KP atklāj ilgstošu energobūvnieku karteli (papildin.) 29

Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

26 energobūvnieki par dalību kartelī sodīti ar diviem miljoniem latu; vainīgie gadu nevarēs piedalīties iepirkumos

Konkurences padome (KP) piemērojusi 2 011 557 latu naudas sodu 26 energobūvniecības uzņēmumiem, kas vairāk nekā 300 iepirkumos kropļojuši konkurenci un sadārdzinājuši cenu, šodien žurnālistiem paziņoja KP. Uzraugu pārmetumi veltīti arī AS “Sadales tīkls” un AS “Latvenergo”.

Ņemot vērā KP secinājumus par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu energobūvdarbu iepirkumos, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzdevis izvērtēt AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” amatpersonu atbildību par konstatētajām nepilnībām un iespējamajiem pārkāpumiem iepirkumu procesā.

KP energobūvnieku vienošanos iepirkumos pētīja laika posmā no 2006.gada līdz 2011.gadam, ziņo LETA.

Vislielāko naudas sodu saņēmusi SIA “Vidzemes energoceltnieks” – 471 106 latus, tai seko SIA “Latvijas energoceltnieks” (LEC) ar 309 362 latu un SIA “Empower” ar 303 638 latu sodu. Kā ziņots, līdz šim karteļdarījumos bija pieķerti tikai mazie būvnieki un maksimālais uzraugu piemērotais sods bijis 40 000 latu.

Aizliegtās vienošanās rezultātā konkurence tika deformēta 316 AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” rīkotos iepirkumos, trīs VAS “Latvijas dzelzceļš”, divos SIA “LatRosTrans” un vienā SIA “Binders” rīkotā iepirkumā.

Šie pasūtītāji iegādājās elektroietaišu būvdarbus un elektromontāžas darbus (piemēram, elektrolīniju ierīkošana, remonts, modernizācija), kas pārsvarā tika īstenoti Latgalē un Vidzemē. Savukārt iepirkumu summas svārstījās no dažiem tūkstošiem līdz pusotram simtam tūkstošu latu. Sodītie elektrobūvniecības uzņēmumi no 2006.gada līdz pat brīdim, kad KP ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību konkrētajos iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu.

Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama stāstīja, ka būvnieki zināja, kurš kurā konkursā piedalīsies, un sarunāja, kas piedalīsies konkrētā iepirkumā. “Kāds būvnieks rakstījis konkurentam, ka viņš konkrētā iepirkumā nevar piedalīties, jo viņš jau ir uzvarējis vairākos iepirkumos, tāpēc konkurents tiek aicināts iesniegt zemāko cenu. Informācijas apmaiņa ir notikusi dažādi,” piebilda Ābrama.

No elektroniskiem dokumentiem KP ieguvusi informāciju par nepārprotamu aizliegtu vienošanos. KP piedāvā spilgtākos citātus no konkurentu sarakstes: “pielikumā ir 7 tāmes (RIO variants) par kopsummu 60 559 Ls bez PVN. Lūdzam palielināt cenu par 4 tūkstošiem bez PVN un mainīt tāmju izskatu. (..)”, “Jūsu summa ar PVN ir 15 528,81 Ls. Tāmei lūdzu izveidojiet sev raksturīgo izskatu”, “Atsaucoties uz iepriekšējo mutisko vienošanos par to, ka visas kārtas objektā (..) būvē “DEC”, informējam, ka Jūsu summas dotajam objektam atsūtīsim nākamās nedēļas sākumā”.

Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu gan konkrētajiem pasūtītājiem, gan to klientiem, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemērojusi ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. Attiecīgi lielāks sods piemērots uzņēmumiem, kuri piedalījās vairākos “kartelizētajos” iepirkumos. Procentuāli šīs lietas ietvaros KP piemērojusi iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus.

Vislielākos sodus – 7,5% no iepriekšējā gada apgrozījuma – saņēma “Austrumu energoceltnieks” (iepriekš darbojies ar nosaukumu SIA “Būvenergoserviss”), SIA “Rio” un SIA “Daugavpils energoceltnieks”. Šīs kompānijas kopumā piedalījušās vairāk nekā 100 iepirkumos, kuros iepriekš uzņēmumi vienojušies par cenām.

194 171 latu liels naudas sods uzlikts “Rio”, SIA “Aiviekstes energobūvnieks” sodīts ar 117 991 latu, SIA “SZMA” – 73 996 latiem, Alūksnes rajona SIA firma “Alūksnes energoceltnieks” – 64 056 latiem, SIA “Daugavpils energoceltnieks” – 57 559 latiem, AS “SZMA V” ar 53 875 latiem, SIA “Farads” ar 51 966 latiem, SIA “Austrumu energoceltnieks” ar 41 957 latiem, SIA “Besecke” ar 40 860 latiem, SIA “Elbra” ar 37 326 latiem, SIA “Telms” ar 37 228 latiem, SIA “Oms” ar 30 345 latiem, SIA “Elpoli” ar 27 110 latiem, SIA “Latgales elektromontāža” ar 25 211 latiem, SIA “Darleks” ar 22 098 latiem, SIA “J.E.F.” ar 16 540 latiem, SIA “Firma “Spriegums”” ar 15 761 latu, SIA “MCD” ar 8505 latiem, Rēzeknes pilsētas SIA “Energoceltnieks” ar 6239 latiem, SIA “Instel” ar 2566 latiem, SIA “Krāslavas energoceltnieks” ar 776 latiem, SIA “Rīgas energo būve” ar 771 latu un SIA “Demp” ar 544 latiem.

Vienam uzņēmumam – “Elbra” – naudas sods tika samazināts par 30%, jo uzņēmums lietas izpētes gaitā nolēma sadarboties ar KP, sniedzot daudz noderīgas informācijas. Sākotnējais naudas sods samazināts arī LEC, jo šis uzņēmums piedalījies trijos iepirkumos, kurās konstatēta aizliegta vienošanās.

Kā atzina KP vadītāja, bez naudas soda, visi sodītie uzņēmumi gadu nevarēs piedalīties iepirkumos. “Tas ir bargs sods, bet citādi nepanāksim, ka iepirkumi kļūst godīgi,” sacīja Ābrama un piebilda, ka, kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu, minētie uzņēmumi joprojām var piedalīties iepirkumos.

KP norāda, ka būtiska loma šajā pārkāpumā bijusi arī pasūtītāja – “Sadales tīkla” un “Latvenergo” – rīcībai, jo uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos. Tāpat “Sadales tīkla” un “Latvenergo” pārstāvjiem bija cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkumu pretendentiem. Savukārt “Sadales tīkla” un “Latvenergo” prasības pēc noteikta pretendentu skaita veicināja konkurences imitāciju.

“Pasūtītājam ir jāpievērš uzmanība tam, kādus piedāvājumus tas saņem. “Latvenergo” un “Sadales tīklam” bija cieši kontakti ar pretendentiem. Vai var iedomāties absurdāku situāciju, kad iepirkuma rīkotājs palūdz, lai viens no pretendentiem – “Daugavpils energoceltnieks” – sagatavo kontroltāmi konkrētam iepirkumam un darba apjomam, un pēc tam šis komersants pats piedalās iepirkumā. Nav izslēgts, ka ar šīm kontroltāmēm tika iepazīstināti arī pārējie pretendenti,” atzina Ābrama. Pēc viņas sacītā, pasūtītāja atbildību vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Sākotnējo informāciju par iespējamo pārkāpumu KP ieguva no KNAB. Šīs institūcijas lietvedībā norisinās kriminālprocess par “Latvenergo” un “Sadales tīkla” amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. Lietas izpētes gaitā KP ieguva informāciju par ievērojami plašāku kartelī iesaistīto uzņēmumu loku, nekā tas bija redzams no KNAB pieejamajiem materiāliem.

Sodītajiem uzņēmumiem uzliktais naudas sods jāsamaksā 45 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās. Taču saskaņā ar Konkurences likumu KP lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kā vēstīts, TV3 raidījums “Nekā personīga” maijā ziņoja, ka Konkurences padomei radušās aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem, kurā iesaistīta SIA “Latvijas energoceltnieks” (LEC). Aizdomas bija, ka vienošanās, saskaņojot tāmes, ar kādām pretendēt uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju, notikusi starp Gunta Rāvja būvfirmu LEC un Gulbenes vietējo būvuzņēmumu “RCI Gulbene”. Abiem uzņēmumiem draud sods 10% no gada apgrozījuma un liegums uz gadu piedalīties valsts un pašvaldību konkursos, vēstīja raidījums.

LEC dibināts 1992.gadā un darbojas vispārējās būvniecības jomā, kā arī veic enerģētikas un sakaru objektu celtniecību. Sākotnējo pieredzi uzņēmums guva, pārsvarā strādājot ārvalstīs, bet patlaban koncentrējies darbībai vietējā tirgū.

2007.gadā LEC īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai “Alta Capital Partners”, savukārt 2011.gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA “Energoholdings”.

“Energoholdinga” īpašnieki ir Rāvim pilnībā piederošā SIA “Grif 23” (60%), SIA “B. Holdings” (19%), SIA “Rīno” (6%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%), liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft” informācija.

(papildināta visa ziņa)

 

Komentāri (29)

austrisv 27.06.2013. 13.20

Par konkurences padomi pēdējā laikā dzird arvien biežāk un arvien kāds labs darbs padarīts, lai šos negodīgos biznesmeņus noķertu un sodītu!
Lai veicas arī turpmāk. Ko nozīmē labs iestādes vadītājs- tad iestādei ir arī labi valstij noderīgi darbi, ko parādīt!
Kaut vairāk būtu šādu vadītāju!

+8
0
Atbildēt

0

Una Grinberga 27.06.2013. 16.36

Visu cieņu KP vadītājai un sava atzinības ir jāsaņem arī valdībai, kas šo jautājumu ir virzījusi politiski!

+7
0
Atbildēt

0

aldis73 27.06.2013. 13.59

superactiņa, esi zaudējis pedējā laikā asumu 🙁 no comments arī pagrimis ar saviem argumentiem. tā turpinot zaudēsiet savu darba devēju. 🙁

+6
0
Atbildēt

1

    dace_roze_lmt_lv > aldis73 27.06.2013. 14.22

    Плати мне, и ты будешь моим работодателем.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu