par jauno veidojumu – operas valdi. Nekur pasaules operteātros nepastāv tāds veidojums kā valdes. Ir operas direktors, mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents. Man rodas iespaids, ja konkursā būtu uzvarējis kāds cits, neviens neapstrīdētu tā rezultātus. Viss tika darīts, lai samazinātu viena cilvēka ietekmi un ambīcijas.

Bet, ja cilvēks ir pieprasīts ārpus Latvijas, tas nozīmē, ka viņa darbam piemīt kvalitāte. Braucot strādāt uz ārzemēm jebkurš mākslinieks, respektējot savu kolektīvu, iegūst pieredzi, kontaktus. Ja Žagars brauc, skatās, iestudē, veido kontaktus, tas palīdz mūsu operai izkļūt ārpus Latvijas robežām. Es pagaidām neredzu Latvijā nevienu citu, kurš spētu to izdarīt. Tāpēc arī mākslinieki brauc un neatsakās dziedāt mūsu operā, tas nav jautājums par naudu. Andrejs Žagars spēj saliedēt. Esmu bijis liecinieks daudziem konfliktiem, kad viens mākslinieks atsakās dziedāt kopā ar kādu citu. Taču Andrejs ir spējis panākt, ka viņi brauc un dzied.

Ikvienam ir tiesības izteikties, taču, ja kolektīvā katru jautājumu liks uz balsošanu, tās ir beigas mākslai. Kā teica pasaulslavenais diriģents Herberts fon Karajans – mūzikā un armijā nepastāv demokrātija.

Līdz zināmai robežai jebkāds kriticisms ir normāls, taču, ja šī robeža tiek pārkāpta, uzskatu, ka nevar vairs klusēt. Vienīgais arguments atbrīvot vadītāju no amata būtu tad, ja viņš ir pieļāvis finansu vai tiesiskos pārkāpumus. Pārbaudes parādīja, ka operā tādu nav bijis, tāpēc atkārtoti rīkot konkursu par jaunu operas valdi ir absurdi un komiski. Operas valdē nepārprotami ir jābūt Andrejam Žagaram, kurš ir konkursā uzvarējis.

Jebkuram lēmumam, kas patlaban tiek pieņemts, būs tālejošas sekas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi. Un ir vienalga, vai tas notiek atriebības vai nekompetences dēļ.

Autors ir Bostonas simfoniskā orķestra galvenais diriģents

 

Komentāri (164)

dro 09.09.2013. 21.13

Dainis Kalns: Dot Žagaram naudu nozīmē to bērt caurā maisā 127
Vērojot Andreja Žagara spirināšanos, ālēšanos un viņa līdzskrējēju psihozi, nevaru klusēt un nenosaukt lietas īstajos vārdos.
Pirmkārt, Andrejs Žagars kā Operas vadītājs Latvijas kultūrā ir šausmīgs pārpratums. Precīzi par viņu izsakās Operas vadošie mākslinieki, kuri saka, ka Žagars pie Operas stūres ir tas pats, kas kuģis ar lielu sūci jau reisa sākumā.
Bet, sekojot līdzi A. Žagara saimnieciskajām lietām, redzu, ka tā ir nemāka saimniekot un radīt izcilu mākslu, kura spēj saviļņot īstus un patiesus opermīļus. Tiem opera jābrauc skatīties uz citām zemēm. Žagars un nauda – saņemot 5,8 miljonu valsts dotāciju, gadā tiek radīti tikai 4-5 jauniestudējumi, kā arī operas izrādes mēnesī ir aptuveni 7 reizes, – iznāk, ka gadā redzam tikai nepilnas 70 operas. Man nav nekādas skaidrības, kur šie miljoni paliek. Pats veidoju izrādes no A līdz Z: dekorācijas, tērpi, iestudējums, pasaules elites solisti, aviobiļetes, viesnīcas, gaismas, skaņas, skatuves īre izmaksā vien no 60-70 tūkstošiem latu. Tātad, ja man būtu šāda nauda, spētu iestudēt ja ne 100, tad vismaz 90 izrādes gada laikā.
Nacionālā opera saņem valsts dotāciju, kura ir divreiz lielāka nekā visu pārējo 7 valsts teātru kopējā dotācija. Piemēram, Nacionālajam teātrim – 800 tūkstoši Ls, un tur ir 60 izrāžu mēnesī visās 3 zālēs vienlaicīgi. Parēķināju, ka Opera tiešām ir specifiska, jo tai ir gan orķestris, gan balets, salīdzinot ar drāmas teātriem. Orķestra gada izmaksas pēc maniem aprēķiniem būtu 0,5 miljoni Ls, baletam – 300 tūkstoši, korim – arī tikpat. Tātad, salīdzinot ar Nacionālo teātri, Operai būtu vajadzīgi 1,1 miljonu Ls vairāk, lai radītu 60 izrādes mēnesī. Jautājums – kur paliek pārējie 4 miljoni? Secinājums viens – dot Žagaram naudu nozīmē to bērt caurā maisā. Operai nauda ir vajadzīga, bet, ja šāda nauda, tad jābūt nepārtraukti izpārdotām biļetēm, kā arī papildu izrādēm. Diemžēl šādi fakti nav konstatēti, bet ir gluži pretējais – radio ir piedāvājumi iegādāties biļetes ar atlaidēm, kā arī tiek aktīvi meklēti skatītāji dažādās Rīgas iestādēs. Patiesība ir tāda – jo augstāka līmeņa māksla, jo lielāka skatītāju interese un tai sekojoša nauda.
Runājot par lielām mākslinieciskajām vērtībām, neērti klausīties, kā Žagars melo, ka pakausis vien kūp. Jau pirms daudziem gadiem, kad mūsu LNO viesojās Maskavā, pēc pirmās izrādes (Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta) Krievijas mūzikas funkcionāri domāja, ko darīt – sūtīt mūsu Operu mājās vai ļaut izrādīt vēl 3 izrādes. Labvēlīgie krievi par Latviju apžēlojās. Tāpat liela blamāža bija šī gada izrādes Maskavā, kad Žagara režisētās izrādes tika nolīdzinātas līdz ar zemi – respektīvi, konstatēts plaģiātisms un vēl reiz plaģiātisms tā vissliktākajās izpausmēs. Kritika skaudrus vārdus teica par Kristīni Opolais, kurai nākamajā izrādē bija jāmeklē aizvietotāja. Paši Operas mākslinieki šī kauna dēļ jutās ļoti pazemoti. Viņu komentārs bija sekojošs: “Kā pēc šādas blamāžas Operas direktors nedemisionē?”
Par pārējiem Žagara panākumiem – nepārtraukti dzirdu, ka mums, pateicoties Nacionālajai operai, ir 6 vai pat 7 pasaules elites solisti. Taču Garanča, Rebeka, Kovaļevska savu veiksmes ceļu uzsāka, apejot mūsu Nacionālo operu, pa tiešo nokļūstot Eiropā. Aleksandrs Antoņenko mūsu Operā tika gatavots kā kontrtenors, bet Tallinas opera viņam ļāva izpausties, un viņš kļuva par to, kas ir šodien. Vienīgi Kristīne Opolais savu ceļu sāka mūsu Nacionālajā operā un šodien pamazām iekaro pasauli. Nezinu par mūsu Operas viesošanos Vācijā, Spānijā, Francijā pēdējo gadu laikā. Mūsu ceļš ved tikai uz eksotiskajām zemēm, bet balets jau pirms Žagara apceļoja Eiropu.

+21
-10
Atbildēt

2

    andris902 > dro 09.09.2013. 22.39

    ….diez, kāpēc šī intriganta, kurš kādreiz bija cienījams cilvēks – murgi – vairs nepārsteidz….
    ….nemaz tālu nav jāmeklē – vēl šovasar šis intrigants nekaunējās apmelot gan Viļumani, gan Antoņenko….nožēlojami, Kalna kungs!….

    http://www.diena.lv/kd/muzika/dainis-kalns-opera-sigulda-bus-noteikti-14011675?cp=1#comments

    +6
    -10
    Atbildēt

    0

    dro > dro 09.09.2013. 21.13

    nobeigums.

