Par mazumtirdzniecību 2013.gada maijā

Aizvadīto pāris gadu laikā ar satriecošu regularitāti ir izgāzušās prognozes par eirozonas ekonomikas sarežģījumu ietekmi uz Latvijas saimniecību. Šogad krīze it kā mēģina tuvoties kopā ar pašu eirozonu un ar dažu vietējo darboņu „palīdzību” arī pamanās izkost no mūsu izaugsmes pīrāga kādu gabalu, bet Latvijas patērētāji turpina demonstrēt apbrīnojami noturīgu optimismu darbos un sev raksturīgo flegmatisko īgnumu vārdos, tas ir, sabiedriskās domas aptaujās.

Tātad maijā apgrozījums pret aprīli auga par 2,6% mēneša un 8% gada laikā (izlīdzinātie dati). Maija pieaugums seko aprīļa sarukumam, un šogad kopumā ir svārstījies šaurā diapazonā bez skaidras tendences, un tas seko remdenai pērnā gada izskaņai.

Līdz ar to, ja vien apgrozījums nepalielināsies turpmākajos mēnešos, gada pieaugums saruks līdz 2-3%, jo paaugstinās salīdzinājuma bāze.

Taču acīs krīt arī tas, ka iepriekšējo divu gadu laikā apgrozījumam bijusi kopumā augšupejoša tendence, bet praktiski viss kāpums noticis dažos vasaras mēnešos un tad līkne „gaidījusi” līdz nākamajai vasarai. Varbūt tās ir patērētāju uzvedības izmaiņas, ko pagaidām neuztver sezonālā izlīdzināšana, piemēram, to varētu radīt tūristu un/vai ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju viesošanās, bet tas ir tikai minējums.

Citi makro rādītāji liek domāt, ka mazumtirdzniecības gada pieauguma tempam nevajadzētu izkrist no nu jau ierastā 5-10% diapazona, piemēram, 1.ceturksnī kopējais algu fonds pieauga par 8,8%, un darba tirgus procesiem ir liela inerce, pat ja dažiem eksporta uzņēmumiem vai nozarēm gadās sarežģījumi.

Īpaši labas sajūtas patlaban ir ar mājokļu komfortu saistītu produktu tirgotājiem.

Vairākos desmitos procentu mērojams kāpums mājsaimniecības elektropreču (43,3% gada kāpums maijā, iepriekšējos mēnešos pat vairāk), kā arī mēbeļu un citu mājokļa piederumu (+45,4%) pārdošanā. Ir runa par tipiskām ilglietošanas – ne pirmās nepieciešamības – precēm, tātad daļā sabiedrības darbos, ja ne vārdos paustais optimisms aug strauji. Kategorijā „paklāji, grīdsegas, tapetes un grīdas segumi” apjomi gada laikā ir pat divkāršojušies.

Taču interesanti, ka šogad bremzējas kāpums tirdzniecībā interneta veikalos un caur katalogiem, acīmredzot pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem tuvojas piesātinājuma punktam. Tāpat, šķiet, „tradicionālie” veikali, jo īpaši apģērbu veikali, pieņem konkurences izaicinājumu un spēj labāk sargāt savu vietu nozarē.

Ar dzīvesveida maiņu, kā arī mazumtirdzniecības tehnoloģisko attīstību acīmredzot saistīta sarūkoša pārdošana tirgos. Salīdzinot ar iepriekšējās desmitgades sākumu, tā sarukusi vairakkārt – apmēram sešas reizes.

Vēl viena nozare, kurā apjomi ir tālu zem līmeņa, kāds bija pirms desmit un padsmit gadiem, ir grāmatu pārdošana. Apjomi kopš pērnā gada sākuma stabili, bet ilglaicīgā tendence lejupejoša.

Acīmredzot samazinātā PVN atcelšanai un atjaunošanai nav bijis paliekošas ietekmes, arī te vainojamas tehnoloģiju, dzīves un domāšanas veida izmaiņas.

Kas tirdzniecībā varētu būt noticis jūnijā un kas sagaidāms turpmākajos mēnešos? Atbildēt ir ļoti viegli – nekas īpašs. Eiropas Komisijas publiskotajos datos mazumtirdzniecības noskaņojuma indekss krities no 5,1 punktiem maijā līdz 3,8 punktiem jūnijā, bet tas seko pēc kāpuma no 3,0 punktiem aprīlī un tās nav nozīmīgas izmaiņas (+100/-100 diapazonā). Patērētāju noskaņojums svārstās vēl šaurākā diapazonā.

„DNB Latvijas barometrs” šogad kopumā bijis abpusēji svārstīgs, bet galvenokārt tāpēc, ka ietver dažus vairāk emocionāla rakstura jautājumus. Respondentu vērtējums par savu materiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir stabils kā klints.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts