Foto: Gints Ivuškāns, F64
„Vecie, labie padomju laiki..."
Kad visiem bija darbs, katrs saņēma pienācīgu algu, veikali bija pilni... Skolās mācīja patiesību par mūsu pagātni, bērni varēja brīvi lepoties klasē par bagāto onkuli Amerikā... Veikalos pārdevēji-iebraucēji laipni apkalpoja pircējus šīs zemes valodā... Visi tik sapņoja par iespēju saņemt pazemīgu aicinājumu apciemot palīdzīgos kungus Stūra mājā... Latviešu zēniem bija vienreizēja iespēja kļūt par īstiem vīriem Afganistānā... Tautieši sacentās cits ar citu par iespēju Gulagā sabiedriskā kārtā „celt plašās dzimtenes labklājību"...
Ir grūti rakstīt šādas muļķības, bet, laikam, pārāk daudzi ir aizmirsuši padomju laiku realitāti. Mūsu zemē brutāli iebruka, mūs izlaupīji, spīdzināja un slepkavoja. Un bija visu laiku jāpateicas mūsu "atbrīvotājiem" par viņu pūlēm iekārtoties mūsu zemē, mūsu mājās (nez kāpēc tik daudzas stāvēja tukšas), mūsu skolās.
