Kāpēc Vācijas aģentūra ASIIN nespēs uzlabot augstskolu studiju programmu akreditāciju?

Jau mēnešiem ilgi publiskajā telpā tiek uzturēts ieskats, ka konkursā izraudzīta ārvalsts studiju programmu kvalitātes novērtēšanas aģentūra uzlabos vērtēšanas procesu un padarīs vērtējumus starptautiski „konvertējamus”, pie viena atsijājot nekvalitatīvās programmas. 

Vai tas patiešām tā ir un vai maz ir iespējams, paturot prātā, ka konkursā uzvarējušai Vācijas aģentūrai ASIIN nemaz nebūs pilnvaras vērtēt studiju programmas, bet tikai organizēt ārvalstu un vietējo ekspertu grupu darbu, kurām būs jāgatavo izvērsti programmu raksturojumi un jāiesaka vērtējums? Līdz šim šo darbu veica Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC), vairāku augstskolu kopīgi dibināta organizācija.

Ļaunuma sakne ir faktā, ka galīgo lēmumu pieņēma un joprojām pieņems Akreditācijas komisija, IZM sakomplektēta personu grupa, kurā lielai daļai var nebūt pieredzes nedz studiju programmu izveidē un īstenošanā, nedz vērtēšanā.

Latvijas AIKNC (kura vietā nu būs vācu ASIIN), kā zināms, nekādus vērtējošus lēmumus nepieņēma, bet tikai organizēja ekspertu (ārvalstu un vietējo) grupu darbu. AIKNC vadītājam pamatoti var pārmest tikai vienu – ka AIKNC tā arī nav spējis starptautiski akreditēt pats sevi. Taču IZM Akreditācijas komisija vēl jo mazāk ir starptautiski akreditēta. Īstenībā tai par tādu kļūt ir pilnīgi neiespējami. Tādējādi Latvijā līdz šim veiktie programmu/virzienu vērtējumi starptautiski nevar īsti tikt atzīti.

Šo ļaunumu vēl puslīdz varētu pieciest, ja IZM Akreditācijas komisija nedrīkstētu pieņemt lēmumu, kas groza ekspertu sniegto vērtējumu, turklāt to nekādi nemotivējot. Taču tā nav. Joprojām atmiņā gadījums, kad Zviedrijas profesora vadīta ekspertu grupa vienprātīgi ieteica studiju programmu akreditēt uz diviem gadiem, pieprasot to būtiski uzlabot un norādot konkrētus uzlabošanas virzienus. Un kāds bija rezultāts? Aizklāti balsojot, Akreditācijas komisija “piesprieda” maksimālo, sešu gadu, akreditāciju. Protams, lēmums nekā netika pamatots.

Pozitīvs piemērs te ir Lietuvas Studiju kvalitātes vērtēšanas centrs (SKVC), kas 2012.gadā ir ieguvis starptautisku akreditāciju (visai līdzīgi darbojas konkursā uzvarējusī Vācijas ASIIN).

SKVC ir Lietuvas IZM dibināta aģentūra ar savu padomi, ko ieceļ ministrs. Tās sastāvs ir visai līdzīgs mūsu IZM Akreditācijas komisijas sastāvam. Taču padome tikai ieceļ SKVC direktoru, pārrauga aģentūras darbu, bet nevērtē un neakreditē. To dara SKVC direktora izveidotas komisijas.

Piemēram, SKVC direktors uzaicina reprezentatīvu Studiju vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā nospiedošā pārsvarā ir augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla pārstāvji. Šie visi ir ar iepriekšēju pieredzi programmu vērtēšanā, drīkst kalpot ne ilgāk kā divus trīsgadu termiņus.

Studiju vērtēšanas komisija saņem SKVC starptautiski izsludinātu konkursu kārtībā uzaicinātu ekspertu grupu sagatavotus pārskatus, kas satur izvērstu tekstisku vērtējumu un ieteikumu “akreditēt uz 6 gadiem”/”akreditēt uz 3 gadiem”/”neakreditēt”, un pieņem lēmumu “piekrist ekspertu ieteikumam”/ “nepiekrist ekspertu ieteikumam”. Pēdējā gadījumā pārskats tiek atdots ekspertu grupai pārstrādāšanai. Parasti tas notiek tad, kad pārskata teksts pēc Studiju vērtēšanas komisijas domām satur apgalvojumus, kuru dēļ ieteikumam nāktos būt citādam nekā ekspertu piedāvātais (parasti – zemākam).

Man pašam, pagājušogad vadot šādu ekspertu grupu, vairākus pārskatus nācās pārtaisīt pat trīsreiz, līdz Studiju vērtēšanas komisija piekrita, ka akreditācijas ieteikums saskan ar pārskata tekstā rakstīto. Vēlos uzsvērt, ka Studiju vērtēšanas komisija nevienu brīdi neapšaubīja ekspertu grupas konstatējumus un neaicināja paaugstināt vai pazemināt vērtējumu, bet tikai norādīja uz pārskata teksta un gala vērtējuma ieteikuma savstarpēju neatbilstību, prasot koriģēt vai nu vienu, vai otru.

Kamēr Latvijā nebūs kaut kas analoģisks SKVC, par uzticamu studiju programmu vai virzienu vērtēšanu runāt nevarēs. ASIIN te neko uzlabot nevar, jo ne jau ASIIN, bet IZM Akreditācijas komisija, līdzīgi kā līdz šim, pieņems gala lēmumus.

Tādējādi šķietamā reforma īstenībā negroza un tātad arī neuzlabo itin neko, ja nu vienīgi sadārdzina akreditācijas procesu, jo neba jau Vācijas aģentūra strādās par Latvijas algām.

N.B. Visas manā pārziņā esošās studiju programmas ir akreditētas līdz 2018.gadam, turklāt bakalaura un maģistra programmas ir akreditētas Eiropas līmenī. Man nav intereses “noraut reformu”, taču reformas jau nemaz nav.

Autors ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, profesors, Eiropas Informātikas studiju programmu akreditācijas aģentūras EQANIE Akreditācijas komisijas loceklis