Čempionāts jūras makšķerēšanā no krasta Jūrkalnē šogad vairāk pievilinājis vēju nekā zivis
Pagājusī sestdiena pamodās mēreni īgna un slapja. Noņēmies pūta austrumvējš, kas Kurzemes zvejniekiem sola tikšanu pie zivīm, jo pūš pāri stāvkrastam, bet visiem citiem makšķerniekiem tāds bada vējš vien ir. Tomēr uz 3. Latvijas čempionātu jūras makšķerēšanā no krasta Jūrkalnē bija drosmīgi sapulcējušās gandrīz visas 75 komandas, kas azartiski gaidīja ziņas par notikumu un arī laikus pieteicās sacensībām, kuru sākumu četros pēcpusdienā iezīmēja signālraķetes šāviens.
No Jūrkalnes stāvkrasta Pāvilostas virzienā, cik vien tālu austošajā puskrēslā varēja saskatīt, snaikstījās jūras makšķeru kāti, un norūpējušies stāvi rosījās katrs ap saviem diviem nolikumā atļautajiem. Esmu sacensību laikā nepiederošais, kuri tuvāk par 15 m no krasta līnijas nav vēlami. Cenšos pa kājām (makšķerēm) nepīties, jo mirklī, kad kāds no makšķerniekiem slaidi atvēzējas ar savu četrus metrus garo maiksti, tuvošanās aizliegums no organizatoriskas iegribas pārvēršas skaidrā drošības apsvērumā. Katrai komandai, kurā ietilpst divi cilvēki, atvēlēti aptuveni 10 metri, un kopējais sacensību dalībnieku lineārais areāls ir četri kilometri.
Kāda jauna sieviete ir noņēmusies cīnīties visu nakti, citādi taču neesot bijis vērts atstāt pusgadu vecu bērnu mājās. Viņa līksmi stāsta un painteresējas, vai daudz sieviešu piedalās sacensībās. Biezajā krēslā visiem laika apstākļiem bruņotie stāvi pēc dzimuma nav definējami. Labi, ka nejauši ieraugu dzejnieku Andri Akmentiņu, kurš uzaudzējis milzīgu torsu ar rācijām un kabatotu vesti, turklāt, būdams kārtīgs forelists, ir arī viens no sacensību tiesnešiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.