    Un par Žagara personību un talantu – Žagars savus Operas māksliniekus sauc par neveiksminiekiem, bet tieši šie neveiksminieki nodrošina Operas izdzīvošanu. Vai par veiksminieku var saukt cilvēku, kuram 53 gadu vecumā nav pat sava dzīvokļa, bet ir mežonīgas parādsaistības (ap 250 tūkstoši Ls) un kas vēl joprojām ir ļoti iekārojams vecpuisis? Vai veiksminieks ir tas, kurš pēc 4 mēnešu lomas iestudēšanas 10 dienas pirms pirmizrādes tiek no lomas noņemts? Viņa vietā Induli Dailes teātrī 10 dienās sagatavoja Ivars Kalniņš, faktiski ar šo neveiksmi beidzās arī Žagara aktiera karjera.
    Kāpēc tad Žagars tā turas pie sava krēsla – tie ir lielie parādi, ja nebūs Operas direktors, būs uz ielas ar visu lielo parādu nastu un nevajadzīgs nevienā zemē – ne Eiropā, ne Āzijā. Tāda ir šī “lielā ģēnija” bēda. Taču Žagara cienītājiem iesaku izlasīt Gundegas Repšes biogrāfiskos stāstus, tur uzzināsiet, cik ilgi Žagars katru dienu stāvējis spoguļa priekšā, cik svarīga viņam bija pareizā matu ziede un kādas bija viņa zināšanas par klasisko mūziku un citām kultūras vērtībām. Tiem, kas saka, ka kultūras ministre ir mūzikā nekompetenta, varu tikai teikt, ka Grendes kundzei ir taisnība, jo viņa cīnās par labāku Operu Latvijā. Bet Žagara pielūdzēji nespēj atšķirt baltu no melna.
    P.S. Pats nepretendēju uz Žagara vietu, lai arī mani uzrunā gan paši Operas ļaudis, gan daudzi simti opermīļu Latvijā. Uzskatu, ka ir par mani labākas kandidatūras, un pašam ir interesanti pasūtījumi veidot savus projektus Zviedrijā, Dānijā, Siguldā un citur. Diena.

    +15
    -7
    Atbildēt

    0

grislits 09.09.2013. 11.30

Master of puppets
I’m pulling your strings
Twisting your mind and smashing your dreams
Blinded by me
You can’t see a thing

(Metallica, “Master of Puppets”)

Bet patiesībā šausmīgi skatīties, kā tie mākslinieki šobrīd tirinās striķīšos. Interesanti, kurš ir reālais striķīšu raustītājs?

+26
-15
Atbildēt

3

    grislits > grislits 09.09.2013. 18.49

    Kalns nu skarbi nodevis par Žagaru – http://www.diena.lv/kd/notikumi/dainis-kalns-dot-zagaram-naudu-nozime-to-bert-caura-maisa-14024035

    dzeri, nekur Grendi neesmu nosaucis par izcilu un par tādu viņu nemaz neuzskatu, pie tam tepat pat esmu rakstījis par lietām, kur viņas rīcībai nepiekrītu. Bet Žagara jautājumā viņai ir taisnība.

    Un nesaku, ka tie mākslinieki, kas parakstījuši to vēstuli, ir spriest nespējīgi. Bet šajā reizē daļa no viņiem ir pa riktīgo nomanipulēta, bet daļai ir savtīgas intereses.

    Un atkal – šobrīd pa Latvijas radio 1 ēterā ir Sreipa raidījums, KM viedokli pārstāv valsts sekretāre Laizāne, bet kas tad pārstāv pretgrendes pozīciju – ne jau kāds mākslinieks, bet GOBZEMS 🙂

    +8
    -7
    Atbildēt

    0

    andris902 > grislits 09.09.2013. 20.15

    …Robert…sapratu, ka Kalna žulti izlasīji – neapšķebināja?….
    …skumji, kas notiek ar cilvēkiem, kad tie sasniedz cienījamu vecumu – nudien, baisi!…
    …pateiktais vārds daudz ko pasaka par pašu teicēju un…Kalns šoreiz ar dubļiem nomētājis pats sevi…žēl!…

    +8
    -7
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > grislits 09.09.2013. 11.44

    Smieklīgi un nozēlojami uzskatīt, ka visi, ks ir pret to jūsu “izcilo” Grendi ir uzpirkti, tos kāds “rausta”, utt., tātad, paši par sevi viņi ir absolūti spriest nespējīgi.
    Pasaules slaveni mākslinieki, no vienas puses, un aprobežotā un nekompetentā Grende ar NA, no otras puses, kādus komentārus vēl vajag?

    +21
    -11
    Atbildēt

    0

Gaisma; Enģelis 09.09.2013. 10.36

«Žagars tev deva darbu, tāpēc tu viņu atbalsti.»
—————————
Lūk arī atbilde. Kas attiecas uz Žagara darbību Operas vadībā, tad tā ir, maigi izsakoties, strīdīga..

Ja būtu jāizvēl iedomīgākais cilvēks Latvijā, tad Ž. būtu viens no drošākajiem pretendentiem uz šo titulu.

Jā, un viņa iestudējumi(((

+27
-19
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu