Aptaujā secina, ka Latvijā nav pietiekamas izpratnes par inovatīvo nozari
Pacientiem ar onkoloģiskām, reimatoloģiskām un citām nopietnām saslimšanām ārstēšana būtu efektīvāka un slimnieku dzīves kvalitāte – augstāka, ja Latvijas veselības aprūpē būtu plašāk pieejami biofarmācijas medikamenti, kuru trūkumu ietekmē veselības aprūpes politikas veidotāju un ārstu nepietiekamas zināšanas un izpratne par biofarmāciju. Tas secināts SKDS veiktajā medicīnas ekspertu aptaujā un prezentācijā “Biofarmācija – Latvijas personalizētās veselības aprūpes nākotne”, kas norisinājās 21.augustā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.
Lai arī vairāk nekā 90% Latvijas vadošo ārstu un veselības nozares atbildīgo amatpersonu piekrīt, ka biofarmācijas medikamenti ir nozīmīga medicīnas nozare, tikai 55% ārstu un vēl mazāk veselības aprūpes amatpersonu pilnībā piekrīt, ka veselības nozarei ir jābūt vairāk personalizētai katram pacientam, izpētīts SKDS viedokļu aptaujā “Biofarmācijas nozares vieta Latvijas veselības aprūpes sistēmā”.
“Ekspertu viedokļu aptaujas dati liecina, ka daudziem ārstiem un atbildīgajiem ierēdņiem ir fragmentāras zināšanas un izpratnes trūkums par biofarmācijas nozari. Liela daļa ekspertu un ārstu interesējās par jaunākajiem biofarmācijas sasniegumiem, taču, lūdzot nosaukt konkrētus biofarmācijas medikamentus, izrādās, ka teju trešdaļa nosaukto zāļu ir uztura bagātinātāji un augu valsts izcelsmes zāles, nevis inovatīvie biofarmācijas preparāti,” skaidro Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Dr. med. Gunta Purkalne ir pārliecināta: “Mēs varētu ārstēt un paildzināt pacientu dzīvildzi, ja biofarmācijas zāles, kas onkoloģiskajiem pacientiem ir viens no efektīvākajiem ārstniecības līdzekļiem, būtu pieejamākas. Personalizētā medicīna, uz ko tiecas visa mūsdienu attīstītā sabiedrība, pagaidām Latvijā ir pieejama ļoti ierobežoti. Virkne biofarmaceitisko medikamentu, kuri Eiropā tiek praksē pielietoti ļoti plaši, Latvijā nav pieejami. Taču tik pat turīgās valstīs kā Lietuvā un Igaunijā šie medikamenti ir pieejami plašāk.”
Medicīnā ir noticis plašs zinātnes lēciens kopš 1922.gada, kad pirmā olbaltumviela tika izdalīta no dzīvnieku audiem, līdz mūsdienām, kad biofarmaceitisko zāļu izveidei tiek izmantotas dzīvas šūnas un DNS tehnoloģijas, kas ļauj iegūt cilvēka organismā sastopamās olbaltumvielas, tās pilnveidot un ražot rūpnieciski. “Biofarmaceitiskās zāles ir efektīvas, jo to iedarbības mehānisms var tikt personalizēts un pielāgots pacientam. Ar laiku tās aizvietos daudzas ķīmiskās zāles, kuras lietojam šobrīd. Biofarmaceitiskās zāles piedāvā arī principiāli jaunu terapiju iespējas,” papildina Dr. biol. Jānis Ancāns, LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docents, pētnieks un Eiropas Zāļu aģentūras Uzlaboto terapiju komitejas pārstāvis.
Modernā veselības aprūpe arvien vairāk tiek virzīta personalizētas medicīnas virzienā, kurā biofarmācijas nozarei ir būtiska loma. Jau šobrīd vairāk nekā 350 milj. iedzīvotāju ārstniecībā izmanto kādu no 650 medikamentiem, kuru izstrādei vidēji ir nepieciešami 15 gadi un aptuveni 1 mljrd. eiro liels budžets.
Informatīvajā prezentācijā “Biofarmācija – Latvijas personalizētās veselības aprūpes nākotne” piedalījās Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, Dr. biol. Jānis Ancāns, Eiropas Zāļu aģentūras Uzlaboto terapiju komitejas pārstāvis, Dr. med. Gunta Purkalne, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Prof. Valda Staņēviča, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Torņakalna centra vadītāja un pasākuma vadītājs Dr. biol. Juris Šteinbergs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, informē aģentūras ”Nords Porter Novelli” pārstāvis Rolands Puhovs.
Komentāri (32)