fbpx

Baltijas elektronerģijas tirgus ugunskristības 19

Trīs elektrības kontaktu ligzdas Rīgas pilī. Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Jānis Bethers
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr netiks izveidots efektīvs mehānisms pārrobežu pārvades izmaksu fiksēšanai, paredzams, ka elektrības cenas nesamazināsies

Pēc pēdējo nedēļu laikā aktualizētajām elektroenerģijas pārvades problēmām Baltijas valstu vidū visa reģiona elektroenerģijas tirgus patlaban atrodas savas tālākās attīstības krustcelēs. Tas, cik operatīvi Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori un regulatori spēs vienoties, kā fiksēt elektroenerģijas pārvades izmaksas uz valstu robežām, faktiski būs ugunskristības plānam par Baltijas valstu tirgu savstarpējo integrāciju un stabilu piekļuvi Skandināvijas energoresursiem.

Pastāvošā situācija nosaka, ka maksa par elektroenerģijas piegādi pāri Igaunijas robežai tiek fiksēta katras dienas ietvaros un tā var brīvi svārstīties, dažkārt pat dubultojot elektroenerģijas cenu. Tādējādi tirgotājiem savos piedāvājumos jāparedz uz minējumiem balstītas pārrobežu piegādes izmaksas, kas rada nekontrolējamu cenu risku un liek pārmaksāt patērētājam. Vienīgie ieguvēji no pašreizējās situācijas un iespaidīgās elektroenerģijas cenu atšķirības starp valstīm ir Latvijas un Igaunijas pārvades tīklu operatori.

Igaunija ir durvis uz lētāku elektroenerģiju Latvijā

Elektroenerģijas tirgotāji, kas darbojas, pērkot elektroenerģiju Ziemeļvalstu nākotnes darījumu biržā, bez minētās problēmas risinājuma nevar darboties Latvijā. Jau tagad Latvijā ir jūtams konkurences kritums un aizvadītajā nedēļā arī pēc klientu skaita otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Igaunijā paziņoja, ka neplāno piedalīties nākamgad plānotajā Latvijas tirgus atvēršanā. Tādējādi šī problēma apdraud atvērtā tirgus pastāvēšanu un arī Ekonomikas ministrijas plānu par tā tālāku atvēršanu.

Turklāt efektīvi funkcionējošs pārrobežu starpsavienojums ar Igauniju ir kritiski svarīgs Latvijai, jo mēs atrodamies reģionā ar elektroenerģijas ražošanas deficītu. Igaunija, ņemot vērā izbūvētos starpvalstu savienojumus, līdz 2016.gadam nodrošina Latvijas un Lietuvas pieeju Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai, kas ir reģions ar vēsturiski zemākajām cenām. Faktiski, kamēr netiks izveidots efektīvs mehānisms pārrobežu pārvades izmaksu fiksēšanai, paredzams, ka cenas nesamazināsies.

Šajā kontektā apgalvojumi, ka visiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā tiek nodrošināti vienādi darbības apstākļi, skan visai dīvaini. Regulārie “sastrēgumi” elektronerģijas pārrobežas piegādēm no Igaunijas uz Latviju liedz iespēju līdzsvarot cenas starp Baltijas valstīm, vienlaikus radot arī nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Laikā, kamēr pastāv starpsavienojuma pārslodze Igaunijas pusē, Latvijas un Lietuvas ražotāji, kā arī trešo valstu tirgotāji var nogādāt savu elektroenerģiju Igaunijā bez pārvades maksas. Vieniem lielas spot cenu atšķirības Latvijā un Igaunijā ir negūtā peļņa, otriem faktiskie zaudējumi no pamatdarbības.

Risinājums – finanšu instrumenti

„Enefit” piekrīt Baltijas pārvades sistēmu operatoru nostājai, ka atjaunot iepriekš pastāvējušo kārtību pārrobežu pārvades izmaksu noteikšanā ar tiešajām izsolēm nav labākais risinājums. Arī tiešās izsoles nesniedza iespēju fiksēt pārvades izmaksas mēneša vai gada ietvaros. Turpretim ilgtermiņa fiksētas cenas līgumi viena līdz pat piecu gadu ilgam periodam ir populārākais elektroenerģijas iegādes risinājums Latvijā.

Tāpēc prioritāri būtu ieviest finanšu instrumentus, kas ļautu fiksēt elektroenerģijas pārvades izmaksas vismaz vienu gadu ilgam periodam. Šādu vai līdzvērtīgu risinājumu nepieciešamību nosaka arī Eiropas Savienības regula 714/2009, gadījumam, ja starpsavienojumu jaudas ir nepietiekamas, izraisot regulāras un būtiskas cenu atšķirības starp valstu energosistēmām.

Ilgtermiņa risinājums esošajai situācijai ir jaunu pārvades savienojumu izbūve uz Igaunijas-Latvijas robežas, taču darbs pie tā nevar būt iemesls nerisināt problēmas tuvākajiem gadiem. Tai skaitā jau nākamgad, līdz ar otrā starpsavienojuma starp Somiju un Igauniju „Estlink 2″ atklāšanu, krietni pieaugs Igaunijas integrācija Somijas tirgū, kas ir teju četras reizes lielāks nekā Baltijas valstu elektroenerģijas patēriņš.

Ja līdz šā gada beigām netiks ieviesti finanšu instrumenti pārvades izmaksu fiksēšanai, tad situācija ar pārvades izmaksu riskiem uz Igaunijas un Latvijas robežas tikai pasliktināsies.

Turpmākie soļi noteiks Baltijas tirgus attīstību

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem un regulatoriem ir nekavējoties jāsāk darbs pie likvīdu finanšu instrumentu ieviešanas, kas aizsargātu tirgus dalībniekus no pārrobežu pārvades izmaksu riskiem un nepieļautu problēmu tālāku attīstību. Atbildība par situācijas atrisināšanu tagad gulstas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru pleciem un tieši viņi noteiks kāds turpmāk būs atvērtais tirgus.

Vai tā būs aktīva vide, kur patērētājiem izvēlēties no plaša cenu piedāvājuma un vairākiem spēcīgiem konkurentiem, vai arī tas būs formāls veidojums bez reālas konkurences un ar pasīviem patērētājiem. Pēdējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta sākotnējā vīzija par vienotu Baltijas valstu tirgu, palielinot katras valsts tirgus nošķirtību citam no cita.

Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs

 

Komentāri (19)

egfoto 25.09.2013. 18.17

Autors ir aizmirsis pieminēt, ka viss pārvades tarifs ir tikai 0,3 santīmipar kwh, salīdzinājumam OIK ir 5x lielāks.

+1
0
Atbildēt

3

    egfoto > egfoto 25.09.2013. 22.23

    Paldies par skaidrojumu!
    A kā sanāk, faktiski visi vadi ir aizsisti ar kaut kādām fiksētajām piegādēm un rezervi avārijas gadījumos, un biržas darījumu apkalpošanai paliek pāri pavisam maz?
    Ja nemaldos, tad vada caurlaidība ir tuvu visas Latvijas patēriņam.
    Cik tad absolūtajos skaitļos svārstās tās pārvades cenas biržas darījumos, ja negribat uzņemties garantēt gala cenu?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Mairita Kazāka > egfoto 25.09.2013. 19.13

    Te nepieciešams precizēt. Raksts nav par pārvades pakalpojumiem valsts iekšienē, ko Augstsprieguma tīkls sniedz Latvijā. Raksta tēma ir pārrobežu elektroenerģijas pārvades cenu riski. Pēdējo nedēļu laikā ir bijušas dienas, kad cenu atšķirības Igaunijas un Latvijas zonā sasniedz teju 90% no elektroenerģijas cenas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Mairita Kazāka > egfoto 26.09.2013. 09.31

    Fiksētās piegādes pāri robežai nenotiek. Visa tirgum pieejamā jauda ir NordPool Spot rīcībā. Tātad, tirgotājam ir elektroenerģija jāpārdod Igaunijas Spot cenu zonā un jānopērk Latvijas Spot cenu zonā, lai to “atgādātu” šurp. Elektroenerģijas tirgus cena svārstās ap 50 EUR/MWh (3,5 sant./kwh), pēdējās 10 dienās cenu starpība Igaunijas un Latvijas apgabalos (faktiskās izmaksas elektroenerģijas transportam) ir svārstījusies no 0 līdz 34,1 EUR/MWh. Informācija par cenām un cenu zonu atšķirībām ir pieejama http://www.nordpoolspot.com .
    Skaitliski pārvades caurlaidība, kas ir pieejama biržai var sasniegt 850MW, bet ikdienā svārstās starp 500MW un 700MW dažādu ierobežojumu dēļ. Jāņem vērā, ka bez Latvijas, liela deficīta zona ir Lietuva, kur gada ietvaros tiek saražota vien ap 35% no elektroenerģijas, kas tiek patērēta.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

… [Trackback]

[…] Find More here on that Topic: ir.lv/2013/09/25/baltijas-elektronergijas-tirgus-ugunskristibas/ […]

0
0
Atbildēt

0

ลงโฆษณาฟรี 17.01.2020. 02.52

… [Trackback]

[…] There you will find 43669 more Information on that Topic: ir.lv/2013/09/25/baltijas-elektronergijas-tirgus-ugunskristibas/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort