Openheimeriem piederošais "Stemcor" izrāda interesi par "Liepājas metalurgu" (papildināta) • IR.lv

Openheimeriem piederošais “Stemcor” izrāda interesi par “Liepājas metalurgu” (papildināta)

21
Rūpnīcā "Liepājas metalurgs". Foto: Gatis Rozenfelds, F64

Valsts kase: Investori interesējas par “Liepājas metalurgu”

Premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība) piektdien bijusi īsa tikšanās ar tērauda tirdzniecības kompāniju “Stemcor“, kas ir gatava iesaistīties a/s “Liepājas metalurgs” problēmu risināšanā.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pastāstīja, ka tikšanās noritējusi kopā ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un tās laikā premjers uzņēmuma pārstāvi Ralfu Openheimeru, kura ģimenei pieder “Stemcor” kontrolpakete, iepazīstināja ar situāciju “Liepājas metalurgā”. Openheimers paudis gatavību iesaistīties uzņēmuma situācijas risināšanā. Apspriesta arī iespēja “Stemcor” pievienoties “Liepājas metalurga” kreditoru klubam. Panke pastāstīja, ka šis uzņēmums ar “Liepājas metalurgu” sadarbojas jau 17 gadus.

“Stemcor” tērauda tirdzniecības apjomi ik gadu sasniedz aptuveni septiņus miljonus tonnu, bet tērauda ražošanas izejmateriālu tirdzniecības apjomi – desmit miljonus tonnu. Uzņēmums nodarbina aptuveni 200 cilvēkus 45 pasaules valstīs. “Stemcor” apgrozījums 2012.gadā bija pieci miljardi Lielbritānijas mārciņu (4,15 miljardi latu), bet 2011.gadā – aptuveni seši miljardi mārciņu (4,98 miljardi latu). Uzņēmums pērn strādājis ar 20 miljonu mārciņu (16,6 miljonu latu) zaudējumiem, bet 2011.gadā guvis 65 miljonu mārciņu (53,95 miljonu latu) peļņu. Lielākā daļa uzņēmuma akciju pieder Openheimeru ģimenei.

Finanšu grūtībās nonākušajai a/s “Liepājas metalurgs” neizbēgami būs jāpiesaista stratēģiskais investors, un patlaban ir manāma investoru interese par šo uzņēmumu, telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” piektdien sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

“Man nav tāda investoru saraksta, nevaru pateikt arī konkrētus nosaukumus vai vārdus, taču investoru interese no ārvalstīm ir manīta, turklāt arī no pietiekami tālām valstīm,” sacīja Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks norādīja, ka uzņēmuma glābšanai investora piesaiste būs neizbēgama. Ja tiek atrasts investors, tad, ieguldot līdzekļus uzņēmuma kapitālā, šis investors kļūtu par “Liepājas metalurga” galveno akcionāru un varētu mainīt un uzlabot uzņēmuma pārvaldības modeli, kas līdz šim izraisa vienus no lielākajiem valsts un kreditoru iebildumiem, ziņo LETA.

Jautāts, cik ilgā laikā būtu iespējams atrast investoru un tam kļūt par galveno akcionāru, Āboliņš sacīja, ka par konkrētu laiku runāt ir grūti, taču esot dažādi juridiski varianti, kā šo procesu var paātrināt.

Piektdien paredzēta “Liepājas metalurga” Kreditoru kluba sanāksme, kurā tiks meklēti tālākās darbības nodrošināšanas risinājumi. Āboliņš vakar informēja, ka “Liepājas metalurga” Kreditoru klubs ir ieinteresēts atrast veidus, kā uzņēmums varētu turpināt darbību, jo tikai tādā gadījumā kreditoriem ir cerības atgūt savus līdzekļus.

Šodienas Kreditoru kluba sanāksmē paredzēts uzklausīt finanšu konsultanta “Prudentia” ziņojumu par tālākās rīcības scenārijiem, uzņēmuma plusiem un mīnusiem, iespējamā investora atrašanas iespējām.

Divi no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – uz valdības un Kreditoru kluba pagājušajā nedēļā izvirzītajām piecām prasībām, tai skaitā prasību uzņēmumā ieguldīt 25 miljonus latu personisko līdzekļu, patlaban ir snieguši izvairīgu atbildi, ka tiek meklēts investors, bet no atbildes noprotams, ka viņi savus līdzekļus nav gatavi ieguldīt, norādīja Āboliņš. Trešais lielākais akcionārs Kirovs Lipmans vakar pauda gatavību piesaistīt uzņēmumam stratēģisko investoru, kā arī ieguldīt tajā pats savus līdzekļus.

Valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas prasības, kas ir jāizpilda esošajiem “Liepājas metalurga” akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs sniegtu atbalstu. Tās ir: akcionāriem jāiegulda papildu līdzekļi, uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk, uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājums Itālijas bankai “UniCredit S.p.A”, kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.

Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sacīja, ka uzņēmums patlaban nestrādā tāpēc, ka tajā vairs nav palikuši apgrozāmie līdzekļi, nevis tāpēc, ka Eiropā metalurģijas nozarē ir nelabvēlīga situācija. “Tagad galvenās sarunas notiek starp kreditoriem un uzņēmumu, jo sākotnējās sarunas ar Eiropas Komisiju liecina, ka vēlreiz ar Eiropas Komisiju saskaņot kādu atbalstu no valsts puses, visticamāk, būtu neiespējami. Tomēr cerības veidot sadarbību ar akcionāriem patlaban mazinās,” sacīja Pavļuts.

Valsts kase ir saņēmusi “Liepājas metalurga” vēstuli, kurā ir teikts, ka uzņēmums nespēs samaksāt aizdevuma pamatsummas maksājumu Itālijas bankai. “Liepājas metalurgam” 30.aprīlī Itālijas bankai jāmaksā 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 lati. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) – aizdevuma procenti.

(papildināta ar ziņām par “Stemcor” interesi)

 

Komentāri (21)

ineta_rr 26.04.2013. 14.48

200 darbinieki 45 valstīs? Nav kāda nulle vai divas pazudušas?
Wikipedia par Stemcor teikts, ka tam ir 2000 darbinieki.

+3
0
Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde 26.04.2013. 12.10

Nacionalizēt!

+2
-1
Atbildēt

0

janis17 26.04.2013. 15.33

Plāns nav slikts!
LM paņem valsts garantētu kredītu, izpumpē maksimāli visus resursus un atdod investoram (kurš iepriekš jau sarunāts un iespējams piedalās izsūknēšanā caur ofšoru). Rezultātā investors piedāvā valstij darījumu – pusi no galvotā kredīta un pārņem LM.
Čaļiem pauris šancē.

+2
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu