Milicija Kijevas valdības kvartālā novāc uzslietās barikādes (papild.) 58

Protestētāji Ļeņina pieminekļa vietā uzvilkuši Ukrainas karogu. Foto: AFP/LETA

Ukrainas prezidents izeju no situācijas meklēs kopā ar trim bijušajiem prezidentiem; Kijevā ieradīsies Eštone

Ukrainas milicijai naktī uz otrdienu izdevies nojaukt barikādes, ko demonstranti bija uzslējuši pie prezidenta administrācijas, valdības ēkas un parlamenta nama. Situācija Ukrainas galvaspilsētā joprojām ir saspringta.

Demonstrantu uzslietās barikādes naktī uz otrdienu nojauktas arī citviet Ukrainas galvaspilsētas centrā, ziņo LETA/Korrespondent.net.

Kā liecina amatpersonu izplatītais paziņojums, no barikādēm un teltīm Kijevas centrālās ielas tiks atbrīvotas līdz otrdienai. Tiek ziņots, ka demonstrantu telšu pilsētiņa Kijevas Luterāņu ielā netālu no prezidenta administrācijas ēkas arī ir nojaukta.

Naktī uz otrdienu izcēlušās arī demonstrantu un likumsargu sadursmes, kurās cietuši vismaz desmit cilvēki, ziņo Ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība “Svoboda” (“Brīvība”) parlamenta frakcijas vadītājs Oļegs Tjagņiboks

Tikmēr situācija Kijevas Neatkarības laukumā tiek raksturota kā mierīga, saņemtas ziņas, ka uz Neatkarības laukumu dodas demonstranti no vairākiem pilsētas rajoniem.

Milicija no centra “izspiež” protestētājus; ielaužas “Batkivščinas” Kijevas birojā

Jau ziņots, ka Ukrainas milicija pirmdien Kijevā sākusi likvidēt protestētāju nometni pie valdības ēkas. Tika saņemtas arī ziņas, ka bruņoti milicijas specvienības “Berkut” kaujinieki ielauzušies opozīcijas partijas “Batkivščina” (“Tēvzeme”) Kijevas birojā.

Milicija atspiedusi protestētājus no valdības ēkas, un opozīcijas līderi aicinājuši demonstrantus doties uz Neatkarības laukumu, kur atrodas galvenā protestētāju nometne, no notikumu vietas ziņo aģentūras AFP korespondents.

Demonstrantiem, kas protestē pret prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanos parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un pieprasa valdības atkāpšanos, varasiestādes devušas laiku līdz otrdienai, lai izklīstu. Savukārt opozīcija devusi Janukovičam 48 stundas laika, lai atlaistu valdību un izsludinātu pirmstermiņa vēlēšanas.

Kā pavēstījis ” Batkivščina ” līderis Arsēnijs Jaceņuks, saņemtas pirmās ziņas, ka miliči sākuši piekaut demonstrantus. Jau priekšpusdienā tika ziņots, ka gaisotne Kijevā krasi saasinājusies un ka pilsētas centrā, Mihaila laukumā, ieradušās desmit milicijas automašīnas, kā arī vairāki iekšējā karaspēka auto, bet pie protestētāju uzslietajām barikādēm izvietojas milicijas specvienības “Berkut” kaujinieki.

Ar mašīnpistolēm bruņoti “Berkut” kaujinieki ielauzušies ” Batkivščina ” Kijevas birojā, ziņo tīmekļa ziņu vietne NBN. “Specvienības kaujinieki atrodas birojā un uzlauž durvis,” NBN pavēstīja partijas pārstāvji. Nevienu no ēkā esošajiem cilvēkiem miliči ārā nelaiž.

Iekšlietu ministrija ” Batkivščina ” pārstāvju paziņojumus asi noraidījusi. “Nedz Kijevas milicija, nedz “Berkut” nav veikusi nekādas operācijas partijas “Batkivščina” birojā,” apgalvoja milicijas pārstāve Olga Biļika.

Savukārt NBN vēsta, ka miliči esot sadauzījuši partijas biroja serverus. Nedz ” Batkivščina “, nedz ukraiņu nacionālistu partijas – Visukrainas savienības “Svoboda” (“Brīvība”) – tīmekļa vietnes nav pieejamas.

Ministrija arī apgalvo, ka nekādas operācijas pret Neatkarības laukumā esošajiem demonstrantiem neesot plānotas un ka tiekot atbrīvota vienīgi ielu braucamā daļa pie valdības ēkas.

Jau ziņots, ka Kijevā protestētājus pret Viktora Janukoviča un Ukrainas valdības antieiropas politiku ielenca milicijas specvienības “Berkut” vienības kaujinieki, kas nostājās pie protestētāju saceltajām barikādēm, ziņo aģentūra “Interfaks”. 

Opozīcijas līderi Vitālijs Kļičko, Arsēnijs Jaceņuks un protestētāju telšu pilsētiņas komandants Andrejs Parubijs aicināja demonstrantus būt disciplinētiem un mierīgiem.

Tikmēr tiek ziņots, ka aptuveni 100 demonstrantu pulcējušies pie Kijevas mērijas ēkas, kamēr vairākums iegājuši ēkā iekšā.

Ukrainas opozīcija apņēmusies Kijevas Brīvības laukumā neielaist specvienības, paziņoja Jaceņuks, kas pārstāv partijas “Batkivšķina” parlamenta frakciju. “Mēs tagad aizstāvēsim savu maidanu. Jau ir bloķētas visas centrālās metro satcijas Kijevā, šurp nāk “Berkut” specvienības un mūs ielenc,” teica Jaceņuks. Viņš aicināja visus masu informācijas līdzekļus doties šurp un vērot notiekošo.

Vienlaikus Jaceņuks norādīja, ka spēka struktūras devušas rīkojumu protestētājus bloķēt, nedodot iespēju viņiem pievest malku un ūdeni.

Kļičko norādīja, ka vara cenšas cilvēkus iebiedēt un psiholoģiski ietekmēt, bet ļaudis netaisās pamest Kijevas centrālo laukumu. Viņš arī aicināja citus ierasties un sniegt atbalstu protestētājiem. “Jo vairāk mūs te būs, jo ātrāk mēs sagrausim varas plānus,” teica Kļičko.

Ukrainas prezidents izeju no situācijas meklēs kopā ar trim bijušajiem prezidentiem

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atbalstījis bijušā valsts prezidenta Leonīda Kravčuka ideju par “vispārnacionālo apaļo galdu”, lai meklētu kompromisus saspringtajai situācijai valstī, vēsta “Interfaks”.

Kravčuks vērsies pie Janukoviča ar šādu priekšlikumu, aicinot pie viena galda sasēdināt gan varas pārstāvjus, gan opozīciju.

Otrdien plānota Janukoviča tikšanās ar bijušajiem valsts prezidentiem Kravčuku, Leonīdu Kučmu un Viktoru Juščenko, lai apspriestu svarīgākos jautājumus, kas valstij jārisina.

Kijevā nogāzts Ļeņina piemineklis

Ukrainas milicija par Ļeņina pieminekļa nogāšanu Kijevas centrā pagaidām nevienu aizdomās turamo nav arestējusi, pirmdien pavēstīja Kijevas Ševčenko rajona milicijas pārvalde. “Atbilstoši situācijai plkst.8 neviens nevienu nav aizturējis,” sacīja milicijas pārstāvis.

Iepriekš opozīcijas partijas UDAR mājas lapā bija ievietota informācija, ka esot sākušies aizdomās turēto aresti. Par Ļeņina pieminekļa nogāšanu ierosināta krimināllieta pēc krimināllikuma panta par “masu nekārtībām”, vēsta LETA.

Jau ziņots, ka, turpinoties opozīcijas protestiem Kijevā, svētdien galvaspilsētas Besarābijas laukumā nogāzts un ar āmuriem sadauzīts pēdējais Ļeņina piemineklis. Tiesībsargāšanas iestādes šajā sakarā ierosnājušas izmeklēšanu par masu nekārtību rīkošanu.

Pieminekli ar trosu palīdzību nogāza aptuveni divdesmit jaunieši. Milicija notiekošo vēroja, bet neiejaucās. No Neatkarības laukuma puses paraudzīties uz nogāzto Ļeņinu plūda cilvēku straumes. Ļaudis dziedāja Ukrainas himnu, darbināja automašīnu signālus, bija dzirdami izsaucieni “Nost ar Ukraiņu tautas bendi!”, ziņo LETA/AFP.

Pieminekļa vietā uzvilkts Ukrainas karogs.

Kā ziņu aģentūrai AFP stāstījusi milicijas pārstāve, pieminekli esot nogāzuši “cilvēki maskās”. Uz jautājumu, kādēļ milicija ļāva tam notikt, kāds no miličiem atbildējis, ka vainīgie tikšot “izķerti pa vienam” un “vārda tiešā nozīmē vilkti laukā no gultām”.

Atbildību par pieminekļa nogāšanu uzņēmusies radikālnacionālistu partija “Svoboda”. Kā paziņojis šīs partijas deputāts Igors Mirošņičenko, lūgumu aizvākt pieminekli no Kijevas viņam esot nācies uzklausīt vairākās Kijevas pilsētās.

Opozīcijas līderi uzsvēruši, ka pieminekļa nogāšana svētdienas manifestācijā nav bijusi plānota, bet par notikušo runājuši visai ironiskā tonī.

Tikmēr Ukrainas un Krievijas komunisti nosodījuši pieminekļa nogāšanu, bet Harkovas gubernators Mihails Dobkins tviterī paziņojis, ka atver ziedojumu kontu, lai vāktu līdzekļus tā atjaunošanai.

Gandrīz trīsarpus metrus augstais piemineklis no sarkana Karēlijas kvarcīta Kijevas Besarābijas laukumā stāvējis kopš 1946.gada, bet septiņus gadus pirms tam esot rādīts pasaules izstādē Ņujorkā. Pēdējos gados tam uzbrukts vairākkārt. Iepriekšējo reizi maskoti cilvēki to mēģināja nogāzt pirms nedēļas, 1.decembrī, taču toreiz viņus atvairīja specvienības “Berkut” vīri.

Kijevas Neatkarības laukumā, kur vakarā pēc plašās tautas manifestācijas notiek koncerts, vēl atrodas 80 000-100 000 cilvēki. Apkārtējās ielas kļuvušas tukšākas, bet tur joprojām dežurē gan opozīcijas brīvprātīgās vienības, gan blīvās rindās stāv miliči.

Mediji arī ziņo, ka protestētāji atklājuši provokatoru, kas apsaukājis miliciju un centies izraisīt sadursmi. Mītiņa dalībnieki nolēmuši viņu aizturēt un atraduši pie viņa Ukrainas drošības dienesta virsnieka apliecību un atņēmuši viņam dienesta ieroci.

Eštone dosies uz Kijevu

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrīna Eštone uz Kijevu dosies 10. – 11.decembrī, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Par to pirmdien paziņojis Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

“Vakar pa telefonu runāju ar prezidentu Janukoviču (..) Es viņu lūdzu tikties ar ES augstāko pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Ketrīnu Eštoni, kura Kijevā būs rīt un parīt,” teica Barrozu. Eštones uzdevums ir rast risinājumu Ukrainas pašreizējai sarežģītajai situācijai.

Barrozu arī norādījis, ka prasījis Janukovičam “nepielietot spēku pret mierīgajiem demonstrantiem”. Viņaprāt, Ukrainas iedzīvotāji labi saprot ekonomiskās izaugsmes iespējas Ukrainai, ja tā parakstīs asociācijas līgumu ar ES. “Tā nav taisnība, ka runa ir tikai par Rietumukrainu. Nē, lielāko daļu valsts iedzīvotāju satrauc Ukrainas nākotne, miers un stabilitāte. Un es domāju, ka mūsu pienākums ir to jau tagad atzīt,” teica Barrozu, pirmdien uzstājoties Milānā, kur notiek ģenerālā asambleja par Eiropas nākotnes jautājumiem.

Tikmēr Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņojis, ka trešdien Parīzē oficiāli pieņems Ukrainas opozīcijas partijas UDAR līderi, pasaules čempionu boksā Vitāliju Kļičko.

Eiropas Savienība bijusi pārāk naiva attiecībā uz izredzēm parakstīt asociācijas līgumu ar Ukrainu un nav pienācīgi novērtējusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina apņemšanos to nepieļaut – šādu viedokli intervijā Vācijas žurnālam “Der Spiegel” paudis bijušais Polijas prezidents, Eiropas Parlamenta Ukrainas misijas sūtnis Aleksandrs Kvasņevskis.

Viņš arī uzskata, ka Ukrainas vadībai un prezidentam Janukovičam nav nekādas stratēģijas un viņi tikai centīsies pārdzīvot tuvākos mēnešus.

Pēc Kvasņevska teiktā, Rietumi parādījuši, ka nav gatavi palīdzēt Ukrainai atrisināt tās finansiālās problēmas, bet risinājums Kijevai nepieciešams steidzami. Ukraina pārrunājusi situāciju ar Starptautisko valūtas fondu, taču tas izvirzījis bargus noteikumus. Viņaprāt, Eiropas Savienībai būtu vajadzējis jau savlaicīgi padomāt par īstermiņa palīdzību Ukrainai ar vieglākiem noteikumiem.

Bijušais Polijas līderis domā, ka asociācijas līguma vājākā vieta slēpjas apstāklī, ka šai dokumentā nekas nav teikts par Ukrainas izredzēm iestāties Eiropas Savienībā, jo pašā Eiropā šai jautājumā nav vienprātības.

Viņš uzskata, ka balansēšana starp Rietumiem un Austrumiem faktiski novedusi Ukrainu pie varas vakuuma, un tagad situācija valstī ir sarežģītāka nekā 2004.gadā.

Kvasņevskis arī norādījis, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko un bijusī premjere Jūlija Timošenko veltījuši pārāk daudz spēku iekšējām nesaskaņām, lai gan viņiem būtu vajadzējis veikt reformas, kas Ukrainu tuvinātu Eiropai. Šīs nesaskaņas sašķēlušas Ukrainas sabiedrību, un plaisas pastāv arī šobrīd.

Skatieties 360 grādu panorāmas foto no Kijevas protestiem šeit.

(papildināta ar jaunāko informāciju)

Komentāri (58)

armn 08.12.2013. 23.33

Tas, kas notiek Ukrainā, liek vēlreiz novērtēt to, ko esam sasnieguši.
Lai Ukraiņiem veicas!
Krievija var savus kaimiņus īslaicīgi šantažēt, bet valsts kur valda korupcija, kur nav reālu brīvu vēlēšanu (piemērs ar Putinu) nevienam nevar būt ilglaicīgs modelis un nekad nebūs brīvu cilvēku izvēle.

+32
0
Atbildēt

21

    Inese > armn 09.12.2013. 00.24

    Ķencis&Pāvuls
    1) Latvijas paredzamais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. Gadā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ( mums ir labi piemēri), bet būs ievērojamāks nekā Krievijā vai jebkurā citā valstī

    2) cilvēki šeit bauda brīvības kuras nav pieejamas miljoniem cilvēku austrumos
    ===============================

    1) Atļaušos painteresēties? Cik ievērojami lielāks? Pasaules Bankas dati liecina gan ko šādu, Krievijas Federācijai skaitļi lielāki nekā Latvijai:

    GDP per capita http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.CD

    GDP per capita, PPP http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.PCAP.PP.CD

    2) Kuras ir tās brīvības, ko šeit bauda, bet KF nebauda?

    +2
    -14
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 08.12.2013. 23.40

    Sakiet, ko tieši jūs esat sasnieguši? Vai šo?

    Laika posmā no 2000. līdz 2012. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 340 tūkstošiem cilvēku http://www.csb.gov.lv/notikumi/visstraujakais-iedzivotaju-skaita-samazinajums-2009-un-2010-gada-35949.html

    +1
    -12
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 03.20

    Ķencis&Pāvuls Tas, kas notiek Ukrainā, liek vēlreiz novērtēt to, ko esam sasnieguši.
    =====================

    Anderj, runa ir par kādiem nenosauktiem “mums”, acīmredzot domāts valdošais režīms.

    0
    -10
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 00.42

    Nulles k-gs, iegūt vīzu ceļošanai ES ir pavisam viegli.

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 01.00

    Tātad šādus uzrakstus jūs tikai gūglē esat redzējis? )))

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 00.50

    bieži jāsaskarās ar uzrakstu “russenfrei”
    =====================

    Kur jūs šādus uzrakstus esat redzējis?

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 00.41

    ĶenčPāvuļa k-gs, gads taču vēl nav beidzies. Es tikai naivi painteresējos par to, pēc kādiem datiem LV kopprodukts būs ievērojamāks nekā KF.

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 07.55

    MZGD kg-s, labi ir tur, kur esmu es 😉

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 01.22

    Tad tas esat jūs, kas savulaik spamoja visos portālos par geju kruīziem Vidusjūrā? 😉

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > armn 09.12.2013. 01.01

    ĶenčPāvuļa k-gs, tik vienkārši Hanukoviča k-gam miljardus nedos ne ES, ne KF 😉

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    manatuja > armn 09.12.2013. 22.26

    Ķencis&Pāvuls

    Un pat jūsu pieminētais iedzīvotāju skaita samazinājums, lielā mērā ir PSRS sekas šeiit, līdzīgi kā visā postpadomju telpā

    priekškam rietumiemšeit konkurenti…..

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ludmila > armn 10.12.2013. 07.24

    Lai kā man nepatīk RUS , tomēr narkotiku lietošanā Afganistāna smagi iekabina ruslandei .

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Leinerte > armn 09.12.2013. 06.06

    Lochmelim
    Varbut klasika teiciens jums laus sakartot prioritates un izlemt kur ir labak – Latvija vai Krivijaa.
    “When the people fear the government there is tyranny, when the government fears the people there is liberty.”
    ― Thomas Jefferson

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > armn 09.12.2013. 00.55

    Ločmelis
    Ieguglē!!!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > armn 09.12.2013. 01.19

    Ločmelis
    Bet protams. Uz Vidusjūras kurortiem taču neaicināšu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > armn 09.12.2013. 00.53

    Ķencis&Pāvuls
    Vēlreiz,Krievija ir valsts ar nesalīdzināmi mazākām cilvēku brīvībām un tiesībām, ar mazāku dzīves ilgumu un valsts kur arī novērojams milzīgs iedzīvotāju skaita samazinājums.

    Pasaules līderia heroīna lietošanas ziņā, apsteidzot pat Irānu, pat neskatoties uz to, ka lielākā daļa krievu narkomānu nabadzības dzīti, lieto no kodeīna pašu ražoto heroīna surogātu “krokodilu”.
    Stabila trešā vieta pasaulē, slepkavību skaita zinā, atpaliekot tikai no Kolumbijas un Dienvidāfrikas republikas.
    Slimību, alkaholisma, bērnu bezpajumtnieku ziņā, “впереди планеты всей”

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    oskaar > armn 09.12.2013. 02.19

    >Ločmelis 23:40
    Ko Jūs uzskatāt par uzrunātajām personām teikumā “…ko tieši jūs esat sasnieguši”?”
    T.i.- kas esat Jūs pats? Un pēc kādiem kritērijiem atdalāt sevi no tiem, kuri ir paveikuši to, kas Jums ne gluži patīk? Un no kā Jūs gribētu sagaidīt atbildi uz savu jautājumu?
    Jūs neesat Latvijas pilsonis?
    Jūs nepiedalījāties Saeimas vēlēšanās?
    … Ja veltat šos savus pārmetumus kaut kam (kādai komentētāju grupai, politiskai partijai vai kam citam) konkrēti, tad būtu interesanti uzzināt- kam Jūs tos adresējat. 🙂

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > armn 09.12.2013. 00.46

    Ločmelis
    Nulles k-gs, iegūt vīzu ceļošanai ES ir pavisam viegli.

    Kāda tur ceļošana, ja 80% krievu nemaz ārzemju pases nav, bet tiem kuri brauc, bieži jāsaskarās ar uzrakstu “russenfrei”?

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    armn > armn 09.12.2013. 00.50

    Es novēlu arī Krievijai veltīt savu enerģiju un savus līdzekļus reālai savu, īpaši provinces iedzīvotāju, labklājības izaugsmei, nevis zaudēt miljardus Janukoviča glābšanai.

    +13
    0
    Atbildēt

    0

    armn > armn 09.12.2013. 00.36

    Locmelim, jūsu datos es tā arī neredzu 2013. Gada skaitļus. Par brīvībām variet atrast manā iepriekš rakstītajā, bet varbūt nezināt, ko tas vārds nozīmē. Par dzīves ilgumu vispār negribat runāt?

    +15
    0
    Atbildēt

    0

    armn > armn 09.12.2013. 00.14

    Pirmo reizi atbildešu Locmelim, tik lielisku piespēli nevar palaist garām.
    Latvijas ir Eiropas savienības pilntiesīga valsts un cilvēki šeit bauda brīvības kuras nav pieejamas miljoniem cilvēku austrumos, tai skaitā Latvija ir valsts kurās cilvēki balso brīvās un reālās vēlēšanās ( Krievija pati sevi padara par anekdoti ar prezidentu un premjerministru rokādēm)),
    Latvijas paredzamais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. Gadā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ( mums ir labi piemēri), bet būs ievērojamāks nekā Krievijā vai jebkurā citā valstī, kas ir bijusi iekļauta PSRS un vairāk nekā divas reizes pārsniegs Ukrainas rādītājus.
    Pēc paredzamā dzīves ilguma Latvija atpaliek no Igaunijas, ir vienādās pozīcijās ar Lietuvu, bet par 3 gadiem ir priekšā Baltkrievijai un 5 gadiem Krievijai.
    Pēc “korupcijas uztveres indeksa” 2012. Gadā. Latvija tika sliktāk novērtēta par Igauniju un Lietuvu, bet uzminiet, attiecībā pret kurām valstīm tā bija krietni labākās pozīcijās?
    Nav pasaulē valsts kur cilvēki dzīvotu viegli, bet mums ir iemesls justies labi, ja atceramies izejas punktu, brīdi, kad atbrīvojāmies no PSRS. Un šobrīd vēlu veiksmi ukraiņiem!
    Un pat jūsu pieminētais iedzīvotāju skaita samazinājums, lielā mērā ir PSRS sekas šeiit, līdzīgi kā visā postpadomju telpā. neaiciniet mūs atpakaļ, Krievijas modelis mums vai Ukrainai nav risinājums. Vēlreiz,Krievija ir valsts ar nesalīdzināmi mazākām cilvēku brīvībām un tiesībām, ar mazāku dzīves ilgumu un valsts kur arī novērojams milzīgs iedzīvotāju skaita samazinājums.

    +26
    0
    Atbildēt

    0

Andris 08.12.2013. 23.24

Tur tam (piemineklim un piemiņai) arī ceļš!
Un, kaut „Harkovas gubernators Mihails Dobkins tviterī paziņojis, ka atver ziedojumu kontu, lai vāktu līdzekļus tā atjaunošanai”, – pagātni Ukrainā vairs neviens neatsauks.
Taču pilnīga taisnība Polijas eksprezidentam Aleksandram Kvasņevskim – Rietumi dzīvo savā, rožainā vēlmju pasaulītē un, acis aizvērusi, sev vēlamo pieņem par esošo. Tas – attiecībā gan uz Janukoviču, gan Puķinu. Pēdējais laiks atmosties – Austrumu politikāņi nav tādi, kādus tos vēlaties redzēt. Tomēr nav tiesa, ka Maidana notikumu „nesaskaņas sašķēlušas Ukrainas sabiedrību, un plaisas pastāv arī šobrīd” – Ukrainas rietumdaļa vienmēr ir orientējusies uz Rietumiem, austrumdaļa – uz Krieviju. Nav gaidāmas vieglas dienas, taču
lai Veiksme Maidana Ukrainai!

+22
0
Atbildēt

2

    Inese > Andris 08.12.2013. 23.27

    Valensas k-gu nevēlaties pacitēt pie reizes?

    p.s. Lūk, ko man ziņo kāda izdevuma speckors no Kijevas:

    это внутренний дворцовый переворот, вначале блогеры и хипстеры стихийно вышли из фэйсбука в первую ночь тыща человек, и 100 журналистов, и тут понеслось. дальше до*уйя появилось игроков из месных елит. а зарубежье прощелкало, они все к 2015му готовились – к выборам. но дело не столько в ес, сколько никто не хочет путина, адырова и мизулину.

    прогнозы? ну пессимисты говорят что сегодня ЧП введут, мол ленин предлог-провокация. конспирологи говорят, что Свободе власти кинули кость – убрали Беркут от памятника и дали свалить, чтобы в закулисных переговорах чтото от них взять в замен. а оптимисты строят баррикады в правительственном квартале.)

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 09.12.2013. 00.40

    Ir krievu biļinās tēls Idoloņa. Man tas mūžam asociējies ar Elizabetes un Brīvības sateku. Kijevā tāds bija uzsliets Maidanā. Un visu Idoloņu (no vārda „idol”) neizbēgamo likteni lieliski simbolizē mazas Vidusāzijas pilsētiņas Kuņurgenčas negribētais un pašu neapjaustais sarkasms: galvenā iela, protams, mūžamdzīvā vārdā, bet mazās šķērsieliņas nosauktas vienādi – „tupik” (strupceļš). Kur tik, pa Ļeņina ceļu ejot, ap stūri paveries, tur „tupik”. Saskaitīju desmit gabalus – vēsture visu noliek savās vietās. Taču, ja Jūs, Ločmeli, interesē Valensa, – arī viņš par to pašu – par opozīciju izkurtējušai sistēmai: „Es zinu, ko es esmu darījis un ko panācis.”

    +11
    0
    Atbildēt

    0

Janis 08.12.2013. 23.13

Labāk vēlu, nekā nekad.

+16
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu