fbpx

Kurš sabojāja Latvijas izglītības slavu? 40

Hannoveres izstādē tiek pielabots robots humanoīds. Foto: EPA/LETA
Gundars Ķeniņš Kings
Print Friendly, PDF & Email

Zinātnieki vēl strīdas par to, cik izglītība Latvijā ir reformējama, par cik tā ir pietiekama NAP 2020 apguvei un izpildei

Ekonomists Dainis Zelmenis, Stradiņa Universitātes asociētais profesors, par to rakstot 8.aprīlī Ir.lv, vispirms piemin divkārtējo Eiropas Komisijas komisāru un reiz Latvijas izglītības ministru Andri Piebalgu. Es reiz satiku Piebalgu ministrijā pie piekrautā, kādreiz mana tēva darba galda. Tēvam es jautāju par to, ko viņš tur dara. Viņa atbilde bija: „Cenšamies pacelt Latvijas izglītību augstāk!” Piebalgs izrādījās gudrs vīrs, kurš, atbildes meklējot, nepārsteidzās, bet smēķēt smēķēja gan uz vella paraušanu. Viņš augstos amatos ir vēl šodien.

Atskatoties kaut vai līdz pat zviedru laikiem, redzam, ka trīssimt gados Latvijas izglītotāju uzdevums ir bijis pacelt izglītības līmeni no lasītpratēja līdz divām vai trim ziemām skolā, tad neatkarības laikā līdz nobeigtai pamatskolai, vēlāk līdz pat padomju laika vidusskolai. Mācību mērķis sākās ar katķisma lasīšanu un beidzās ar lasītāja skaidrojumiem par iemācīto. Ja latviešiem Bībele likās ļoti interesanta un raisīja zinātkāri, tad jāatzīst arī tas, ka viņi mācījās gan skolā, gan uz savu roku. Ja arī sākumā nemācījās matemātiku, ar laiku no šīs filozofijas nozares izšķīlās visas humanitārās, sociālās, dabas un tehniskās zinātnes. Tur, kā ievērojam Rietumu zemēs, piešķirtie doktoru grādi (Ph.D) vēl prasa disertācijas un sev nes līdzi šo filozofisko identitāti, piemēram, „Doctor of Philosophy in Sociology” parasti ar obligātām svešvalodas zināšanām.

Būtībā nav sevišķi svarīgi, vai obligātos (vismaz lasīt, rakstīt un rēķināt) priekšmetus saliek pamatskolu, vai pa daļai vidusskolu vai augstāku mācību programmās. Faktiski izveidojas pamatskolu programmas ar obligātiem priekšmetiem vai to grupām, bet vidusskolās atrodam vairākas diezgan līdzīgas pieejas.

Jautājums parasti ir par to, kur mācību programmās iespiest tās jaunās zināšanas, ko būtu jāapgūst pēc iespējas agri, ko atstāt izvēlei un ko izmest laukā pavisam, gluži kā sengrieķu valodu, kas gandrīz nekur vairs nav obligāta.

Tas arī ir viens no tādiem Piebalga lēmumiem, ko vēlas apstrīdēt kolēģis Zelmenis. Cits jautājums var būt par to, vai gala eksāmeniem jābūt obligātiem visos priekšmetos. Jājautā, vai jaunā kvantu mehānikas kursā jāatprasa obligātās zināšanas, vai arī pietiek ar studenta orientāciju jaunā zinātnes nozarē. Visos šajos gadījumos rodas satura koordinācijas un saskaņošanas problēmas. Ja tulkojumi no Cēzara piezīmēm par kariem Gallijā ir obligāti, der vienoties par to, kas ir svarīgākais – pavisam precīzs tulkojums ieteiktā skaidrā stilā vai pārrunas par Romas militārās pārvaldes un ekonomikas principiem. No pieredzes zinām, ka eksaminētāji vēlas mērīt to, kas ir visvieglāk izmērāms.

Ir arī skolotāji, kas itin visu vēlas salikt pa plauktiņiem ērtākam darbam un precīzai organizācijai.

Īstenībā izglītības pārvaldes Eiropā daudzviet seko veciem vācu paraugiem. Latvijā pirms Otrā pasaules kara mācības bija organizētas saskaņā ir vidusskolu tipiem – klasiskās, humanitārās, reālģimnāzijās un vēl tehnikumos. Izvēlētās skolas tips tad arī bija galvenais izvēles kritērijs.

Domājot par reformām izglītībā, jābūt skaidrībā par izglītošanās mērķiem. Pirms simt gadiem Nobela laureāts Vilhelms Ostvalds uzsvēra individuālas pieejas noderību, kas kultivētu zinātnisku ziņkārību. Tā savukārt ātrāk celtu izglītības kvalitāti un zinātniskos sasniegumus.

Padomju laikā zinātniskās pētniecības kalngali bija atrodami Maskavā, Ļeņingradā un dažos ļoti specializētos centros. Citām akadēmijām pētniecībā bija ierādīta daudz mazāka loma, bet universitātes šajos procesos piedalījās maz. Tās uzsvēra metodisku vienveidību, kur skolotāja uzdevums bija pārcelt dotās zināšanas no grāmatas uz skolnieku. Tā bija ļoti piemērota sistēma valstī, kur vidusskolu abiturienti bija lielās Padomju savienības industriālās armijas ierindnieki. Ar visu to jāpiezīmē, ka studentu proporcija Latvijas tautā bija ļoti augsta un deva labi sagatavotus tehniskos darbiniekus.

Iespējams, ka kolēģis Zelmenis pats ar savu neizpratni kaitē Latvijas zinātniskai izaugsmei, kad viņš vēlas Latvijas universitātes novērtēt augstāk par pirmajām 1000 vai pat 500 universitātēm ar pētniecisku raksturu. To nevar veikt ar sasniegumiem izolētā situācijā, kaut vai robotu konstruēšanā latviešu studenti ieguvuši patiešām augsto sesto vietu. Tā, protams, var vērtēt robotikas programmu sacensības.

Augsta līmeņa universitātes vērtē ar zinātniskos žurnālos citēto rakstu skaitu. Šos žurnālus savukārt arī vērtē pēc zināmiem kritērijiem. Tā Stokholmā izdotais „Baltic Worlds” ir tikko sasniedzis pirmo (zemāko) līmeni. Daudz augstāku vērtējumu līmeni jau pirms vairākiem gadiem ieguva augstās kvalitātes „Journal of Baltic Studies”. Tajā latviešu zinātnieki reti kad publicējas. Vispār varam droši teikt, ka latviešu zinātnieku vairākums angliski lasa un raksta maz.

Taču šodien visās izglītības un darba sistēmās gribam ātri vairot inovācijas. Atklāti sakot, uzmanīgi un lēni virzoties uz priekšu pa ierastām takām, mēs laikam paliksim turpat – Eiropas pēdējā vietā. Gluži kā citos karos un sacensībās, imperatīvs ir pietiekamā skaitā sameklēt un novērtēt zinātniski orientētos jauniešus, lai NAP 2020 palīdzētu pēc iespējas ātri.

Šie jaunieši patlaban mācās savās vidusskolās un labākie no viņiem saņem gluži pieklājīgus starptautiskus vērtējumus. Ja daži no viņiem aiziet uz Maskavu vai bagātajām un labākajām Amerikas universitātēm, jāsaka, ka šos talantus ir vērts paturēt prātā uz to laiku, kad viņus varēs aicināt mājās kā vērtīgus jaunos zinātniekus.

NAP 2020 plānotāji un pētnieki vēl nav atklājuši detaļas lielajai tautas attīstības programmai. Lai cik neticami tas izklausītos, runa ir par tiesu darbiem, kur izglītības iestādes un galvenās universitātes apkarotu pašas sevi. Īstu nākotnes plānu NAP 202 nav, bet strīdi ir tik asi, ka tagad jau ir apdraudēta pat pagaidu diplomu izsniegšana šopavasar. Kaut arī izglītības reformas ir nepieciešamas nekavējoši, arī tas prasīs savu laiku reformu iedzīvināšanai.

Vēl vairāk ir vajadzīgas pāris mazas mācību programmas tūlītējai iesaistei. Es ieteicu divus institūtus, kur divus gadus katrā mācītos un kopā strādātu vismaz 100 labākie nākamie pētnieki un zinātniskā darba vadītāji. Tas ir samērā mazs, bet svarīgs ieguldījums Latvijas nākotnē.

Autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors

 

Komentāri (40)

garausiitis 07.05.2013. 09.02

Te nu es oponēšu Ķēniņam Kingam – manuprāt Piebalga ideja par matemātikas eksāmena statusa noteikšanu kā neobligātu bija lielākā kļūda .
Pieļauju iespēju ,ka varbūt tā ir bijusi paša Ķēniņa Kinga ideja un viņš to ir piespēlējis Piebalgam savulaik 🙂

+17
-2
Atbildēt

15

    Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 09.36

    @klusais
    Atdot varu vienam pašam Ulmanim arī bija kļūda, vai tādēļ mēs skatīsimies visu laiku pagātnē un nedomāsiem par rītdienu?

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 09.44

    @klusais
    Izlasīju, izlasīju… Un atšķirībā no Tevis sapratu, ka pa lielam jau vienalga, ko māca, ja tas iemāca domāt nevis atražot zināšanas. LV sistēma atražo zināšanas nevis iemāca domāt! 10 matemātikas stundas neko nemainīs, ja tiks izmantotas tās pašas iekalšanas metodes.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > garausiitis 07.05.2013. 13.00

    Un ko jūs darīsiet ar tiem, kuri kādu no tiem nespēj apgūt? Es no hieroglifiem saprotu vairāk nekā mūzikas ķeburiem, un iemācīt tos man būtu kā iemācīt kurlajam runāt. Sanāk obligātais priekšmets, kurā var būt n.v.? Vai arī tad uzreiz sūta uz palīgskolu, lai arī visur citur atzīmes ir teicamas?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > garausiitis 07.05.2013. 14.06

    Neredzu saistību, sporta nodarbības ir pavisam cita lieta. Tiem, kas nespēj, jau tagad nav obligāti, bet no pārējiem neprasa neiespējamo. Atšķirībā no mūzikas, kur pasniedzēji ir bijuši neskaitāmi, bet varbūt trīs var nosaukt par labiem, un patiešām izcils skolotājs ir bijis tikai viens. Lielāko daļu laika mūzika kā mācību priekšmets ir bijis neciešamas šausmas, kur prasa neiespējamo, neiemācīto, kas it kā esot pašsaprotama cilvēka īpašība, un vēl jāmācās visa tā mūzikas vēsture, gan skaņdarbi, gan komponistu un atsevišķu izpildītāju dzīvesstāsti. Esmu tagad nedaudz kulturāls, bet diez vai Latvijai no tā labāk paliek.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > garausiitis 07.05.2013. 10.51

    @klusais
    Tu trivializē problēmu…
    a) Piebalga lēmums nedarbojas jau 5 gadus, bet neesmu dzirdējis par to, ka vairāk studētu dabaszinātnes un būtu mazāks jauno studentu atbirums pirmajos kursos, kas būtu indikators, ka obligātais matemātikas eksāmens uzlabo skolēnu sagatavotību augstskolai; Pie tam dabaszinību izvēle nebija ilgāka par pāris gadiem – pēc tam matemātika bija obligāta.
    b) Aritmētikas uzdevumu risināšana neattīstā domāšanu. Paskaties matemātikas mācību programmu – automātiska algoritmu iekalšana un pielietošana. Nestandarta un ģeometrijas uzdevumus spēj risināt ļoti maz skolēnu. Kāda jēga no prasmēm, ko kalkulators vai dators izdara mazāk nekā sekundes laikā?
    c) …un mēs atkal nonākam pie satura!
    Es esmu par obligāto matemātikas eksāmenu un par augstākās matemātikas tēmu iekļaušanu mācību saturā, bet tas nebūs izšķirošs, lai vairāk skolēni izvēlētos eksakto nozaru studijas un to kvalitāte būtu augstāka. Piebalga lēmumu sekas ir pārspīlētas, bet citu lēmumu sekas nav ņemtas vērā.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    lindapastare > garausiitis 07.05.2013. 11.51

    Faktiski bērnam pašam nepieciešami ir tikai 3 obligāti priekšmeti: matemātika, mūzika un sports. Pārējie ir ekstra, ko valsts/skola var noteikt pēc savām vajadzībām.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > garausiitis 07.05.2013. 10.29

    ——–klusais NaSp – trīs piebildes
    a) Ķēniņš Kings būtībā attaisno ….
    ============================================================================
    Loģiski, – nesāks tak’ Amerikas onkulis par savas valsts izglītības probļēmām stāstīt:

    “U.S. Education: The Real Reason America’s Schools Stink”

    http://www.huffingtonpost.com/2012/08/20/us-education-the-real-rea_n_1811085.html

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 13.40

    ex-diena-lasītāja – tad jau sportu arī pieliekam pie nevajadzīgām nodarbībām un tās aizvietojam ar ekskursiju uz McDonaldu

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    elinaliepina > garausiitis 07.05.2013. 09.49

    @NS
    Tādā gadījumā “jādrāž” skolotāji, nevis jādiskutē, kurus mācību priekšmetus atmest kā pārāk grūtus…

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 14.26

    ex-diena-lasītaji – vai kaut kas ir dzirdets par muzikas klausīšanās ietekmi uz smadzeņu atevišķu zonu attīstību un ta ietekmi uz vispārējo smadzeņu darbību . Manuprat ir ļoti slikti, ka skolās iet mazuma tada lieta ka koru kustība vai deju grupas. Ir atrodami arī nopietni petījumi par šo tēmu .

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 11.39

    NaSp –
    a) Ja lemumu laboja, tad acīmredzot atzina kļūdu …
    b) Matemātikas uzdevumi neattīsta domašanu ? Par kāda līmeņa uzdevumiem Tu doma ? Par 7+5=12 , tad piekrītu , bet neaizmirsti , ka matemātikā ir arī sarežģītaki uzdevumi un tur gan ir jāmak redzēt shēmas ka tos atrisinat . Es atceros savas sajūtas pec otra kursa augstskolā , kad biju izdzinies smagam augstākās matematikas kursam , kas bija speciāli pakārtots radiotehnikas specialitatei – galvenais ko iemācijos – apskatot uzdevumu atrast risinājuma metodes ( jeb vienkārši domāt ) un tie nebija ar kalkulatoru risinamie uzdevumi , tur bija arī jāpakustina smadzenes 🙂
    c) Cilvēkam ir jābūt harmoniski attīstītam un tapec ir svarīgi zinat tadas lietas kā matematika, fizika, filosofija , vēsture , ģeogrāfija u.t.t. un arī mūzika tai skaita ( kaut kur pavīdēja doma, ka Ķīlim bija doma arī to pataisīt par brīvo priekšmetu ) un sports starp citu arī ka nodarbības …

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 09.39

    Rakstu izlasīji ?

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 07.05.2013. 10.11

    NaSp – trīs piebildes
    a) Ķēniņš Kings būtībā attaisno Piebalga lēmumu par matemātikas eksāmeniem
    b) par domāšanas attīstību – domāju ,ka matemātika starp citu ir tieši tā sfēra ,kas attīsta domāšanu , nevajag lietām pieiet vienkāršoti. Un tas , kas ir problēma ir veids ka to pasniedz. Savulaik Dr. Ranķis uzrakstīja interesantu grāmatu – Eksaktā zinātne kultūras vēsturē. Stāsts par divu kultūru – eksaktās un humanitārās – vienotību kā garīguma izpausmi.
    c) nesen kur lasīju interesantu info – izrādās Lielbritānijas augstskolās tikai divu valstu skolēniem mēģinot iestāties ir jabeidz sagatavosanas kursi , jo netiek atzīti vidusskolu diplomi – Pakistānai un Latvijai , jo Latvijas vidusskolas matemātikas kursā nav augstākās matemātikas sadaļas.

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > garausiitis 07.05.2013. 09.49

    Nasing spešal. Matemātiku nevar iekalt, tā jāsaprot.

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > garausiitis 07.05.2013. 09.43

    klusais. Piebalga ideja par matemātikas eksāmena statusa noteikšanu kā neobligātu bija lielākā kļūda .
    ___________________
    Par kuru maksāsim vēl ilgi…

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

austrisv 07.05.2013. 11.27

Mūsu augstākā izglītība ” pa lielam ir pa lielam”!
Tieši tāpēc jaunatne brauc prom studēt ārzemēs, jo ar pliku diplomu “pa lielam “var iet arī tepat Latvijā “pa lielam”!
Cik ilgi var kult tukšus salmus, jo studiju programmas “pa lielam “ir vājas un neatbilst mūsdienu prasībām. Vai kāds ir salīdzinājis studiju programmas ar ārzemju studiju programmām vienās un tajās pašās specialitātēs.
Ar Vāciju var salīdzināt gan, jāsmejas, jo cik es zinu, tad Vācijā studē apmēram tikai 10% no jaunatnes, bet Vācijā ir labi attīstītas profesionālā izglītība un rezultāti tur ir, bet pie mums ar diviem un pat trim dipolmiem var strādāt, piemēram, Maksimā! Kur jēga tērēt valsts budžeta līdzekļus un personīgos tāpat!
Kas Vācijā un ar cik labām sekmēm, un cik daudz spēj studēt medicīnu???? Vācijā pēc tam šiem studentiem arī nodrošina darbu, vai tad nē, bet mums studē vai simt specialitātēs- tāpat darbs atradīsies dažiem!
Piebalgs savulaik patrāpījās uz Atmodas viļņa un nav viņš nekāds guru, bet palicis īsts eiropas tipisks ierēnis ar ti[pisku ierēdņa domāšanu, kuram realitāte ir tāla un sveša. Prot eiropeiski runāt un viss.

+8
0
Atbildēt

4

    janis17 > austrisv 08.05.2013. 10.11

    pēc definīcijas – mācīties ir labi! Un nevajag pārmest kādam, ka viņš mācās vienā, trijās vai piecās augstskolās. Problēma ar darba atrašanu ir ne jau TIEŠI izglītībā, bet valsts KOPĒJĀ attīstības līmenī. Pie rūkoša iedzīvotāju skaita un IESALDĒTAS ekonomikas (paldies valdītim lācītim) nekādas darba vietas MASVEIDĀ jaunas neradīsies. ECB šodien aizdod naidu ar 0,5% likmi pie dažu % inflācijas, respektīvi PIEMAKSĀ, lai kāds naudu aizņemtos attīstībai. Vācija to dara, bet mēs? Mēs laužam savas mašīnas uz sabrukušajiem ceļiem un ik dienas pārskaitām miljonus vāciešiem par detaļām un krieviem par degvielu! 2007.g. izglītība nebija labāka, bet darba pietika visiem marketinga, politisko zinātņu, būvniecības utt. specialistiem – par bezdarbu nežēlojās. kāpēc? Tāpēc, ka ekonomikā bija nauda. Kur tā nauda tika izmantota ir PILNĪGI CITS jautājums. Nauda ir VAJADZĪGA, tikai jādomā, kur to ieguldīt un Latvijā tā ir infrastruktūra – ceļi, sakari, enerģētika (lai mazinātu atkarību un taupītu siltumresursus) utt.
    Šī nauda nav tēriņi -šī nauda ražo naudu, ražo ietaupījumu.
    Ja ar siltumu var ietaupīt līdz 50% no zudumiem, tads tā ir valsts NODEVĪBA neveikt, piemēram, siltināšanas pasākumus masveidā.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > austrisv 08.05.2013. 14.31

    Bet…neviena valdība darba vietas nevar saradīt!…
    __________________
    To Tu pastāsti ASV, kur visas valdības cenšas parādīt, cik darba vietas radījušas. Vienkāršākie piemēri būtu finansējums ceļiem, mājokļu siltināšana, programmas mājokļiem jaunajām ģimenēm u.t.t..

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 08.05.2013. 17.55

    Lno, standarta frāzes: ceļi, skolas, māju siltināšana, bet vai tas ir ilglaicīgs process un vai tas vairo ieņēmumus valsts budžetā, jo cik pastiepsi to deķīti uz vienu pusi, bet cita daļa paliks plika!!! Valsts budžets var radīt darba vietas, bet vai tas ko dos kopumā.
    Lūk, ražošana un eksports kaut ko dod vairāk, lai ir ko dalīt. Ne jau valsts sektors papildina budžetu! Tad jau iznāk , ka arī atjaunosim valsts iestāžu padomes un valdes kā treknajos gados, un atkal jaunas iestādes, ka svisus uzrauga un darba vietas būs bezjēgā, bet cik ilgi, jo no tā budžets neko neiegūst! Lai iegūtu naudu ceļa remontiem ir jāsakārto visa ceļu un tiltu būve un to izmaksās , kā arī ceļi ir jāvēlas taisīt patiesi uz ilgiem, ilgiem gadiem, nebvis jāpārklāj ar plānu asfaltu par dārgu naudu, pie tam no valsts budžeta.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 08.05.2013. 14.14

    Tu nu gan Aivar dzīvo laikam aizkrāsnē, ja nezini, ka tā vienkārši neviena valdība darba vietas nevar saradīt!
    Pašiem ir jākustas, jo valdība sdarbs nav veidot ražošanu kā tādu, bet vienīgi radīt tai labvēlīgākus nosacījumus privātbiznesam, kas arī nav viegli, kā zināms, tad privātbizness pārsvarā ir pārcēlies uz Āzijas reģionu- Ķīnu, Indiju, Banglodešu, kur ir lētāks darba spēks un nav nekādu sociālo garantiju. Vai tad Tev nav redzams, kas notiek un notiks Eiropā ar darbaspēku, kurš priekš privātbiznesa ir par dārgu, jo privātbizness dzena spēc peļāna spar katru cenu, un nenodarbojas ar labdarību.
    Vai zini, par cik $ cīnījās Banglodešas strādājošais? Tāpat gan jau zini, ka Ķīnā pensijas nemaksā- tātad darbaspēka izmaksas ir daudz lētāks, nekā pie mums.
    Kā vispār var izdomāt, ka Dombrovskis var saveidot te darba vietas pa 20 katrā pagastā vai? Pasakas laikam esi salasījies un nedzīvo realitātē. Arvien smagāk klāsies Eiropai! pagaidām ķīnieši nevar iztikt bez modernajām tehnoloģijām, un tikai tāpēc vācieši vēl ir uz zaļa zara, jo viņiem ir laba izglītība un vēlme akurāti strādāt

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

ritvars_kl 07.05.2013. 09.40

Tas “kas jāapgūst pēc iespējas agri” ir bērna PAŠA vēlēšanās mācīties. Tā ir dabīga vēlēšanās ko nedrīkst noslāpēt ar garu prasību sarakstu, kas tiek noteiktas kā obligātas.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort