SVF atkal ir tikai padomdevējs. Daži šaubās, vai politiķi spēs sadzirdēt ieteikumus
Viens no galvenajiem neatbildētajiem jautājumiem par Latvijas nākotnes attīstību – vai mūsu politiķi ir spējīgi pieņemt saprātīgus lēmumus tikai tad, ja tā ir viņu vienīgā cerība neiekrist bezdibenī?
Par nelaimi, tieši tā par viņiem domā daudzi cilvēki gan Latvijā, gan ārpus tās, un iemesli šādām šaubām nav tālu jāmeklē. Atkal un atkal esam nonākuši līdz pareiziem lēmumiem, mokoši brienot cauri gļēvulības, savtības un demagoģijas brikšņiem.
Tā bija 1994.gadā, kad visu Saeimas frakciju vadītāji bija jāaizvelk uz Vašingtonu un jānosēdina Baltā nama ārkārtas situāciju vadības telpā, lai pārliecinātu, ka beidzot jāpieņem lēmums par Krievijas armijas izvešanu. Tā bija laikā no 1998. līdz 2002.gadam, kad dažādas valdības atrada visādus ieganstus neizveidot īpašu iestādi korupcijas apkarošanai, līdz kļuva skaidrs, ka bez Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja radīšanas Latvija neiekļūs NATO. Tā bija arī pirmskrīzes laikā, kad viens valdības pārstāvis pēc otra bramanīgi skandēja, ka Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizvien satraucošākie brīdinājumi par ekonomikas pārkaršanu ir pārpratums un muļķības – līdz brīdim, kad 2008.gada beigās viņiem bija nāves bailēs jāskrien pie tā paša SVF un EK, lai viņus izpestī no katastrofāla bankrota.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.