Tirdzniecība uz burvju paklāja 29

Maijā augusi mēbeļu un citu mājokļa piederumu pārdošana. Attēlā: Latvijā ražoti krēsli. Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Par mazumtirdzniecību 2013.gada maijā

Aizvadīto pāris gadu laikā ar satriecošu regularitāti ir izgāzušās prognozes par eirozonas ekonomikas sarežģījumu ietekmi uz Latvijas saimniecību. Šogad krīze it kā mēģina tuvoties kopā ar pašu eirozonu un ar dažu vietējo darboņu „palīdzību” arī pamanās izkost no mūsu izaugsmes pīrāga kādu gabalu, bet Latvijas patērētāji turpina demonstrēt apbrīnojami noturīgu optimismu darbos un sev raksturīgo flegmatisko īgnumu vārdos, tas ir, sabiedriskās domas aptaujās.

Tātad maijā apgrozījums pret aprīli auga par 2,6% mēneša un 8% gada laikā (izlīdzinātie dati). Maija pieaugums seko aprīļa sarukumam, un šogad kopumā ir svārstījies šaurā diapazonā bez skaidras tendences, un tas seko remdenai pērnā gada izskaņai.

Līdz ar to, ja vien apgrozījums nepalielināsies turpmākajos mēnešos, gada pieaugums saruks līdz 2-3%, jo paaugstinās salīdzinājuma bāze.

Taču acīs krīt arī tas, ka iepriekšējo divu gadu laikā apgrozījumam bijusi kopumā augšupejoša tendence, bet praktiski viss kāpums noticis dažos vasaras mēnešos un tad līkne „gaidījusi” līdz nākamajai vasarai. Varbūt tās ir patērētāju uzvedības izmaiņas, ko pagaidām neuztver sezonālā izlīdzināšana, piemēram, to varētu radīt tūristu un/vai ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju viesošanās, bet tas ir tikai minējums.

Citi makro rādītāji liek domāt, ka mazumtirdzniecības gada pieauguma tempam nevajadzētu izkrist no nu jau ierastā 5-10% diapazona, piemēram, 1.ceturksnī kopējais algu fonds pieauga par 8,8%, un darba tirgus procesiem ir liela inerce, pat ja dažiem eksporta uzņēmumiem vai nozarēm gadās sarežģījumi.

Īpaši labas sajūtas patlaban ir ar mājokļu komfortu saistītu produktu tirgotājiem.

Vairākos desmitos procentu mērojams kāpums mājsaimniecības elektropreču (43,3% gada kāpums maijā, iepriekšējos mēnešos pat vairāk), kā arī mēbeļu un citu mājokļa piederumu (+45,4%) pārdošanā. Ir runa par tipiskām ilglietošanas – ne pirmās nepieciešamības – precēm, tātad daļā sabiedrības darbos, ja ne vārdos paustais optimisms aug strauji. Kategorijā „paklāji, grīdsegas, tapetes un grīdas segumi” apjomi gada laikā ir pat divkāršojušies.

Taču interesanti, ka šogad bremzējas kāpums tirdzniecībā interneta veikalos un caur katalogiem, acīmredzot pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem tuvojas piesātinājuma punktam. Tāpat, šķiet, „tradicionālie” veikali, jo īpaši apģērbu veikali, pieņem konkurences izaicinājumu un spēj labāk sargāt savu vietu nozarē.

Ar dzīvesveida maiņu, kā arī mazumtirdzniecības tehnoloģisko attīstību acīmredzot saistīta sarūkoša pārdošana tirgos. Salīdzinot ar iepriekšējās desmitgades sākumu, tā sarukusi vairakkārt – apmēram sešas reizes.

Vēl viena nozare, kurā apjomi ir tālu zem līmeņa, kāds bija pirms desmit un padsmit gadiem, ir grāmatu pārdošana. Apjomi kopš pērnā gada sākuma stabili, bet ilglaicīgā tendence lejupejoša.

Acīmredzot samazinātā PVN atcelšanai un atjaunošanai nav bijis paliekošas ietekmes, arī te vainojamas tehnoloģiju, dzīves un domāšanas veida izmaiņas.

Kas tirdzniecībā varētu būt noticis jūnijā un kas sagaidāms turpmākajos mēnešos? Atbildēt ir ļoti viegli – nekas īpašs. Eiropas Komisijas publiskotajos datos mazumtirdzniecības noskaņojuma indekss krities no 5,1 punktiem maijā līdz 3,8 punktiem jūnijā, bet tas seko pēc kāpuma no 3,0 punktiem aprīlī un tās nav nozīmīgas izmaiņas (+100/-100 diapazonā). Patērētāju noskaņojums svārstās vēl šaurākā diapazonā.

„DNB Latvijas barometrs” šogad kopumā bijis abpusēji svārstīgs, bet galvenokārt tāpēc, ka ietver dažus vairāk emocionāla rakstura jautājumus. Respondentu vērtējums par savu materiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir stabils kā klints.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts

 

Komentāri (29)

Ieva Aile 01.07.2013. 08.31

Kāds tur brīnums,arī Talsu jaunievēlēto deputātu pirmais darbs bija palielināt savas algas līdz maksimāli pieļaujamajam līmenim,tad jau atkal varēs sapirkties jaunus mājokļu komforta agregātus un priekšmetus,diemžēl daudziem parastiem darba darītājiem kā 2009.gadā nogrieza algas,tādas palikušas līdz šodienai.

+5
-3
Atbildēt

6

    lindapastare > Ieva Aile 01.07.2013. 09.52

    Tieši tā – “parastiem darītājiem” algas nepaaugstina. Paaugstina tikai labiem darītājiem, pat ja darbs ir parasts.
    Nesaprotu šādus ērikus – vai tiešām domā, ka saujiņa deputātu ar saviem tēriņiem spēj ietekmēt statistiku? Pašiem kauns nav par tādu spriest(ne)spēju?

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > Ieva Aile 01.07.2013. 11.59

    yopcix – viens Latvijas multi miljonārs/miljardieris pie mūsu neesošo iedzīvotāju skaita ar savu patēriņu, pēc kārtējā krieviem nopārdotā īpašuma/uzņēmuma, Latvijas mazumtirdzniecību spēj pabīdīt par pāris procentiem mēneša laikā, nopērkot mēbēļu iekārtojumu vienai savai muižai, būvmateriālus otrai, iekārtojot sporta halli&tenisa kortus un uzdāvinot pāris poršes savām mīļākajām,
    ———————
    tā kā atdziesti ar tiem darba darītājiem, tie kā grauza palodzes, tā grauzīs

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > Ieva Aile 01.07.2013. 12.15

    Protams, ka jācīnā, tikai tā viena IT darbinieka ietekme uz Latvijas mazumtirdzniecību ir 0.00000000000001% no viena Latvijas multi miljonāra ietekmes uz Latvijas mazumtirdzniecību.
    Aizej uz SKY Jūrmala pēc 17:00 un paskaties. Par citām vietām un lietām nerunājot. Tā vieta tāda uzskatāma.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva Aile 01.07.2013. 10.12

    yopcix,skatos,tev ar gramatiku tā pašvakāk,kāpēc iedomājies,ka parasts darba darītājs savu darbu neizdara labi?Paņemsim,piemēram,modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Tu,yopcix,esi kādreiz tādās bijis,redzējis, cik un kādi agregāti tur darbojas?Vari iedomāties,cik zināšanu vajadzīgs,lai nodrošinātu tādu iekārtu veiksmīgu darbošanos ar labi attīrītu ūdeni beigās?Tu esi pārliecināts,ka šīs iestādes darbinieki būtu pelnījuši saņemt minimālo atalgojumu?Vai minimālais atalgojums tomēr nepienāktos tāda darba darītājiem,kur vajadzīgas tikai minimālas zināšanas un prasmes?Ja runājam par statistiku,nav jau Latvijā tikai deputāti vien,kas var paši sev noteikt savas algas.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    gliters > Ieva Aile 01.07.2013. 09.58

    Statistiku varbūt arī neietekmē, bet sagrauj cilvēkiem ticību valsts varai un valstij kā tādai.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    lindapastare > Ieva Aile 01.07.2013. 12.10

    Es varu runāt tikai par IT nozari, kur krīzes gados gandrīz visiem algas samazināja un ļoti daudzus atlaida. Tiem “parastajiem” darbiniekiem algas joprojām nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī (zinu tādus). Jā, tos var saukt par uzticamiem darbiniekiem, kas nekad nemaina darba vietas, bet tie tad arī ir tie, kuri cieš visvairāk un kuriem krīze beigsies pēdējiem. Kā noproti – “parasts” darbinieks nav domāts tāds, kas slikti strādā. Nebūt nē – sliktos atlaida pavisam un uzreiz. Runa ir par tiem, kas nemāk savu darbu un savu laiku novērtēt un attiecīgi arī pārdot. Nav jau padomju laiki un nav sociālisms, kur algu pieaugums bija visiem plānveidā, vienā laikā un +/- vienādi liels. Jā – gribētos jau lai priekšnieks pats nāk klāt un piedāvā pielikumu, bet… Nupat viena paziņa, kuru priekšniecība gadu baroja ar solījumiem par algas pielikumu, pēc kārtējās termiņu pārbīdes pateica, ka rīt raksta atlūgumu, un re – uzreiz atradās iespēja solīto iedot.
    Vārdu sakot, ir jācīnās.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

piziks 01.07.2013. 09.23

Ko brīnies, Pēterīt?! Prātīgie cilvēki no Latvijā atlikušajiem un vēl pelnošajiem tērē atbilstoši ienākumiem. Netērē svešu naudu, toties, ja pelna savu un savu tērē, tad pērk linoleju, jo apzinās, ka linolejs visam mājoklim ir labāk par 1 kvadrātmeru parketa “pokazuhai”.

+3
-3
Atbildēt

0

사설토토 10.03.2020. 02.57

… [Trackback]

[…] Read More on to that Topic: ir.lv/2013/07/01/tirdznieciba-uz-burvju-paklaja/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu