Valdība atbalsta veselības nodokļa ieviešanu, nodalot to no IIN 9

Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš un Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis piedalās mediju brīfingā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Veselības ministrijas izstrādātais modelis, visticamāk, tiks īstenots jau 2014.gadā

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ieviest veselības nodokli, to nodalot no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Tomēr valdība noteica, ka iezīmētajai daļai jābūt mazākai par 3,65%, kā to sākotnēji vēlējās VM.

Izskatot VM izstrādāto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, risinājums sasaistīt veselības aprūpi ar IIN atzīts par labāko. Tas, visdrīzāk, tiks īstenots jau 2014.gadā – sākotnēji gan pilotprojekta veidā.

Diskutējot par jautājumu valdības sēdē, Finanšu ministrija (FM) joprojām uzturēja spēkā iebildumus par veselības aprūpes pieejamības sasaisti ar nodokļu nomaksu, jo neredz, kā tas atspoguļotos budžeta pieaugumā.

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) teica, ka koncepcija nerunā par budžetu, bet gan par sistēmas sakārtošanu ilgtermiņā. Viņa nepiekrita idejai, ka nav jāiezīmē konkrēta nodokļa daļa, kas atbildētu par veselības aprūpi, jo tādā gadījumā rastos jautājums, kāpēc cilvēkiem kaut kas ir jāmaksā, ja nav nevienas nodokļa daļas, kas atbild par veselības aprūpi. “Vairākās valstīs ir iezīmēta konkrēta daļa par veselības aprūpi, tā nav mūsu iegriba, bet gan juristu slēdziens,” uzsvēra ministre.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība neatbalstīja ideju par sasaisti ar IIN, atbalstot ideju par sasaisti ar obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai cilvēkiem ar mazākām algām nepalielinās nodokļu slogs. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egīls Baldzēns uzsvēra, ka svarīgi ir nepalielināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, un tam piekrita arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Pirms valdības sēdes pārliecinošu atbalstu VM iecerei sasaitīt veselības aprūpes saņemšanu ar IIN pauda vairākas sabiedriskās organizācijas. Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš pieļāva, ka pensionāru saime varētu būt visieinteresētākā iedzīvotāju kategorija, lai koncepcija tiktu īstenota, jo valsts apdrošinās pensionārus. “Pensionāru materiālais stāvoklis ļoti būtiski ir pasliktinājies un faktiski jautājumiem, kas ir saistīti ar veselības nodrošināšanu, pensionāru rīcībā šobrīd absolūtai lielākajai daļai līdzekļu nav,” viņš teica.

Arī Latvijas Ārstu biedrība, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācija un Latvijas Kardiologu biedrība pauda atbalstu VM iecerei. “Tās ir speciālas rūpes par tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā. Pretējā gadījumā, ja mēs turpinām to sistēmu, kas ir pašreiz, mēs faktiski sildām citu valstu ekonomikas,” pauda Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis. Viņš teica – ja cilvēki dzīvo un strādā, un maksā nodokļus citās valstīs, bet brauc ārstēties uz Latviju, tad Latvijas iedzīvotājiem ir mazāka pieejamība veselības aprūpei.

VM sola, ka, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu, kopējais nodokļu slogs nepalielināsies. Apdrošināšanas iemaksas tiks novirzītas tieši veselības aprūpes budžetā un tās tiks veiktas trīs veidos – iemaksu maksās darbinieks un darba devējs, valsts pati veiks iemaksas jeb apdrošinās noteiktas personu grupas, vai arī nodokļu nemaksātājs, kurš vēlēsies iekļauties sistēmā, pats veiks iemaksas 240 latu apmērā gadā.

Valsts apdrošinās kopumā 20 iedzīvotāju grupas, tai skaitā bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl 11 cilvēku grupas.

Tikmēr neatliekamās medicīniskās palīdzības minimums tiks nodrošināts ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta. Neatliekamās palīdzības minimums iekļaus neatliekamo medicīnisko palīdzību, veselības aprūpi konkrētām diagnozēm, piemēram, grūtniecēm, pacientiem ar tuberkulozi, cukura diabētu, noteiktām infekciju, psihiskām, onkoloģiskām saslimšanām un citām diagnozēm.

VM sola, ka ieguvumi no jaunās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas būs šādi – taisnīgums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, jo nodokļu maksātāji saņems vairāk, lielāki budžeta ieņēmumi un lielāks veselības aprūpes budžets, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanās – mazākas rindas, mazāki pacientu līdzmaksājumi, lielākas algas mediķiem -, kā arī sakārtota nodokļu sistēma un mazināta ēnu ekonomika.

Ar šo valdības rīkojumu VM ir noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, kurai četru mēnešu laikā ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā nepieciešamo normatīvo aktu projekti.

Savukārt FM dots uzdevums noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, ienākumus, no kuriem ir aprēķināmas valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat FM jānosaka kompensējošie pasākumi, lai pasargātu no nodokļa sloga pieauguma iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. FM par minētajiem rādītājiem būs jāiesniedz informatīvais ziņojums Ministru kabinetam.

