fbpx

Lata glābēju apokalipse 155

Foto: Raitis Plauks, F64
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums, ka Latvija var ieviest eiro, ir laba ziņa arī sāls un sērkociņu tirgotājiem.

Ņemot vērā bēdīgi slaveno „sabiedrības zemo atbalstu eiro ieviešanai”, var prognozēt šo un dažu citu pirmās nepieciešamības preču īpaši labu noietu pirms 1.janvāra, kad lata vietā sāksim lietot eiro.

„Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas,” uzņēmējs Jānis Bergs trešdien LTV „Sastrēgumstundā” sniedza vietā un nevietā daudzinātā „sabiedrības zemā atbalsta” īsu un it kā banālu, tomēr laikam gan precīzu vērtējumu.

Šī nepatika dažiem izpaužas gluži apokaliptiskā retorikā par katastrofām, kuras Latviju piemeklēšot līdz ar pievienošanos eiro. Tā kā galīgais lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā 9.jūlijā arī solās būt pozitīvs, viņiem būtu laiks sākt rakt bunkurus un uzkrāt tajos izdzīvošanai nepieciešamo.

Saprotamajai sabiedrības nepatikai pret pārmaiņām visai maz sakara ar citu vietā un nevietā piesauktu klišeju – par „sabiedrības nepietiekamo informētību”, kas esot pirmītējā „zemā atbalsta” iemesls. Un līdz ar to maz sakara ar jebkādām valdības un Latvijas Bankas informēšanas kampaņām, kuras turklāt kritiķu ieskatā esot novēlotas, taču vienlaikus arī nevajadzīgi dārgas. (Iznāk, ka vajadzējis jau gadiem ilgi kaut kā īpaši skaļi informēt, tikai netērējot tam naudu?)

Ticamāka šķist hipotēze, ka zemā atbalsta iemesls ir apdraudējuma sajūtas deficīts. Atšķirībā no citām Latvijai svarīgām izšķiršanās reizēm, šoreiz sabiedrībā nav eksistenciālas „būt vai nebūt” sajūtas, bet tas ļauj drošs paliek drošs uzskatīt, ka labāk lai ir, kā ir. Latiņš tik mīļš, bet Brisele atņems mums Latvijas zeltu, un, pat ja premjerministrs un citi eksperti pacietīgi izskaidro, ka zeltu neatņems, mūsu lats mums ir mīļš tik un tā.

Statistiskie latvieši Eiropā

Sabiedrības atbalsts eiro viszemāko līmeni aptaujās sasniedza pērn oktobrī, kad jau varēja teikt, ka Latvijā dziļā ekonomiskā krīze ir pārvarēta. Tobrīd eiro ieviešanu atbalstīja tikai 13 procenti iedzīvotāju, liecina SKDS dati. Tas bija būtisks kritums, salīdzinot ar krīzes smagāko posmu 2009. un 2010.gadā, kad bažas par savu nākotni bija uzdzinušas atbalstu eiro līdz attiecīgi 29 un 30 procentiem. Taču kopumā šādās aptaujās tas nekad nav bijis augsts. Un tādā ziņā Latvija ir tipiska Eiropas valsts.

Kaimiņos Igaunijā pirms eiro ieviešanas 2011.gadā to atbalstīja 56%, bet pašlaik šis rādītājs turas apmēram 70% līmenī. Austrijā, kas bija eiro valstu pirmajā grupā, 2002.gadā, kad tur sāka norēķinus eiro skaidrā naudā, to atbalstīja 52% iedzīvotāju, bet 2009.gadā – jau 79%. Ziemeļnieciski pragmatiskajā Somijā pirms pievienošanās eiro 1997.gadā to atbalstīja pat tikai 33%, taču jaunākie Eirobarometra dati rāda, ka pašlaik eiro atbalsta 76% somu.

Citu valstu pieredze ļauj prognozēt, ka līdz eiro ieviešanas brīdim Latvijā pašreizējais 38% atbalsts varētu pieaugt vismaz līdz 50% un pēc ieviešanas turpinās augt. (Zīmīgi, ka „Sastrēgumstundā” no apmēram 9000 skatītāju telefona zvanu 52% bija par eiro; nav gluži reprezentatīvākā aptauja, tomēr tendenci laikam gan parāda.) Pat krīzē stiegošajā Grieķijā atbalsts eiro pieaug un maijā jau sasniedza 69%, bet Spānijā – 67%. Līdzīgs tas ir arī lielākajās eirozonas valstīs – 66% Vācijā, 64% Itālijā, 63% Francijā.

Cilvēku viedoklis mēdz mainīties. Taču Latvijā pilsoņi nobalsoja par eiro ieviešanu 2003.gadā – tautas nobalsošanā par pievienošanos Eiropas Savienības līgumam, kurā noteikta arī pievienošanās vienotajai valūtai, līdzko sasniegti atbilstības kritēriji. Faktiski jau tobrīd Latvijai būtu bijis jāievieš eiro, tikai to neļāva neatbilstība Māstrihtas kritērijiem. Visām valdībām, kas Latvijā kopš tam bijušas, bijis mērķis izpildīt šos kritērijus (par inflāciju, budžeta deficītu, ārējo parādu), ja arī dažām tikai deklaratīvs. Tas neizdevās ne 2008., ne 2012. gadā, kuri bija nolikti par nākamajiem pievienošanās termiņiem. Vai eiro aktīvie pretinieki to nebija pamanījuši, ja sarosījušies tikai tagad, kad valsts pilnā mērā atbilst visiem dalības kritērijiem?

Atlikt dzemdības?

Ir nācies dzirdēt šādu līdzību par Latvijas sabiedrības attieksmi pret eiro ieviešanu – ģimene nolemj laist pasaulē bērnu, aizlaikus saplāno tam savu budžetu, iekārto bērna istabu, iegādājas drēbītes un šūpulīti, bet, kad sieva pavēsta vīram, ka ir stāvoklī, viņš sāk šaubīties – paga, jāpadomā, vai ir īstais brīdis, ej nu sazini, kas var notikt tuvākajā laikā, varbūt tomēr atliksim?

Būtu aplami pārmest kolektīvi „visai sabiedrībai” pilsonisko bezatbildību, vadoties tikai no zemajiem eiro atbalsta rādītājiem aptaujās. Tajās līdztekus racionāliem un pragmatiskiem apsvērumiem izpaužas arī „mīļā latiņa” un citas emocijas. Taču mazo un skaļo „lata glābēju” grupiņu publiskās izpausmes gan ir pilsoniskas bezatbildības, populisma un demagoģisku vingrinājumu paraugdemonstrējums.

„Sastrēgumstundā” varēja redzēt visu no minētā. Lielākoties tā bija bezjēdzīga matu skaldīšana par pieņēmumiem un prognozēm un žonglēšana ar ekonomiskiem statistikas rādītājiem dažādās pasaules valstīs, kam nav nekāda sakara ne ar juridisko eiro ieviešanas procedūru, ne ar politiskiem lēmumiem, kuri jau ir pieņemti, referendumā apstiprināti un ir jāīsteno.

„A kas notiks, ja…” bija viens no studijā sanākušo eiro pretinieku pamata argumentiem. Ko var atbildēt cilvēkiem, kuriem diskusijā par ekonomiskiem un politiskiem eiro ieviešanas aspektiem galvenais trumpis ir: kas notiks, ja rīt viss sabruks – eiro, Eiropas Savienība, Latvijas un pasaules ekonomika? Ka, nudien, nav vērts pat dušā iet, jo tik un tā uz galvas var uzkrist ķieģelis?

Vēl apšaubāmāks ir eiro pretinieku arguments, ko tie skandināja arī šajā raidījumā – vēl viens referendums par eiro esot jārīko tāpēc, ka iepriekšējā tauta nesaprata, par ko balso – „neviens Latvijā nebija to līgumu izlasījis” un „neviens neiedomājās”, ka balso arī par pievienošanos eiro. Un tāpēc Latvijas valdību turpmākā politika šā lēmuma īstenošanai esot bijusi kā bruņotu ļaužu ielaušanās Saeimā un „apvērsums”.

It kā varētu vaicāt pretī, kāpēc, viņuprāt, citā referendumā visi būs rūpīgi izlasījuši ES dalības līgumu un visus citus ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus. Tomēr laikam nav vērts diskutēt ar cilvēkiem, kuri jums paziņo, ka jūs nejēdzat, ko domājat, bet tauta pēc definīcijas ir stulba, un tikai viņi zina, ko patiesībā mēs vēlamies un atbalstām.

Eiro Latvijā būs. Bet līdzās citiem emocionāliem apsvērumiem der arī raidījumā dzirdētais, ka „uzticēsimies vāciešiem”, galvenajiem eiro aizbildņiem un Eiropas ekonomikas virzītājiem, kuri gan jau zina, ko dara. (Var piebilst – ja nepatīk vācieši, varam uzticēties leišiem un poļiem, kuri iestājušies rindā uz eiro, vai, piemēram, horvātiem, kuru centrālās bankas vadītājs otrdien paziņoja, ka pēc pievienošanās ES nākammēnes Horvātija centīsies ieviest eiro, cik vien iespējams drīz.)

Bet sev un citiem Latvijas pilsoņiem jānovēl uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un līdzatbildību par savu valsti. Atbildība nozīmē arī konsekventu rīcību. Arī no tiem, kuri tagad ir pret eiro. Viņiem būtu jāsāk ne tikai iepirkt sāli un sērkociņus, bet arī mainīt latus pret Krievijas rubļiem vai Baltkrievijas rubeļiem, ja jau ir pārliecināti, ka eiro sabrukšot, līdzko tas būs arī Latvijā.

 

Komentāri (155)

grislits 09.06.2013. 11.12

Kā te visi eiro pretinieki tautu piesauc. Es arī esmu tauta un mani radi un draugi arī ir tauta. Nevienu nezinu, kas būtu pret eiro.

Un par to tautas lemšanu. Tauta ievēl pārstāvjus jautājumu lemšanai un pārstāvjiem ir pienākums lemt. Tas, ko lemj parlaments, ir tautas lēmums, jo to ir lēmušas tautas pilnvarotās personas.

Un nav nekāds konkrēts tautas viedoklis, jo tautā ir dažādi viedokļi. Tādēļ beidziet vienreiz atsaukties uz tautu. Pat, ja lems referendumā, tas tik un tā nebūs tautas viedoklis – tas būs tautas vairākuma viedoklis.

Un kā mūsu eiro pretinieki pēkšņi reitingiem tic! Lielākā daļa no šeit esošajiem eiro skeptiķiem, kad tiek publicēti partiju reitingi, deklarē, ka tas viss ir sū…, un tiem reitingiem nevar ticēt. KĀDĒĻ PĒKŠŅI TAGAD TĀ SVĒTI TICAT TIEM REITINGIEM?

P.S. Par pašu rakstu – beidzot Ozoliņam pa ilgiem laikiem normāls raksts.

P.S.2 Vienīgais eiroskeptiķis, kura argumentus šeit ir vērts palasīt, ir Haris.

+25
-8
Atbildēt

23

    inta_s > grislits 09.06.2013. 11.25

    Lai labāk saprastu domu rakstīšu pārspīlējumos – principam vajadzētu būt skaidram.

    Ja notiktu vēlēšanas kurās piedalītos 3 partijas – Kremļa aģenti, Briseles aģenti, Vašingtonas aģenti kur katrs velk to valsti savā interešu virzienā bet ne Latvijas Republikas pilsoņu interesēs un tauta to zinātu tāpēc nepiedalītos vēlēšanās kā tikai 3 cilvēki, kas katrs nobalsotu par vienu no partijām. Tad visas trīs būtu ievēlētas un skaitītos pārstāvam Latvijas Republikas pilsoņus – lai gan tā tas nav. Jo Latvijas Republikas pilsoņu vairākums nav ievēlējuši šos pārstāvjus. Reāli vairākums ir pret tiem. Tāpat kā tagad reāli vairākums ir pret euro. Tā tas ir – jūs varat stāstīt par saviem radiem taču neviena aptauja neuzrāda ka vairāk būtu euro atbalstītāju kā to kas ir pret euro.

    Kā jau skaidroja Forbes dēļ bailēm tas var mainīties pēc iestāšanās eurozonā.

    +5
    -14
    Atbildēt

    0

    inta_s > grislits 09.06.2013. 12.03

    Tas ir Jūsu pieņēmums kā vajadzētu rīkoties tiem kas neatbalsta nevienu no šādām 3 partijām kā norādīju. Pie tam kā zināms daudzi balso pret savu sirdsapziņu par mazāko ļaunumu nevis partiju kuru uzskata ka tā to pārstāv.
    Cilvēkiem ir jābeidz to darīt, citādi tiek kropļota demokrātija.

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > grislits 09.06.2013. 12.06

    Neiet runa par to vai cilveki aiziet vai neaiziet uz vēlēšanām.
    Cik zinu iepriekšējo Saeimu pārstavji un partijas (neminēšu vārdā) saņēma pateicības vai veicināšanas “dāvanas” no visai apšāubāmiem tipiņiem. Lieki teikt, ka tās pateicības nevienos papīros neuzrādijās. Tā varēja Parex mierīgi nomazgāt rokas un visi apmierināti, arī Dombrovskis lietodams to, kā piemēru Lata “nestabilitātei”. Visiem būs labi: Eiropai miljardi, Parexam miljoni un Valdim darbs eirostruktūrās.

    Tie daži cilvēki, kuri mēģina iebilst ir pastalnieki utt. par to, ka izsaka savu viedokli un tā vietā lai iebildumus uzklausītu viņiem uzlaiž virsū pērkamo presi …

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    inta_s > grislits 09.06.2013. 12.17

    Mums dod zivis, bet atņem makšķeres: sagriežam kuģus, slēdzam fabrikas, sadalam dzelzceļu, aizliedzam glābt metalurgu, aizliedzam glābt airBaltic, utt. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/tocs-liepajas-metalurgu-apdraud-eiropas-savieniba-14010659

    Kamēr ēdam lašus vēl smaidam, kad nebūs makšķeru un dos reņģes būs cita situācija.

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > grislits 09.06.2013. 18.17

    @zanE viss jūsu minētais ir lieliski, bet visam tam “labajam” ir viens liels balsojums, ko cilvēki izdara aizbraucot un aizbraukšanas cipari latviešiem ir dramatiski.
    Kas tad guva lielāko labumu no BTL (Brīvās Tirdzniecības Līguma) ? Latvija – smiekli nāk. *90os gados Latvijas Finieris bija lielākais nodokļu maksātājs un tā arī bija gandrīz vienīgā prece kura kaut cik konkurēja Eiropas tirgū.
    Varbūt aizbraucējiem apriebušās poļu desas un humpalas, lietuviešu olas un citi produkti.
    Tas kādi papīri ar lielu patosu parakstīti ir viens un ko tie dara ir otrs.
    Pirmās LR laikā lauksaimniecības importam piegrieza skābekli un tas bija Latvijas celšanās iemesls.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    inta_s > grislits 09.06.2013. 12.15

    Kur esmu aprakstījis ka jābūt partijai kuras domas sakristu 100% ar katra vēlētāja uzskatiem? Protams, ka tas nav iespējams. Un vispār es neatbalstu esošo partiju sistēmu: http://www.ir.lv/2013/5/31/darvas-pilieni-medus-muca/viedokli

    Taču monetārā neatkarības zaudēšana nav viss šāds tāds jautājums – tas ir vai nu PAR vai PRET. Un ja lielākais vairākums ir PRET tad tas ir jārespektē partijām. Tas ir būtisks jautājums.

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > grislits 09.06.2013. 12.38

    Robertam. Biju domājis par zeltu. Kā demagogs domāju, ka varētu iztikt paši ar saviem spēkiem nevis garantēt citu valstu krahu. Cik tad no eironaudas tika izvazāts un tiks.
    Bet lai būtu demagogs līdz galam pateikšu, ka uz Lietuvas/Latvijas robežas vēl pirms balsojuma par iestāšanos Eiropas savienībā bija jāaizpilda uz Latvijas, kā Eiropas dalībvalsts muitas formas. Tas nozīmē, ja nu vienīgi to, ka lēmums par iestāšanos bija pieņemts jau pirms tam un ne Latvijā.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    efeja60 > grislits 10.06.2013. 13.12

    Eirofīliskā taupība? Kura eirofīliskā valsts ievēro Māstrihtas kritērijus?

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > grislits 09.06.2013. 19.28

    Bet un zanE Jā es ļoti satraucos par to kas notiek ar Latviju. Manai radiniecei bija 180 piena govis un 3 mazi pārtikas veikaliņi laukos, VID ar viņu runāja, kā ar pēdējo noziedzinieci un lieki teikt, ka piena ražošanai nācās piegriezt skābekli, jo bilance pastāvīgi turējās negatīva.
    Tā nu lūk valsts rūpējas par vietējiem ražotājiem.
    Savukārt krievu ofšoru firmā Rīgā attieksme pret šamiem ir citāda.

    Šeit cilvēkus, kuri iestājas par Latu sauc par naiviem vai krievmīļiem, bet paši nesaprot, ka eirobirokrātija turpinās to pašu korupciju plus papildus jau LV esošjiem mahinātoriem.
    Skumji, ka personiskā sarunā ar dažu labu tagadējo ministru ir skaidri zināmas un saprotamas bijušās banku likstas, bet nē, kolīdz tiek Saeimā vai televīzora priekšā tā dziesma mainās.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    andris902 > grislits 09.06.2013. 16.25

    …helmuts … -“Bet lai būtu demagogs līdz galam pateikšu, ka uz Lietuvas/Latvijas robežas vēl pirms balsojuma par iestāšanos Eiropas savienībā bija jāaizpilda uz Latvijas, kā Eiropas dalībvalsts muitas formas.”
    ——————
    …lai apstiprinātu Tavu pārliecību, ka esi demagogs – atļaušos Tev atgādināt vēsturi:

    – 1991.gada 21.augustā Eiropas Komisija atzina Latvijas neatkarību;
    – Latvija 1992.gada 11.maijā parakstīja līgumu par tirdzniecību un sadarbību;
    – līgums nosaka lielāku labvēlības statusu no/uz Latvijas/Eiropu izvedamajām/ievedamajām precēm;
    – 1996./97.g. tiek noslēgts BTL (brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienības valstīm)…un vislielākās lavēlības režīms ar CEFTA valstīm;
    – tiek izveidota Baltijas muitas ūnija;
    – 1998./99.g. Latvijas pievienojas EET (Eiropas ekonomiskajai telpai);
    – Latvijas muita strādā pēc vienota muitas preču klasifikatora;
    – no 2002.gada muitas IT sistēma tiek savienota ar ES….

    ….atslēgas vārdi – Latvijas pievienošanās Eiropas ekonomiskajai telpai un brīvās tirdzniecības režīms starp Latviju un ES….līdz iestājai Eiropas savienībā, pēc – atvērtās robežas….
    …gaidīji kaut ko citu?…. 🙂

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > grislits 09.06.2013. 20.51

    zanEi Nē abi bija ražotāji tikai savādākas attieksmes pret katru.
    Šis raksts un diskusija man atgādina sarunas pagalmā ar krieviem 80os gados par nacionālajiem jautājumiem. Viņi visu uzcēluši utt.
    Nu ko tad, ‘lai dzīvo eirofiskālā atbildība’ un laiks rādīs kuram taisnība.
    Jauku vakaru 🙂

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > grislits 09.06.2013. 23.04

    …helmut…paldies!…:)
    ….negribēju Tevi aizvainot, bet….domāju, ka labāk, lai mūs “uzrauga” un “pieskata” eirofiskālās taupības uzraugi, nekā “galdiņ, klājies!” populisti….
    …jauku vakaru!…:)

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > grislits 09.06.2013. 18.51

    …helmuts… “Varbūt aizbraucējiem apriebušās poļu desas un humpalas, lietuviešu olas un citi produkti.”
    —————————–
    …Tu nonāc pretrunās – aizbraucējiem pieriebušies importa produkti un….tāpēc dodas uz valstīm, lai barotos tikai no nīstās importa produkcijas….:)

    …par importa/eksporta bilanci runājot….vai atceries, kāda tā izskatījās treknajos gados?….piekrītu, bail bija uz tiem cipariem skatīties!….ja pasekosi līdzi valsts attīstībai pēckrīzes periodā, redzēsi, ka dati sāk izlīdzināties….2009.gada jūnijā pirmo reizi 15 gadu laikā Latvijas eksports pārsniedza importu – pakalpojumu konta pārpalikums pilnībā sedza preču konta deficītu….ir skaidrs, ka preču konta deficīta mazināšanos lielā mērā nosaka importa sarukums, tātad vājš iekšzemes pieprasījums…
    …bet tā ir tikai viena pozīcija, kurai ir virkne likumsakarību…
    …krīze ienesa arī savas pozitīvās korekcijas – eksporta pieaugumu un ekonomikas sakārtošanos atbilstoši pieprasījumam…

    …importa pieaugums būs neizbēgams uzlabojoties finanšu situācijai katras ģimenes maciņos….neražojam neko no mājsaimniecībā nepieciešamās tehnikas, pieaugs arī energoresursu pieprasījums utt. …tāda ir realitāte….

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > grislits 09.06.2013. 18.28

    Helmūt, kāpēc neēd latviešu saražoto produkciju: pienu, olas, krējumu, kartupeļus Utt utt. Kāpēc tā satraucies un ēd tās poļu desas. Vai tāpēc ka lētākas? Un ja tā, tad izvēle jau Tava!

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > grislits 09.06.2013. 13.24

    Viedoklis_lv Mums dod zivis, bet atņem makšķeres: sagriežam kuģus, slēdzam fabrikas, sadalam dzelzceļu, aizliedzam glābt metalurgu, aizliedzam glābt airBaltic, utt. http://www.diena.lv/latvija/...

    Jā gan, bet kas par to visu gribēja saņemt naudu: gan par sagrieztajiem kuģiem, gan par slēgtajām cukurfabrikām: vai tie nebija vietējie kuģu īpašnieki un cukurfabriku mazie akcionāri – zemnieki tai skaitā!

    +8
    -5
    Atbildēt

    0

    austrisv > grislits 09.06.2013. 11.15

    Robert, man prieks. Kur jūs ar Ino bijāt jau no paša rīta, jo Ir portālā redzams neargumentēts Eur pretinieku uzbrukums. Dažs pieklājīgāks , bet dažs kā Normundam ar apsaukāšanos par fašistiem….

    +11
    -8
    Atbildēt

    0

    andris902 > grislits 09.06.2013. 19.48

    …helmuts…ja visu nosaka sarunas veids vai intonācija – piedod!…tas nav nopietni….ceru, ka saproti atšķirību abām minētajām iestādēm – VID – uzraugošā iestāde un…krievu ofšoru firma – produkta uzpircējs….

    …par ministriem – ne visi cilvēki spēj izturēt pārbaudi ar naudu un varu…

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    runivs > grislits 09.06.2013. 19.41

    Kaut kā jau tiem, kas grib ietikt nākošajā Saeimā, jāpievērš savai personībai uzmanība un sevi jāapliecina. Īpaši, ja citādi nevar izcelties…

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    cheszz > grislits 09.06.2013. 14.01

    Točs teica: Mums dod zivis, bet atņem makšķeres: sagriežam kuģus, slēdzam fabrikas, sadalam dzelzceļu, aizliedzam glābt metalurgu, aizliedzam glābt airBaltic, utt.
    ……..
    Žēl gan, ka jums tā neiet. Mums gan Eiropa dod līdzekļus kuģu modernizācijai, zivju pārstrādes attīstībai, jaunu rūpnīcu celtniecībai, ceļu un tiltu remontiem un būvei, dzelzceļa vagonu rekonstrukcijai un būvei, lauksaimniecības tehnikas iegādei, neiebilst pret investoru piesaisti ne LM, ne Airbaltic utt. Vai negribi pievienoties mums?

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 09.06.2013. 11.24

    🙂 No rīta svētdienā bija šis tas darāms, nevar visu laiku internetā sēdēt.

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 09.06.2013. 12.09

    helmuts: …Eiropai miljardi…
    _____________________

    Kādi vēl miljardi Eiropai, mēs no Eiropas saņemam un vēl ilgi saņemsim daudz vairāk, kā aizskaitam uz Eiropu. Mēs neesam Eiropas donorvalsts, bet saņēmējvalsts, mēz dzīvojam uz vācu, angļu, franču un citu donorvalstu rēķina, kuras Eiropai aizskaita daudz vairāk kā saņem atpakaļ.

    Varbūt nevajag ar demagoģiju nodarboties.

    Un sakarā ar Eiro ieviešanu mums Eiropai nekādi miljardi arī nav jāskaita.

    +13
    -5
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 09.06.2013. 12.06

    Viedokļa kungs, nebūs nekad tādas partijas, kas pārstāv 100% kāda intereses, jo partija ir cilvēku kopums, bet cilvēks uz pasaules nevar atrast pat 1 citu cilvēku, ar kuru sakristu 100% uzskati visos jautājumos, kur nu vēl lai tie uzskati sakristu ar vairāku cilvēku kopu (partiju). Tā kā tā nav nekāda balsošana par mazāko ļaunumu, bet par partiju, kura katram attiecīgajam indivīdam būtiskākajos jautājumos atbilst indivīda interesēm.

    +14
    -5
    Atbildēt

    0

    grislits > grislits 09.06.2013. 11.43

    Tie, kas neiet uz vēlēšanām, tiem ir vienalga. Un nevajag to minēt kā protestu vai to, ka izvēle tāda – neiet, jo nav par ko balsot.

    Ja pilsoņi būtu politiski aktīvi un tiešām nebūtu par ko vēlēt vai vēlētos izteikt protestu, tad viņi ietu uz vēlēšanām un iemestu tukšu aploksni. Ja pašvaldību vēlēšanās būtu samesti urnās pāris simti tūkstoši tukšu aplokšņu, tad es ticētu kaut kādam protestam, bet savādāk tas nozīmē tikai to, ka tiem, kas neiet – IR VIENALGA.

    Negājēji ir labprātīgi atteikušies piedalīties politiskajos procesos un viņu viedoklis valsts pārvaldes jomā nav svarīgs, viņi ir izlēmuši, ka lemt par savas valsts procesiem nav svarīgi. Jo, ja uzskatītu to par svarīgu, tad, kā jau minēju – aizietu uz vēlēšanām un iemestu tukšu aploksni.

    Un ja šie nespēj pat tik daudz, kā vienreiz vairākos gados pacelt pakaļu un aiziet iemest urnā kaut vai tukšu aploksni, tad kādēļ pēc tam kaut ko norāda uz neparezībām valsts pārvaldē vai cer, ka kāds kaut ko darīs viņu interesēs?

    +18
    -5
    Atbildēt

    0

dancis4 09.06.2013. 10.45

Latu varētu saglabāt, ja Latvijai būtu Šveices cienīgi finansu resursi, reputācija un cilvēki – īsti savas valsts patrioti. Kamēr mums Rīgu izsaimnieko rubļa zonas pakalpiņi, kamēr mēs kārtējo reizi pieļaujam, ka ar Latvijas budžeta naudu tiek glābtas “akcionāru” – laupītāju bandas, kamēr mēs neprotam/negribam apgūt ES struktūrfondus atbilstošā līmenī un kvalitātē… mēs varam būt lepni un laimīgi, ka, izpildot Māstrihtas kritērijus, spējam paglābties zem Euro vairoga, vismaz to mēs varam šeit un tagad. Šveices dzīves un tās iedzīvotāju lojalitātes līmenis paliek kā tāls sapnis, kā mērķi, uz ko tiekties, lai kļūtu par īstiem savas valsts saimniekiem. Tad arī savu valūtu varētu atjaunot, ja tas vēl būtu aktuāli.

+26
-9
Atbildēt

6

    Sanšains > dancis4 09.06.2013. 11.07

    Apsveicu, manuprāt Jūs esat Kārļa Ulmaņa ideju atbalstītājs.

    (1) Mēs paši netiekam galā, tāpēc atdosimies tiem, kuri zina, kā – lai tad tie arī visu nosaka. Tās dienišķās nejēdzības (izsaimniekošanas, izlaupīšanas, korupcija) vienreiz ir jāizbeidz.
    (2) Šveices situācija ir tāls sapnis – tad savu valūtu arī varētu atjaunot.
    (K. Ulmanis: “Satversmes darbību kaut kad atjaunosim”)

    Tiešām? Ja tagad arvien mazāk trenēsimies rīkoties PATSTĀVĪGI, ja arvien vairāk varas un lēmumu pieņemšanas (un atbildības) atdodam citiem – vai tad mēs turpmāk tā dzīvojot, nekļūsim vēl pasīvāki, patstāvīgi domāt un rīkoties nespējīgi?

    Vai tad tas nav tas pats, ko mūslaiku liberāļi un citi demokrātijas aizstāvji nebeidz pārmest Kārlim Ulmanim sakarā ar apvērsumu?

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > dancis4 09.06.2013. 22.27

    Gribēt vairāk tērēt nekā pelnīt varētu būt dabiski tad,kad par darbu maksā grašus,ar kuriem nevar nosegt pašas nepieciešamākās lietas.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > dancis4 10.06.2013. 09.19

    Ērik, un, kur tad tā robeža tērēšanai no valsts maka?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > dancis4 10.06.2013. 10.36

    Skaidrs,ka nevajadzētu tērēt vairāk,nekā ieņemts.BET…Ja mēs redzam,ka viens otrs,kam tiešais pienākums ir gādāt,lai tai makā būtu pietiekams līdzekļu daudzums, tērējas uz nebēdu nez par kādiem sasniegumiem un nopelniem,kamēr otram nekā nav,tad uzrodas jautājums – kāpēc tieši man jābūt tam muļķim,kuram jāskaita santīmi.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    dancis4 > dancis4 10.06.2013. 11.43

    Harim. Par Ulmani. Turēšanās pie demokrātiskām vērtībām ir viens no uzstādījumiem, kurš mūsdienu Rietumu kultūrā dzīvojošajiem, man tai skaitā, ir eksistenciāli nepieciešams jēdzīgai dzīvei. Ulmanis savos uzstādījumos bija kontraversāla personība, tai skaitā – varas uzurpators un diktators, taču, ņemot vērā viņa laiku un viņa devumu Latvijai kopumā, varu tikai pievienoties akadēmiķa Stradiņa viedoklim: “Es Ulmani vērtēju vairāk pozitīvi, nekā negatīvi” http://www.ir.lv/2013/3/29/trukst-treso-teva-delu-un-antinu

    Par pastāvīgumu.
    Atkal vietā viedais Stradiņš:
    “Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti?
    Pirmās republikas laikā noteikti bija pelnījuši, jo latvieši bija čakla, apdāvināta tauta un prata savākties.
    /…/
    Vai otro Latvijas Republiku latvieši ir pelnījuši?
    Gribētu teikt, ka latvieši ir pelnījuši labāku valsti. Nekad neteikšu par otro republiku, ka tā ir fail state.”

    No šī var secināt, ka pirmo republiku tomēr bijām pelnījuši vairāk kā otro. Ir daudz objektīvu iemeslu, kāpēc vairs nejūtamies pietiekami stipri, kāpēc jāmeklē patvērums NATO, ES un eurozonā, taču tas, ka uz pēdējām vēlēšanām aiziet mazāk par pusi no mums, ir spļāviens pašiem savā akā, spļāviens sejā savai valstij, tā ir bīstama pietuvināšanās fail state bezdibenim.

    Vai pratām savākties tikai kaut kad pagātnē? Referendums pret otro valsts valodu pierāda, ka varam būt pietiekami aktīvi pacelt savas pēcpuses un nobalsot un kaut tādā – simboliskā – mērā varam pastāvēt par savām vērtībām. Rīgu gan, šķiet, neesam pelnījuši, vismaz šeit un tagad. Šī ir nopietna viela pārdomām mūsu valdošajiem, jo zivs, kā saka, pūst no galvas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > dancis4 09.06.2013. 11.12

    Piekrītu, jo redzējām jau pašvaldību vēlēšanu rezultātus. ta sjau vien kaut ko liecina par tautu, kura grib vairāk tērēt nekā pelnīt.

    +12
    -8
    Atbildēt

    0

Þanis Bezmers 09.06.2013. 07.33

Lai dzīvo ne tikai eiro, bet pat euro! No tā bāleliņiem pastaliņas nenokritīs. Kaut gan tie pastalu piesaucēji vairāk pavelkās uz džipiem.

+18
-9
Atbildēt

22

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 09.30

    Tad jau varētu arī teikt ka tie kas iestājas par EURO dalās ES aģentos un naivajos kas tam tic (lai arī neparāk daudz tādu). Jo ES tiecas pēc lielākas varas koncentrācijas un pakāpeniski arī atņem valstīm to neatkarību: gan likumdošanu, gan fiskālo politiku, nu arī monetāro politiku, tagad arī kultūru un šķeļ sabiedrību ar geju laulībām un citām iezīmēm kuras uzspiež kā normas, kas nebūt mums nav normas, bērnu izņemšanu no ģimenēm, utt.

    EURO atbalstītāji lielāko tiesu argumenti balstīti uz bailēm nevis racionāla pamatojuma. Bailēm par Kremli, bailēm par rubli – kam vispār nav nekāda sakara.

    +6
    -15
    Atbildēt

    0

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 11.20

    Bet,
    paskaidrojiet konkrēti kā nerezidentu noguldījumi ir vainojami pie Kipras Banku krīzes.
    Gaidu konkrētu izskaidrojumu, kur pārskatāma tā notikumu ķēde.

    Paldies!

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.52

    @Bet “Iekļūstot Eiro zonā, mūsu valsts bankas stingrāk kontrolēs”
    Jūs naivi spriežat, jo pieredze ar Deutsche Bank jau ir Dienvidu tilta sakarā.
    Eiropas struktūras apzags un kā vēl, ja ne tad Grieķijā varētu tikt ātri skaidrībā, kas notika. Tā vietā eirobankas vienkārši bezkaunīgi izzaga Grieķiju.

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.06

    nekur jau tie lielie zagļi nav pazuduši tāpat kā viņu lielie Ls kredīti
    ===============
    Vārdus studijā! Kas tie par mītiskiem zagļiem ar Ls kredītiem? Es zinu zagļus ar eiro kredītiem.

    +4
    -11
    Atbildēt

    0

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 12.06

    S&M,
    man protams tas ir skaidrs. Es vēlos dzirdēt no šī konkrētā cilvēka, kas visu laiku norāda kā citiem nav nekādu argumentu, pats pierāda, ka vispār saprot tematu par kuru izsakās un var ko argumentēt.

    Tad nu gaidu šo argumentēto skaidrojumu kā tieši nerezidentu noguldījumi vainojami Kipras banku krīzē.

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.04

    Es uzskaitīju sfēras kurās ES iejaucas lai pakāpeniski pārņemtu varu Latvijas Republikā un tās ir: ekonomika (fiskālā un monetārā politika), likumdošana (sekojam regulām un direktīvām), kultūra (un jā tā sastāv no mūsu vērtībām tai skaitā normālu ģimeni nevis geju laulības). Mēģiniet paskatīt plašāk – ja tas iespējams.

    Bet Jūs lūdzu, pastāstiet to Latvijas Republikas atkarību un saistību kāda mums ir ar to rubli – kāds ir tas konkrētais drauds kādu saskatāt?

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.43

    O jā, to mēs visi redzējām kādā veidā glāba Kipras bankas.

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.22

    @Bet Protams, ka eirošēmotāji, piem. Deutsche Bank tiekot vaļā no Parex’a vairs neļausies tik bezkaunīgā kārtā tikt piemānītiem un kopš LV ieviesīs eiro būs tikai labie zēni.
    Nez kapēc Grieķijai tagad jāatdod pilnīgi viss zelts un parādzīmju tiesības ārzemniekiem.
    http://www.commodityonline.com/news/greece-surrenders-its-gold-and-itself-to-creditors-in-the-new-deal-46208-3-46209.html

    Eiro ieviešana un Eiropas spiediens naturalizēt Latvijai kūtrākos un naidīgākos nepilsoņus nenozīmē rūpes par latviešu tautu, bet gan eirobaņķieru monetāro interešu ievērošanu un to ka viņiem ir pilnīgi vienaldzīgs demogrāfiskais stāvoklis.

    Protams, ka visi Laventi, Kargini, Upakovi u.c. paliek Latvijā un nemainīs savas darbības paņēmienus, tad pēc šeit vairāk komentejošo domām labāk tās problēmas paslaucīt zem paklāja un pāriešana uz eiro visu mainīs par 180 grādiem. Cik naivi …

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.46

    Ķencis&Pāvuls –

    Nu, skaidrs, ka abas puses to izmanto. Jūs ironizējāt par euro pretinieku pārmetumiem euro jūsmiņiem – man līdzsvaram nācās ironizēt par Jūsu rakstīto.

    +5
    -9
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.01

    Ķencis&Pāvuls –

    Nu, protams – bailes vienmēr ir iracionālas.:) Nesaprotu, kā šī aksioma mums varēja piemirsties. Paldies, ka atgādinājāt.

    Bailes nav iracionālas tikai tad, ja jābaidās no autoritārisma piekritējiem, fašisma atdzimšanas, antisemītisma un homofobijas.:)

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    inta_s > Þanis Bezmers 09.06.2013. 20.17

    Jūs rakstījāt:
    “viedokli, un te nu var redzēt, ko izdara valsts ja nekontrolē nerezidentu ieguldījumus.”

    es rakstīju:
    “Tad nu gaidu šo argumentēto skaidrojumu kā tieši nerezidentu noguldījumi vainojami Kipras banku krīzē.”

    Jūs neesat sniegusi skaidrojumu par “nerezidentu nekontrolētajiem nogguldījumiem”.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    linda_gagaine > Þanis Bezmers 09.06.2013. 11.14

    Uz sitienu precīzus ciparus nepateikšu, bet tur šmugulējās ar valsts IKP lielumiem lai iestātos tajā eironaudas barā.
    Grieķijā bija zināmi lielumi un daži padomnieki šajā sakarā nāca ar savām idejām un beigās, ka viss bruka padomnieki izrādijās labi nopelnījuši.
    Starp citu eirobirokrāti arī tika “ieeļļoti” domāju, jo savādāk tā šefte netiktu cauri…
    http://www.youtube.com/watch?v=4tnmkkLo1mE

    Tapēc nevajag apcerēt eirobirokrātu godīgumu.

    +8
    -8
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Þanis Bezmers 09.06.2013. 11.53

    Viedoklis_lv, visiem domājošiem cilvēkiem ir saprotams, ka Kiprā krīze radās, jo Kipras bankas ieguldīja Grieķijas parādzīmēs, kad izlēma, ka Grieķijai veiks zināmu parāda daļas atlaišanu arī tika izraisīta krīze Kiprā. Latvijā, protams, ir pilns ar īpatņiem, kas visur saskata rubļa zonu, kremļa roku utt.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    armn > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.40

    HARI, ja juus kadam griebiet teik paldies, versieties pie viedokla. Man bija tikai tas gods tikai atkartot vinja frazi.

    +9
    -5
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.55

    viedokli, un te nu var redzēt, ko izdara valsts ja nekontrolē nerezidentu ieguldījumus.
    Vai tad Kipras banku parādus maksā visi nodokļu maksātāji vai tikai tie, kuriem ir ieguldījumi lielāki par 100 000 EUR- tātad biezie. Te nu ir vainīga Kipras valdība ar viņu nodokļu politiku un milzu banku īpatsvaru valsts ekonomikā. Tā ir laba mācība visām valstīm, bet ar EUr kā norēkinu vienību nav nekāda Kipras banku krīzei.

    +9
    -5
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 13.46

    viedokli!
    te lieliski izskaidrots, ja tā vēlies!
    Tomēr ir arī savas ēnas puses. Kipras gadījums uzskatāmi ilustrē potenciālās problēmas, kuras var būt saistītas ar lielu finanšu centru izaugsmi valstīs ar mazu ekonomiku (arī nodokļu paradīzēs). Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis kā tāds, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis.

    Kā liecina Eiropas Centrālās bankas statistikas dati, 2012. gada beigās Kipras banku aktīvi (kas veido aptuveni 90% no nacionālās finanšu sistēmas) bija vairāk nekā 7.4 reizes lielāki par valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Kā redzams attēlā, Kiprā banku sistēmas lielums attiecībā pret IKP ir krietni augstāks nekā Lielbritānijā (5.2 reizes), Francijā (4), Vācijā (3.2) un arī vidēji Eiropas Savienībā (3.5). Salīdzinājumam – Latvijas banku kopējo aktīvu pārsvars par IKP pērn bija tikai 1.3 reizes (sk. att.).

    +9
    -5
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.41

    Iekļūstot Eiro zonā, mūsu valsts bankas stingrāk kontrolēs. Kur gan dzīvo, ja neesi dzirdējis, ka tās EURo zonas bankas, kurām bija finanšu grūtības palīdzēja krīzes pārvarēt ar Eiropa scentrālā banka atšķirībā no mūsu Pareksa- nodokļu maksātāji!!! Lūk, tā arī ir liela atškirība, kas maksā par banku krīzi, un kas kontrolēs stingrāk Latvijas bankas un nerezidentu noguldījumus te Latvijā!

    +12
    -7
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 09.06.2013. 13.49

    > viedoklis.lv: Eiro atbalstītāji nevēlas klusi gulēt blakus milzīgam pūstošam ķirbim un gaidīt kurā brīdī tā smirdīgā zampa sāks gāzties virsū. Smaka jau jūtama un mitrums spiežas laukā.

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 08.43

    Ejam uz priekšu un ieviešam Euro. Integrējamies dziļāk ES nekā mūs ievilks Eirāzijā.
    Ir taču tik labi beidzot nebaidīties, ka biezie atkal piekļūs pie varas un mēģinās nogāzt(devalvēt) Ls. nekur jau tie lielie zagļi nav pazuduši tāpat kā viņu lielie Ls kredīti.
    Bez tam ietaupīs valsts budžets, kuram jāatdod valsts parāds,kuru taču arī paņēma EUR.
    Piekrītu Ozoliņam, un EUR skeptiķi dalās manuprāt divās daļās: vieni- naivie, kuri neko nesaprot un arī nesapratīs no finansēm un otri tie kremļa pakalpiņi, kuri atsrādā te sava saimnieka intereses, jo kremlim nekad nav patikusi mūsu tālāka integrācija ES, jo tā būs grūtāk mūsu mazo valsti iesaistīt savos impēriskajos mērķos- Eirāzijā.
    Tām aptaujām arī seviški neticu, jo interesanti, ka spasūta tās aptaujas un par tām maksā- tas arī saņem sev tīkamus rezultātus. Vai tad nu nesen Freimanim par to neiedeva Dienu pavadīt kādu brīdi? Vai Kaktiņš taču arī ir privātbiznesmenis- tātad, kas maksā tas arī saņem, ko vēlas.

    +17
    -11
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 09.55

    Viedokli, vai izmisums, ka ejam tālāk prom no rbļ zonas, ja jau tiek piesaukta spat geju laulības, lai gan kāds sakars EUr ar geju laulībām?
    laikam jau pilnīgs izmisums?
    Vai tad kādu bērnu jau izņēma no tavas ģimenes, ka tā uztraucies, jebšu esi par to, ka dzērājģimnes var savus bērnus terorizēt.
    Lai gan kāds tam visam sakars ar EUR, jo tas kas notiek dzērāju ģimenēs ir galīgs pagrimums no dzeršana sun narkotiku lietošanas.

    +15
    -8
    Atbildēt

    0

    armn > Þanis Bezmers 09.06.2013. 09.50

    viedoklim:))
    EURO pretinieku lielāko tiesu argumenti balstīti uz bailēm nevis racionāla pamatojuma (es apzinati atkartoju jusu frazi, lai gan no latvieshu valodas viedokla taa man skiet ne visai pareizi veidota).
    Baileem no nezinaamaa, bailem no paarmainaam, baileem no identitaates zaudeejuma, baileem no ES, kas tiecas “pec varas koncentracijas” utml.

    +15
    -7
    Atbildēt

    0

    austrisv > Þanis Bezmers 09.06.2013. 10.58

    Ko nozīmē: Eiropas bankas izzaga Grieķiju? Vai grieķi sen jau nepārtērē savas valsts budžetu ar milzu deficītu un milzu valsts parādu? Kā grieķu mazajam un vidējam biznesam ar nodokļu nomaksu?
    ja valsts parāds ir tāds kā tas ir Grieķijai- tad pašai tautai par savām izpriecām un bezmēru tēriņiem arī ir jāmaksā. Nevar taču gribēt, lai Vācijas nodokļu maksātājs strādā līdz 67 gadiem, kamēr Grieķijas valsts sekotorā strādājošais vien līdz 52 gadiem, pie tam pat saņemot lielāku pensiju neka Vācijas pensionārs! Bez tam Grieķijā valsts sektorā strādājošo īpatsvars ir milzīgs. ja valsts vara līdz šim neko nav darījusi, bet tauta ir ievēlējusi šādus populistus, tad agri vai vēlu arī tauta par savu muļķību maksā. kurš cits tad maksās?

    +13
    -4
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort