Kamēr lauki iztukšojas un līdz ar tirāžām rūk reģionālo mediju spēja neatkarīgi uzraudzīt vietējo varu, domes sparīgi tērējas sevis slavēšanai. Deputāti smaida pašvaldību avīžu pirmajās lappusēs un nopirktos televīzijas sižetos. Dažas vietvaras kontrolēts mediju saturs pat kvalificējas kā neatkarīga žurnālistika, kuras pārraidīšanu apmaksā valsts. Citur pašvaldība netraucēti pārkāpj likumu, jo vienkārši pieradusi tā darīt jau gadiem. Kā to mainīt?
Valdības koalīcija noteiks stingrāku regulējumu, lai pasargātu brīvo presi no negodīgas konkurences, ko rada pašvaldību avīzes un to propaganda. Nē, šis citāts nav no Valda Dombrovska vai Andra Bērziņa paziņojumiem. Tas atrodams tā sauktajā Karalienes runā, kurā Lielbritānijas valdība tradicionāli paziņo tautai par plānotajām likumdošanas iniciatīvām. Šogad briti apņēmušies stingri ierobežot par «vietējām pravdām» dēvētos izdevumus, bet tikmēr Latvijā vietvaru pašslavināšana turpina zelt.
Uzraugošo iestāžu netraucētas, pašvaldības par nodokļu naudu veido avīzes un īsā pavadā tur reģionālās televīzijas. Mediju eksperti brīdina: šī visatļautība bīstami vājina vietējo presi, savukārt sabiedrībai kļūst arvien grūtāk nošķirt, kas ir uzticama informācija un kas – smadzeņu skalošana par viņu pašu naudu.
Cīņa ar vējdzirnavām
Cēsu Vēstis, Katram Liepājniekam, Alūksnes Novada Vēstis, Valmiera Domā un Rada, Jelgavas Vēstnesis – lielākoties tie ir 8-12 lappušu izdevumi, kas iznāk reizi vai divas mēnesī un ko pašas vietējās varas lepni sauc par laikrakstiem. Likums nosaka konkrētus normatīvos aktus, kas pašvaldībai jāpublicē, taču reti kura vietējā vara sevi tā ierobežo. Pēc nejaušības principa izskatot dažu izdevumu numurus, redzams, ka lēmumiem un saistošajiem noteikumiem tajos atvēlēta niecīga vieta. Lielāko daļu aizņem intervijas ar pašvaldību vadītājiem un citiem vietējā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, iedvesmojošiem stāstiem par jauniem uzņēmumiem, skolēnu, sportistu, pašdarbnieku kolektīvu panākumiem. Šajos izdevumos neatrast skaidrojumu, piemēram, par nesamērīgi augstu komunālo maksājumu iemesliem vai pavirši veiktiem ielu remontdarbiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.