Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Levits grib kārtīgi izdiskutēt preambulas nepieciešamību
Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits pirmdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu vienojās, ka prezidenta paspārnē strādājošā komisija pētīs, vai un kādai vajadzētu būt Satversmes preambulai.
Levits sacīja, ka tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāta šogad plānotā komisijas darbība, kas varētu koncentrēties uz diviem jautājumiem – civildienesta attīstību Latvijā un idejām, vai un kādai vajadzētu būt Latvijas Satversmes preambulai. “Mēs runājām tikai par to, ka pie tā vajadzētu strādāt. Nekādas pozīcijas mēs īpaši nepārrunājām,” sacīja Levits, taujāts, kāda ir viņa paša pozīcija par Satversmes preambulu.
Tāpat, pēc Levita domām, nedrīkst ar šādu darbu steigties, jo nepieciešamas plašas diskusijas par šo jautājumu. “Tieši tādēļ man šķiet, ka būtu svarīgi, ja nebūtu kāda īpaša gala termiņa, kad jānonāk pie rezultāta, jo svarīgas ir arī pašas diskusijas. Un, ja gadījumā diskusiju rezultātā nonāk pie secinājuma, ka ir nepieciešama šāda preambula, un var lielā mērā formulēt tās saturu, tad var iet tālāk. Ir vēl pāragri spriest par to,” teica Levits.
Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka prezidents ar Levitu bija vienisprātis, ka šādām diskusijām vēl nepieciešams turpinājums arī juristu vidē, savukārt lēmumam par Satversmes preambulas nepieciešamību jābūt politiskam – ideālā situācijā akceptētam no visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.
Komisijas priekšsēdētājs informēja par šī brīža demokrātisko valstu konstitūcijām, kur lielākajā daļā valstu ir preambulas, tai skaitā abās pārējās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā, kuras savas konstitūcijas pirms 20 gadiem izstrādāja un pieņēma no jauna. Patlaban Latvija ir tikai viena no astoņām demokrātiskām valstīm, kuru pamatlikumā nav preambulas. Vienlaikus Levits uzsvēra, ka preambula pati par sevi neatrisinās visas juridiskās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Latvija, bet primāri dos savu pienesumu valstiskuma definēšanā, stiprinās valstisko apziņu.
“Jau diskusija vien liks cilvēkiem pārdomāt, kas ir šī valsts. Vienlaikus preambulai jābūt pietiekami fleksiblai – uz nākotni vērstai,” piebilda Levits.
Valsts prezidents un Levits sarunā pieskārās arī Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesisko attiecību modeļa problemātikai, kas mazām valstīm liek daudz rūpīgāk pievērsties likumdošanas kapacitātes stiprināšanai, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses.
Sarunas noslēgumā Levits darīja zināmu komisijas šī gada darba plānu, kurā viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem būs ziņojuma sagatavošana par profesionāla, efektīva un maza civildienesta izveidošanas iespējām Latvijā, kas varētu kļūt par diskusijas pamatu turpmākai virzībai uz šo mērķi. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šo ieceri un aicināja komisiju uzsākt darbu pie ziņojuma sagatavošanas pēc iespējas ātrākā laikā.
Pagājušā gada septembrī Konstitucionālo tiesību komisija atzina, ka Latvijā pastāv Satversmes kodols, kas nav maināms.
Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Proti, šis kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu.
Komisija arī secinājusi, ka Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams. Tādēļ optimālākais no priekšlikumiem, ko iesaka komisija, ir izvērst Satversmes preambulas daļu, ietverot tajā arī atziņas par Latvijas valsts dibināšanas mērķiem un jēgu, kā arī, iespējams, par nākotnes attīstības virzienu.
Komentāri (6)
buchamona 25.03.2013. 14.01
Diskusija par Satversmi ir laba lieta, bet… Latvijā ik reizes šī diskusija ” uzplaiksnī” un dzenas pakaļ kārtējiem notikumiem – tad, kad jau esam nonākuši kāda nenovēršama fakta priekšā. :) Pagaidām viss ir beidzies labi, bet – nav izslēgts, ka pienāks brīdis, kad nebūs jēgas vairs diskutēt, ja turpināsim šādā garā
0
guna 25.03.2013. 14.47
ka prezidenta paspārnē strādājošā komisija pētīs, vai un kādai vajadzētu būt Satversmes preambulai.
————-
Vai nav dīvaini lasīt šos vārdus. Ir pagājuši disvdesmit neatkarības atgūšanas gadi un mēs joprojām runajam, ka jādiskutē par Satversmes preambulu, kurā būtu ierakstīts, kas ir Latvijas valsts, kas to dibināja, un kādu mērķu dēļ to darīja. Prezident un Levit, cik vēl vajadzēs gadus, lai to saprastu un pieņemtu. Man ir smagas aizdomas, ka tas tiek apzināti premzēts jo nav zināms kāda būs Latvija kaut pēc desmit gadiem, un vai šeit būs vēl latviešu nācija, un vai tai nelielajai etniskajai kopienai Latvijā būs kādas tiesības izteikties. Man liekas ,ka tas ir tas iemesls. Levits dzīvodams un strādādams eiropā, ļoti labi to jūt, un varbūt arī kaut ko zina, par ko nedrīkst publiski izteikties. Krieviem Latvijā neizdevās caur referendumu panākt krievu valodu līdzvērtīgu latviešu valodai. Tagad tiek darīts spiediens caur nepilsoņu kongresu, panākot nullēs pilsonības variantu, un pēc tam krievu valoda atgriešanu valsts līmenī. Lidz ar to krievu valoda būtu kā viena no valodām eiropas savienībā. Tā būtu liela Krievijas ārpolitikas uzvara par ES. Notikumi Latvijā ir pupu mizas.
0
kristaps_drone 25.03.2013. 15.24
Kaut kā agrāk Levits runāja daudz noteiktāk un kareivīgāk, pat prata ieviest lielisko terminu “gļēvlatvieši”, ar ko apzīmēt lielāko daļu pie varas esošo. Varbūt tomēr nevajag aizrauties ar diskusijām, jo diskusiju rezultātā tie valsts ienaidnieki, kas 16. marta spļauj sejā latviešiem un apgāna Brīvīvas pieminekli ar savām sirēnām un padomju okupācijas maršiem, un 9. maijā rīko un piedalās orģijās Pārdaugavā un citviet Latvijā, savus uzskatus nemainīs. Varbūt tomēr ir vienkārši jāpārņem Igaunijas un Lietuvas pieredze un skaidri un gaiši jāieraksta preambulā, ka Latvija ir izveidota kā latviešu valsts, lai gan okupantiem un kolonistiem, gan muļķiem un gļēvlatviešiem tas būtu pilnīgi skaidrs!
0