Skats no Austrālijas
Grozījumi Pilsonības likumā ir stājušies spēkā ar 1.oktobri, un tagad Latvijas valsts vairs neatņems Latvijas pilsonību tiem, kuri ir ieguvuši kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību vai pavalstniecību.
Tas nozīmē, starp citu, ka tie daudzie Austrālijas latvieši, kuri nepaspēja reģistrēties Latvijas pilsonībai šaurā laika logā 1990.gados, varēs tagad droši to darīt. Ja tajā laikā Austrālijā bija ierobežojumi dubultpavalstniecībai (kas tomēr neattiecas uz reģistrēšanos Latvijas pilsonībai), tad kopš 2002.gada Austrālija pieļauj neierobežotu dubultpavalstniecību.
Starp citiem faktoriem, kas traucēja piereģistrēties, bija bailes, ka, vīrietim reģistrējoties Latvijas pilsonībai un braucot ciemos uz Latviju, viņš tiks iesaukts obligātajā militārajā dienestā un atpakaļceļš uz Austrālija tiks uz ilgāku laiku liegts. Tāpēc arī dēlus bieži nereģistrēja. Tai laikā bija gadījumi ar Austrālijas grieķiem, kuri palika pakļauti militāram dienestam Grieķijā, kaut arī atteikušies no Grieķijas pilsonības, un tēvzemes apmeklējuma laikā tika iesaukti obligātajā militārajā dienestā.
Ir grūti padzēt, cik daudzi un cik ātri izmantos atjaunoto iespēju reģistrēties Latvijas pilsonībai, bet jāņem vērā pēdējos tautas skaitīšanas datus Austrālijā, kas liecina, ka šajā kontinentā dzīvo pāri par divdesmit tūkstošiem latviešu izcelsmes cilvēku, bet tikai kādai piektajai daļai ir Latvijas pilsonība. Var pieņemt, ka lielākā daļa no šiem divdesmit tūkstošiem ir pirmskara Latvijas pilsoņi vai viņu pēcteči.
Otrā grupa, kuri izmantos jauno likumu, ir lielais skaits Latvijas pilsoņu, kuri ir pārcēlušies uz dzīvi Austrālijā laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un jau ieguvuši vai vēlētos iegūt arī Austrālijas pavalstniecību.
Vieni pieteiksies Latvijas pavalstniecībai, lai apliecinātu savu saiti ar latviešu tautu, otri tāpēc, lai nodrošinātu iespēju strādāt Eiropas Savienībā bez vajadzības iziet garo darba vīzas pieprasīšanas procesu.
Katrā ziņā, Austrālijas un Latvijas dubultpilsonība ir jau līdz šim bijusi daudziem cilvēkiem, un nav dzirdēts, ka tas būtu izraisījis kādas problēmas.
Mūsu tautas izdzīvošanai ir svarīgi turēties kopā, un Latvijas pilsonība ir visredzamākais apliecinājums, ka mums ir kopīgs ceļš šai pasaulē, vienalga, kur mēs konkrētā mirklī dzīvotu.
Uzziņai: „Termini pilsonis un pilsonība lietojami attiecībā uz valstīm, kas ir republikas, savukārt termini pavalstnieks un pavalstniecība joprojām lietojami tikai attiecībā uz valstīm, kas ir monarhijas…”
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (55)
Andris 07.10.2013. 10.32
Nāgela kungs, nez kāpēc liekas, ka kādas valsts pilsonība/pavalstniecība nedod tikai tiesības, bet uzliek arī zināmas saistības:
„bailes, ka, vīrietim reģistrējoties Latvijas pilsonībai un braucot ciemos uz Latviju, viņš tiks iesaukts obligātajā militārajā dienestā”
Un, ja reiz Latvijā tajā laikā vīriešiem bija obligātais militārais dienests, tad būtu bijis tikai loģiski, ja tas būtu attiecināts uz visiem vīriešu kārtas pavalstniekiem, neatkarīgi no dzīves vietas. Protams, mūsu valsts izvēlējās selektīvu pieeju: neviens citā valstī dzīvojošs Latvijas pilsonis netika iesaukts militārajā dienestā. Taču neuzskatu, ka tas bija taisnīgi – tiesībām un pienākumiem ir jāiet roku rokā.
Laipni lūgti mūsu pulciņā!
5
juhans > Andris 07.10.2013. 13.33
Romieši ta romieši, bet es ļoti labi atceros, kāda bija situācija pirmos gados armijā, kura gan komandējošā sastāva, gan “tradīciju” ziņā bija mehāniski pārņemta no ļaunuma impērijas. Kā Jums šķiet, vai toreizējā situācijā finansiālie apsvērumi bija vienīgie obligātā iesaukuma armiju aizstājot ar profesionālo?
0
Andris > Andris 07.10.2013. 11.39
Ko lai dara, r_r, manā apziņā pārāk cieši iesēdies seno romiešu tiesiskais princips “una lex – una iustitia omnibus” (tulkojums – uz Tiesu pils Zaļās zāles sienas).
Mea culpa…
0
Alise > Andris 07.10.2013. 11.15
Teorētiski jums taisnība, bet prakse nekad 100% nesaskan ar teoriju un vienmēr praksē ir jāpiemēro kādi izņēmumi un jāveic kāda piemērošanās, lai sasniegtu vēlamo rezultātu vai iegūtu ko svarīgāku.
0
kristaps_drone > Andris 07.10.2013. 14.04
“Kā Jums šķiet, vai toreizējā situācijā finansiālie apsvērumi bija vienīgie obligātā iesaukuma armiju aizstājot ar profesionālo?” – vispār jau tad, kad notika pāreja no obligātā uz profesionālo militāro dienestu, ļaunuma impērijas tradīcijas Latvijas armijā bija fakstiski iznīcinātas.
0
Andris > Andris 07.10.2013. 13.59
> o_ja3_14
Lieliski atceros “ārpusreglamentu” Ādažos, arī citas epizodes nav pagaisušas no atmiņas. Taču atceros arī ko citu – kā Atmodas laikā Sievu (Latvijas sieviešu) līga ar padarmijā bojāgājušo karavīru fotogrāfijām piketēja (ja pats neatceraties, varat aiziet uz Doma laukumu – tur malējā stendā atpazīsit gan Betiju, gan, ja zināt, citas piketētājas), gan to, kā uz LTF mītni no visas Latvijas plūda adītie cimdi, zeķes un džemperi jaunajiem valsts bruņotajiem spēkiem, kuri tolaik bija pliki un nabagi. Tā kā diez vai toreiz bija kaut doma par “finansiālajiem apsvērumiem”, drīzāk par cilvēku attieksmi pret savu armiju.
0
Andris 07.10.2013. 11.32
> Kalvis Apsītis: ” daži LR pilsoņi vai nepilsoņi varētu būt (nelikumīgi) ieguvuši arī Krievijas pilsonību, piemēram, lai šmauktos ar sociālajiem pabalstiem.”
Apsīša kungs, jūs esat nelabojams optimists, kas nevēlas redzēt objektīvo realitāti: pajautājiet PMLP ļaudīm un viņi Jums pateiks, ka “varētu būt” vietā jāraksta “ir”. Tikai Krievija, redz, gadu desmitiem kategoriski atsakās izpaust informāciju, cik šādu “ir” kaimiņzeme fiksējusi.
0
Andris 07.10.2013. 12.48
Paldies „ārējiem”! = http://www.apollo.lv/zinas/latviesu-aija-zuzu-ir-ieklauta-pasaules-skaistako-supuldziesmu-izlase/614962
„Dziedātāji un instrumentālisti no visas pasaules ir ierakstījuši savas dzimtenes populārākās un visbiežāk dziedātās šūpuļdziesmas ekskluzīvā dziesmu kolekcijā «Lullabies of the World». Šūpuļdziesmu pavadījumi ir iespēlēti ar autentiskiem konkrētās tautas instrumentiem. Albumā ir iekļautas šūpuļdziesmas no Armēnijas, Beļģijas, Vācijas, Ķīnas, Somijas, Francijas, Grieķijas, Indijas, Itālijas, Japānas, Korejas, Libānas, Jaunzēlandes, Ziemeļamerikas, Norvēģijas, Portugāles, Krievijas, Spānijas, Dienvidāfrikas, Čehijas, Turcijas, Ungārijas, Ebreju šūpuļdziesma un arī mūsu mazās Latvijas «Aijā, žūžū».
Par šo notikumu ir parūpējusies Berlīnē dzīvojošā dziedātāja un dziesmu autore no Latvijas Diana Moon Cerne, kura ar savu dziedājumu spēja pārliecināt vācu producentus par nepieciešamību «Aijā, žūžū» iekļaut «Lullabies of the World» albumā. «Aijā, žūžū» melodija kombinācijā ar manu dziedājumu un latviešu autentisko kokli padarīja šo dziesmu par vācu producentu pilnīgu albuma favorītu. Nu mūsu «Aijā, žūžū» sasniegs visas pasaules mazuļu austiņas. Esmu ļoti gandarīta par to,» stāsta dziedātāja. «Mūsu Latvija ir maza valsts, bet mums ir ļoti skaista mūzika, talantīgi cilvēki un man ļoti gribētos, lai mēs latvieši nekad nebaidītos rādīt citiem to skaisto, kas mums ir un lepotos ar mūsu bagāto tautas pūru,» saka Diana.”
3
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Inese > Andris 07.10.2013. 13.13
Vispār jau reku ir tā Diana Moon Cerne izpildītā dziesma «Aijā, žūžū» – https://dl.dropboxusercontent.com/u/49058034/05%20-%20Aija%2C%20zuzu%20(Latvia).mp3
Krietni skaistāka ir šajā pašā izlasē «Lullabies of the World» iekļautā dziesma «Баю-баюшки-баю» – https://dl.dropboxusercontent.com/u/49058034/01%20-%20Baju%2C%20bajuschki%2C%20baju!%20(Russia).mp3
Un tās Diana Moon Cerne vietā krietni iederīgāka būtu Anita Līcis.
0
Inese > Andris 07.10.2013. 13.23
Wiegenlieder Aus Aller Welt: Lullabies of the World
5. Aija, zuzu (Latvia) Diana Moon Cerne 2:17
http://www.amazon.de/Wiegenlieder-Aus-Aller-Welt-Lullabies/dp/B00FCJ3X1M
0
juhans > Andris 07.10.2013. 13.14
Principā jauki, ka albumā iekļauta arī latviešu šūpuļdziesma. Tikai tā nav “Aijā žūžu”, bet gan “Aija anzit aija””. Vismaz CD “Liederprojekt: Lullabies of the World”, kuru par $21.11 (nerēķinot sūtīšanas izmaksas) var nopirkt Amazon.com. (Kā jau teicu, principā jauki un paldies izpildītājai, kaut arī par izpildījumu var arī strīdēties, cik nu tas saklausāms Amazon demonstrētajā fragmentā.)
0