«Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas palodas pacēlās, un nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja, un Ķeizardārzs pārvērtās dziesmu ezerā,» par I vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem rakstīja dzejnieks Auseklis
Rīgā no visām malām 1873.gada 26.jūnijā sāka ierasties ļaudis laucinieciskās drēbēs, meklēja nesen uzcelto Latviešu biedrības namu. Sprīdis no 27. līdz 29.jūnijam pirmo dziedāšanas svētku rīkošanai izvēlēts pēc racionāliem apsvērumiem, vēstīja avīze Mājas Viesis: «Vienkārt, ir ap šo laiku tas jaukākais laiks cerējams, un, otrukārt, šīs dienas krīt starp sūdu vedamu laiku un siena pļaušanu.»
Atļauju svētkiem cariskās Krievijas varas iestādes devušas tikai pāris mēnešus pirms lielā notikuma, repertuāra sagatavošanai laika ir bijis ļoti maz. Piemēram, Rendas vīru kora astoņi dziedātāji, līdz vilciena stacijai Tukumā braukdami ar zirgu orēm, sadalījušies pa balsu grupām, tās katra savos ratos vēl mācījušās dziesmas, lai tikai Rīgā sadziedātos kopā. Šo kori vadīja Vīgneru Ernests – komponists un folkloras vācējs, pirmais latviešu mūziķis, kas mācījās konservatorijā Maskavā.
Lielvārdes kora tenors ir dzejnieks Auseklis (Miķelis Krogzemis), citos dzied vairāku vēlāka laika ievērojamu mūzikas darbinieku tēvi: Emiļa Melngaiļa tēvs – bass Lēdurgas korī, Jāņa Zālīša tēvs – bass Vecpiebalgas korī, Jāņa Reinholda tēvs – bass Koknesē. Vecpiebalgas korī dzied arī 17 gadus vecais Jurjānu Andrejs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.