Radio bez bažām varēs klausīties mazos birojos un autobusu šoferi

Saeima pieņem Autortiesību likuma grozījumus

Saeimas deputāti trešajā un galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, kas nelielu biroju darbiniekiem un autobusu šoferiem varētu ļaut izsprukt no maksas par autora darbu atskaņošanu. Tomēr strīda gadījumā tiesām būs jāizšķir, vai attiecīgais darbinieku skaits birojā vērtējams kā neliels, ziņo LETA.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) iepriekš norādīja, ka autortiesību jautājumos iesaistītajām pusēm joprojām ir atšķirīgi uzskati par vairākiem jautājumiem. Tāpēc politiķe ir aicinājusi veidot darba grupu, lai tā strādātu vai nu pie jauniem grozījumiem, vai jauna likuma izstrādāšanas.

Pieņemtais likums nosaka, ka publiskais izpildījums ir aizsargāto objektu izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.

Likumā noteikts, ka publisks izpildījums ir “darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem”.

Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar šo redakciju maksa par autoru darbu atskaņošanu nebūs jāmaksā nedz nelielu biroju darbiniekiem, nedz arī autobusu šoferiem.

Runa ir par nelieliem birojiem, kuros vienā telpā strādātu, piemēram, četri pieci darbinieki. Savukārt lielajās ražotnēs, kur plašā telpā ir krietni vairāk cilvēku, par darbu atskaņošanu varētu nākties maksāt. Strīdus gadījumus, vai runa ir par mazu vai lielu darbinieku skaitu, izšķirtu tiesa, norādīja Gulbis.

Autobusa šoferi bez maksas autoru darbus varēs klausīties, ja tas notiks personīgajām vajadzībām un netiks pārraidīts sabiedriskā transporta skaļrunī. Šoferis nebūs atbildīgs par to, ka kāds cilvēks, kurš stāvēs blakus, arī dzirdēs autora darbu atskaņojumu, skaidroja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults.

Gulbis piebilda, ka atbildīgajā komisijā diskutēts un secināts, ka starptautisko līgumu dēļ nav iespējams no publiskā izpildījuma izslēgt vienu atskaņošanas veidu, piemēram, radio tiešraidi.

Valdošās koalīcijas pārstāvji sākotnēji rosināja noteikt jaunu publiskā izpildījuma definīciju, kurā raidorganizāciju programmu atskaņošana tiešraidē netiktu definēta kā publisks izpildījums.

Komisijas sēdē Gulbis iepriekš norādīja, ka par publisko izpildījumu nevarēs uztvert situācijas, ja, piemēram, birojā mūziku klausīsies viens cilvēks vai savstarpēji pazīstami cilvēki un ja tas nenotiks klientu apkalpošanas telpā.

Likums arī nosaka autoratlīdzības tarifu iekasēšanu par autordarbu izpildījumu situācijās, kur tiek gūts “tiešs komerciāls labums”.

Vienlaikus šodien pieņemtais likums nosaka atlīdzību par autordarbu izpildīšanu, arī balstoties uz citiem ekonomiski pamatotiem objektīviem, tostarp netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgu autortiesību kolektīvo pārvaldīšanas organizāciju administratīvo nastu. Iecerēts, ka 66.prim pants, kurš attieksies uz autoratlīdzības tarifu iekasēšanu, stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.

AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica, ka šāds formulējums par “tiešu komerciālu labumu”, viņasprāt, “ierobežo Bernes konvenciju” un arī atšķiras no topošās Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kur runa ir par plašām vadlīnijām tarifu veidošanai, kas saistās ar mantiska labuma gūšanas kritēriju.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Normunds Bergs iepriekš teica, ka Autortiesību likums jāredz kā “monopolu regulēšanas” likums, ar kuru jācenšas ierobežot, viņaprāt, autoratlīdzību kolektīvo pārvaldības organizāciju patvaļu.

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš norādīja, ka Autortiesību likumā vajadzēja skaidri un nepārprotami definēt, kam un kādos gadījumos par publisko izpildījumu (tostarp radio) klausīšanos ir jāmaksā “autortiesību nodeva”, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz AKKA/LAA un LaIPa solījumiem nodevu no nelielu biroju darbiniekiem, autobusu, taksometru šoferiem un ārstniecības iestādēm neiekasēt.