Pēc VM izstrādāto normatīvo aktu apstiprināšanas Ministru kabinetā Finanšu ministrijai (FM), Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) sešu mēnešu laikā būs jānodrošina, ka koncepcijas īstenošanai nepieciešamie dati tiek nodoti VM padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam (NVD).

Arī Latvijas augstskolām ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā būs jāsniedz NVD nepieciešamie dati. Augstskolas iesniegs informāciju par personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī deviņus mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas. Augstskolām tas būs jādara līdz 2015.gadam, bet pēc tam par šo datu iesniegšanu atbildēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Vienlaikus visām iesaistītajām ministrijām uzdots koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu iekļaut jaunajās politikas iniciatīvās 2014.gadam un turpmākajiem gadiem.

Lai ministrijas varētu īstenot sagatavošanās darbus un 2013.gadā koncepcijā plānoto, paredzēts, ka VM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

 

Komentāri (9)

Una Grinberga 16.04.2013. 14.26

Vajadzēja 10 gadus, lai kādam ministram un valdībai kopumā būtu dūša ieviest obligāto veselības apdrošināšanu! Protams, 2014.gada 1.janvārī rindas neizzudīs, ārsti nesaņems 6000Ls uz rokas un par medikamentiem vēl joprojām būs jāmaksā, bet virziens ir pareizs!

+4
-1
Atbildēt

1

    ineta_rr > Una Grinberga 16.04.2013. 22.57

    Veselības apdrošināšana ir ļoti stulba lieta. Jā, ja vienīgā Jūsu problēmas ir lauzta roka slēpošanas trasē, tad vēl tā – nākamreiz polise būs dārgāka vai arī jums uzreiz uzliks augstāku cenrādi, ja gribēsies apdrošināšanu pret traumām, kas gūtas apzināti atrodoties augsta riska vietā. Nu gluži kā OCTA BM klases. Bet ne jau tur tas džeris aprakts, īstie krāmi sāksies, ja jums atklās kādu nopietnu un hronisku slimību, un jums vajadzēs zāles par pārsimt tūkstošiem visu atlikušo mūžu. Kamēr būs vecā polise, ja nevarēs atkratīties, maksās, bet, kad vecā polise beigsies, neviens apdrošinātājs Jums tuvumā neies.
    Bet šis būšot citādāk? Nu tad nesauciet to par apdrošināšanu, ja tā nav apdrošināšana!
    Runājot par pašu ideju, vai kāds vispār zina, cik ir tādu cilvēku, kas nemaksā IIN? Cik no viņiem ir pašnodarbinātie, kuriem, kā saprotu, IIN balstās uz entuziasmu, kabatas dziļumu un domāšanu par nākotni? Tiešām zināms? Tad kāpēc tautas skaitīšanā nevar precīzi noskaidrot iedzīvotāju skaitu? Jo precīzi uzskaitīt var tos, kas maksā IIN, mācās, ārstējās, saņem pnsiju vai pabaltu, ir policijas redzes lokā, kam pieder kāds īpašums un kuri maksā ar to saistītu rēķinus, bet pārējos jeb kā briti teiktu NEET var noskaidrot vienīgi tautas skaitīšanā vai vismaz pie pases maiņas, un tieši NEET un pašnodarbinātie ir Circenes mērķis, tad kā var zināt, cik viņu ir, ja daļu no viņiem definē tas, ka viņi ir faktiski izolēti no sabiedrības?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 16.04.2013. 21.23

palasot Dienas komentaarus pa šo liiniju , rodas iespaids ka tos raksta pašvaldiibu korumpeetie iereedņi , pašvaldiibaam samazinaasies ienaakumi , taatad jautaajums politiski saspringts, protams , ja izdotos pašvaldiibas reformeet peec RP projekta , saspiileejums krasi samazinaatos.

+1
0
Atbildēt

0

ligakalnina 16.04.2013. 14.24

Beidzot viens pareizs un svarīgs solis sistēmas sakārtošanas virzienā, pēc visa tā, kad VM PLL un TP laikos bja pārvērsta par celtniecības ministriju vai dārgas aparatūras iegādes ministriju par otkatiem ( kuras mums uz mūsu iedzīvotāju skaitu ir vairāk, kā Lielbritānijā vai Francij, un par ko mēs vēl arvien turpinām maksāt).
Vienīgais, kas izraisa bažas, vai tas, ka valdība neatbalsta to IIN %, ko pieprasīja VM, tas, kārtējo reizi, var pilnībā degradēt labu ideju, jo, ja naudas pietrūks, visi vainos nevis valdības “skopumu”, bet gan pašu ideju.
Man vispār nav skaidrs, kāpēc tas tika izdarīts, jādomā, VM bija attiecīgi aprēķini, un viss maksā, cik maksā, nevis tik, cik valdība iedomāsies.
Vai, varbūt, valdībai patīk, kad gada beigās VM tai, kā vienmēr, lūdzas naudu, ka gada beigās vairs nav iespējams pacientus nosūtīt ne uz izmeklēšanām, ne operācijām, jo visi limiti izsmelti, un tad lemt, dod papildus finansējumu, vai nedod.
Acīmredzot, tas jāprasa FM.

+3
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu