Nopīpētie bērni 25

Smēķētāja. Foto: AFP/LETA
Pēteris Apinis
Print Friendly, PDF & Email

Jāaizliedz smēķēt grūtniecēm un jaunajām māmiņām, lai ļautu dzīvot viņu bērniem

Likums aizliedz bērniem smēķēt. Tabakas industrija dara visu, lai bērni smēķētu. Katru gadu smēķēšanas dēļ Eiropā nomirst 700 000 cilvēku, tātad biznesam vajag jaunus smēķētājus produkcijas noietam. Vienīgā vieta, kur pasmelties jaunus patērētājus, ir bērni.

Tabakas smēķēšana katru gadu izraisa vairāk nāves gadījumu nekā HIV/AIDS, narkomānija, alkohola lietošana, ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības un slepkavības kopā.

No smēķēšanas nenomirst visi smēķētāji – tikai katrs otrais. Latvijas statistika gan nav precīza, tāpēc uzticēšos ASV datiem – šajā valstī smēķējošie vīrieši nodzīvo 13,2, bet smēķējošās sievietes – 14,5 gadus īsāku mūžu par nesmēķējošajiem. Tātad tas, kas smēķē, nodzīvo 25 gadus īsāku mūžu. Tā otra puse, kas tieši no smēķēšanas nenomirst, ļauj tabakas industrijai ar PR metodēm izplatīt stāstus par mitoloģisko balto vectētiņu, kas dūmus pūta kā tvaikonis, bet nodzīvoja 100 gadus.

Nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības izveidošanas potenciālu. Zemās devās tam ir psihostimulējoša, augstākās – sedatīva un pretsāpju iedarbība. Smēķējot nikotīns smadzenēs nokļūst 7-10 sekundēs. Nikotīns izraisa atkarību, taču viens pats nenosaka tabakas smēķēšanas milzīgo postu.

Cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots aptuveni 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir kaitīgas, bet 69 ir kancerogēnas (izraisa vēzi). Ieelpotie dūmi, tai skaitā darva, satur daudz ļoti sīku daļiņu, kuras nokļūst alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē.

Pašlaik cīņa pret tabakas smēķēšanu ir “cīņa par pusaudža dvēseli”.

80% Latvijas smēķētāju, bet vairāk nekā 90% smēķētāju pasaulē sāk smēķēt vecumā līdz 15 gadiem. Vairāk nekā 60% no smēķētājiem šo nelāgo pieradumu sāk tādēļ, ka smēķē vecāki, bet vairāk nekā 50% tādēļ, ka smēķē vienaudži (bieži šīs grupas pārklājas). Vecākiem derētu atcerēties – ja viņu bērna pusaudža labākais draugs smēķē, tad smēķēšanas sākšanas risks ir 13 reižu augstāks nekā tad, ja draugi nesmēķē.

Pēc Eiropas Komisijas “Eurobarometer” 2012. gada ziņojuma datiem, Latvija Eiropas Savienības valstu vidū ar 36% smēķētāju vecuma grupā 15 gadi un vecāki ir 3.vietā, bet īpaši slikti ir tas, ka tieši Baltijas valstīs ir vislielākais 11-15 gadus veco smēķējošo pusaudžu (īpaši meiteņu) skaits (arī to skaits, kas ir pamēģinājuši uzmēķēt).

Ir daudzi rādītāji, kur Latvija izskatās labi. Latvijā gandrīz nesmēķē sabiedriskajās un darbavietās, gandrīz nesmēķē kafejnīcās un restorānos, gandrīz nesmēķē publisku pasākumu laikā. Atšķirībā no Grieķijas un Itālijas mums ir visai maz smēķētāju, kas nosmēķē dienā 2-3 paciņas. Arī leģendas, ka Latvijā ir lielākais nelegālo cigarešu īpatsvars, ir pārspīlētas – Grieķijā, Rumānijā un pat Lietuvā (acīmredzot Krievijas- Kaļiņingradas tranzītceļa dēļ) nelegālo cigarešu ir vairāk. Toties Latvija ar zemāko akcīzi kļūst par iemīļotu vietu, kur veseliem blokiem cigaretes iegādājas braucēji uz Britu salām vai Skandināviju.

Tad kāpēc Latvijā joprojām tik viegli smēķēšanu sāk bērni?

Pirmkārt, tāpēc ka valsts līmenī valda nihilisms pret veselību. Ja Saeimai un valdībai veselība prioritāšu rindā ir bezgala tālu aiz Pilsonības likuma, nodokļu politikas, KNAB aktuālajiem novērtējumiem, „Dinamo” hokeja komandas un vienkāršas savstarpējas lamāšanās, tad arī tauta veselību uztver kā maznozīmīgu prioritāti. Aktualitātes veselības aprūpē parasti tiek reducētas līdz jaunai operācijai vai faktam, ka varbūt viens Rīgas neiroķirurgs ir paņēmis no pacienta naudas zīmi.

Otrkārt, tāpēc ka policija un iekšlietu sistēma, kurā strādā daudz smēķējošu vīru, uzskata, ka smēķēšana nudien nav nekas īpaši nosodāms un cīņa pret to drīzāk ir ārstu kaprīze. Ja katru dienu pāri Latvijas robežai pārplūst milzīgas kravas ar kontrabandas cigaretēm (lielākoties šķērso Latviju tranzītā), tas nudien nenotiek bez atbildīgu valsts amatpersonu rūpīga pieseguma.

Treškārt, Latvijā nekontrolēti darbojas tabakas industrijas lobijs, un pat nopietnās ziņās LTV1 un Latvijas Radio “British American Tobacco” vai “Phylipp Moris” pārstāvji pamanās pažēloties, ka viņi, lūk, radījuši smalkas un smaržīgas cigaretes, bet viņiem tās aizliedzot izplatīt. Protams, jo visa Eiropa zina, ka tieši ar šīm cigaretēm smēķēšanai ir piesaistītas gandrīz visas meitenes vecumā līdz 15 gadiem.

Nav viegli izturēt to spiedienu, kādu jebkurā diskusijā izrāda tabakas industrijas pārstāvji, kuru vārdā parasti runā Finanšu ministrijas ierēdnes vai lielu ar tirdzniecību un rūpniecību saistītu nevalstisku organizāciju pārstāvji. Nepārbaudītas paliek ziņas, cik un kam no politiķiem samaksā tabakas industrija.

Ceturtkārt, Latvijā nav pietiekamas informatīvas sistēmas, kas izskaidrotu tabakas ļaunumu un cīnītos pret grūtnieču un jauno vecāku smēķēšanu.

Latvijas Ārstu biedrība iesaka likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmu slimniekiem, vēžiniekiem), kuru slimību izraisījusi smēķēšana.

Vācija ziņo, ka viņiem izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm. Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk – ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti pārtraucot 6-8 grūtniecības nedēļā. Latvijā divas trešdaļas no smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā līdz 20 gadiem, īpaši – ar pamata vai vidējo izglītību.

Nekas bērnam nav sliktāks par smēķēšanu grūtniecības laikā – rodas atkarība pret nikotīnu, bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai.

Daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju rasties iedzimtām vai pārmantotām slimībām ir tabakas (un alkohola) intoksikācijai tieši bērna ieņemšanas brīdī. Kaut arī mēdzam uzskatīt, ka bērna radīšanā tēvam un mātei ir vienlīdz liela nozīme, tomēr visiem vēlos dot nelielu salīdzinājumu, kas šo aksiomu netieši apgāž: ja iedomājamies spermatozoīdu centimetra diametrā, tad olšūnas diametrs būtu trīs kilometri. Sasmēķējusies meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela iespēja hromosomāliem defektiem.

Ja mēs uzskatām, ka bērns nav mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami XII gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesību šā bērna veselību apzināti bendēt neatkarīgi no tā, vai šis bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.

Kāds ir smēķēšanas nodarītais kaitējums pašam smēķētājam?

Aprēķini pamatojas uz statistisko dzīvības vērtību (Value of a Statistical Life – VSL). VSL ir statistisks jēdziens, ko plaši lieto ekonomikā, veselības aprūpē, apdrošināšanā un citās jomās. VSL atspoguļo to, cik pašam indivīdam izmaksā pāragrā nāve. Kā piemērs varētu būt personas viedoklis par nepieciešamo papildu samaksu/apdrošināšanu dzīvību apdraudošā profesijā. VSL var skaidrot arī kā summu, kuru indivīds būtu gatavs maksāt, lai mazinātu nāves risku. Jāuzsver, ka VSL neatspoguļo veselības aprūpes izmaksas.

Latvijā šādu aprēķinu nav, bet Spānijā, valstī ar līdzīgu smēķētāju skaitu un līdzīgu cigarešu cenu, tas ir veikts.

Pēc VSL metodoloģijas vienas paciņas reālās izmaksas ir nevis 3-4 eiro, bet gan 107 eiro vīriešiem un 75 eiro sievietēm.

Kāds ir patiesais smēķēšanas nodarītais kaitējums sabiedrībai un valstij?

Eiropas Savienībā ikgadējais smēķēšanas slogs (zaudējumi) tiešo veselības aprūpes izmaksu veidā ir vērtējams 180 miljardos eiro, bet 150 miljardus eiro lielu zaudējumu rada produktivitātes zudums.

To var izteikt arī uzskatāmāk. Vienas cigarešu paciņas vidējā mazumtirdzniecības cena ES ir 3,9 eiro, bet medicīnisko pakalpojumu izmaksas sabiedrībai ir 14 eiro uz katru paciņu. Un ir vēl citi zaudējumus nesoši faktori.

No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas.

Smēķēšana bieži ir pamatā lauksaimniecības ēku, darbavietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem. Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Tiesa, politiķi parasti izliekas šo ekonomisko bumbu neredzam. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā – kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Smēķētājs gadā nokūpina 500-1000 latu. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet ES pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24- 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas.

Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Otrs ekonomisks trieciens, ko dod tabakas smēķēšana, ir netiešās izmaksas, jo smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”.

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana.

Par mazu taisnīgu samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt, kura ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēķēšana ir paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrības attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos ārstu biedrību. Saeimā Tabakas likums ir atvērts. Kauja par mūsu bērnu veselību ir priekšā.

Ik pēc sešām sekundēm pasaulē kāds nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 

Komentāri (25)

Ilze 17.07.2013. 16.04

Nenoliedzot Apiņa kunga misijas cēlumu un smēķēšanas postošo ietekmi, tomēr neviļus gribas vaicāt: Un kādus aizliegumus un sodus ieviesīsim tiem, kas savu un apkārtējo veselību un dzīves kvalitāti bojā ar pārliecīgām dusmu un naida izpausmēm? Piekrītot Apiņa kunga un līdzīgo agresīvi karojošo krustnešu mērķiem, no tik viedas un sistēmiskām zināšanām bagātas profesijas pārstāvjiem kā ārsti tomēr gribētos sagaidīt mazāk cīņas PRET smēķēšanu un vairāk cīņas PAR nesmēķēšanu. Mazāk aizliegumu, sodu, izstumšanas, kauna zīmju iededzināšanas un nekonstruktīvas vainas sajūtas radīšanu/pastiprināšanu, bet vairāk konstruktīvu retoriku un konkrētu palīdzību un atbalstu potenciālajiem atmetējiem. Esiet ārsti – ārstējiet sabiedrību kopumā un atsevišķas smēķētāju grupas! Turpiniet rīkot sabiedrības informēšanas (nevis naida) kampaņas, un stāstiet sabiedrībai par atkarību kā slimību un kā ar to tikt galā. Nesodiet grūtnieci, bet ar konkrētiem padomiem palīdziet viņai situācijā, kad līdztekus grūtniecības radītajam milzu stresam ķermenim vēl jātiek galā ar spējas atmešanas izraisītu milzu stresu, un kad viņai pie “noraušanās” kauna vēl klāt nāk drausmīga vainas apziņa, kas nekādi neuzlabo mazuļa situāciju. Dodiet konkrētus padomus tiem smēķētājiem, kam smēķēšana supresē dažādas autoimūnas problēmas un kuri pēc veiksmīgas atmešanas šokēti sastopas ar gadiem vai gadu desmitiem snaudušu autoimūnu saslimšanu spējiem uzliesmojumiem – šokēti un pilnīgi nesagatavoti, jo visi zina, kādas veselības problēmas rada smēķēšana, bet reti kurš zina, kādas problēmas var radīt nepareiza(?) smēķēšanas atmešana. Mīļie ārsti, lūdzu, informējiet sabiedrību un palīdziet tai ar praktiskiem padomiem, bet karošanu atstājiet mazāk humānām profesijām.

+7
0
Atbildēt

1

    Gaisma; Enģelis > Ilze 21.07.2013. 10.56

    Lielisks komentārs, pilnīgā pretstatā ar, atļaušos teikt, naida runu Apiņa izpildījumā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

tuba76 16.07.2013. 18.40

Ar kuru likumu ir aizliegts bērniem smēķēt? Es atrodu tikai, ka ir aizliegts pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un ir aizliegts smēķēt izglītības un audzināšanas iestādēs, bērnu atpūtas un rotaļu laukumos un nu arī bērnu klātbūtnē, bet kurā likumā ir teikts, ka bērni līdz … vecumam smēķēt nedrīkst?

+4
0
Atbildēt

0

Gaisma; Enģelis 16.07.2013. 12.15

Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēķēšana ir paša radīts netikums.
——————–
Šitas ir kronis visam! Nākamais Apiņa priekšlikums būtu dzērājus un pīpmaņus neārstēt vispār, jo paši tak vainīgi.. Tāpat kā autokatastrofās cietušie – šie tak no brīva prāta tajos ratos kāpa;) A vispār valsts kaut kādus atmešanas pasākumus finansē? Ja tā ir, tad to dara ļoti nemanāmi.

Ja ko valsts ar aizliegumiem pie mums vēl var panākt, tad piegriezt TV reklāmu aldariem.

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu