Reformas jau nemaz nav 25

Studenti protesta akcijā pie valdības mājas. Foto: Raitis Plauks, F64
juris_borzovs_lu_lv
Print Friendly, PDF & Email

Kāpēc Vācijas aģentūra ASIIN nespēs uzlabot augstskolu studiju programmu akreditāciju?

Jau mēnešiem ilgi publiskajā telpā tiek uzturēts ieskats, ka konkursā izraudzīta ārvalsts studiju programmu kvalitātes novērtēšanas aģentūra uzlabos vērtēšanas procesu un padarīs vērtējumus starptautiski „konvertējamus”, pie viena atsijājot nekvalitatīvās programmas. 

Vai tas patiešām tā ir un vai maz ir iespējams, paturot prātā, ka konkursā uzvarējušai Vācijas aģentūrai ASIIN nemaz nebūs pilnvaras vērtēt studiju programmas, bet tikai organizēt ārvalstu un vietējo ekspertu grupu darbu, kurām būs jāgatavo izvērsti programmu raksturojumi un jāiesaka vērtējums? Līdz šim šo darbu veica Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC), vairāku augstskolu kopīgi dibināta organizācija.

Ļaunuma sakne ir faktā, ka galīgo lēmumu pieņēma un joprojām pieņems Akreditācijas komisija, IZM sakomplektēta personu grupa, kurā lielai daļai var nebūt pieredzes nedz studiju programmu izveidē un īstenošanā, nedz vērtēšanā.

Latvijas AIKNC (kura vietā nu būs vācu ASIIN), kā zināms, nekādus vērtējošus lēmumus nepieņēma, bet tikai organizēja ekspertu (ārvalstu un vietējo) grupu darbu. AIKNC vadītājam pamatoti var pārmest tikai vienu – ka AIKNC tā arī nav spējis starptautiski akreditēt pats sevi. Taču IZM Akreditācijas komisija vēl jo mazāk ir starptautiski akreditēta. Īstenībā tai par tādu kļūt ir pilnīgi neiespējami. Tādējādi Latvijā līdz šim veiktie programmu/virzienu vērtējumi starptautiski nevar īsti tikt atzīti.

Šo ļaunumu vēl puslīdz varētu pieciest, ja IZM Akreditācijas komisija nedrīkstētu pieņemt lēmumu, kas groza ekspertu sniegto vērtējumu, turklāt to nekādi nemotivējot. Taču tā nav. Joprojām atmiņā gadījums, kad Zviedrijas profesora vadīta ekspertu grupa vienprātīgi ieteica studiju programmu akreditēt uz diviem gadiem, pieprasot to būtiski uzlabot un norādot konkrētus uzlabošanas virzienus. Un kāds bija rezultāts? Aizklāti balsojot, Akreditācijas komisija “piesprieda” maksimālo, sešu gadu, akreditāciju. Protams, lēmums nekā netika pamatots.

Pozitīvs piemērs te ir Lietuvas Studiju kvalitātes vērtēšanas centrs (SKVC), kas 2012.gadā ir ieguvis starptautisku akreditāciju (visai līdzīgi darbojas konkursā uzvarējusī Vācijas ASIIN).

SKVC ir Lietuvas IZM dibināta aģentūra ar savu padomi, ko ieceļ ministrs. Tās sastāvs ir visai līdzīgs mūsu IZM Akreditācijas komisijas sastāvam. Taču padome tikai ieceļ SKVC direktoru, pārrauga aģentūras darbu, bet nevērtē un neakreditē. To dara SKVC direktora izveidotas komisijas.

Piemēram, SKVC direktors uzaicina reprezentatīvu Studiju vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā nospiedošā pārsvarā ir augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla pārstāvji. Šie visi ir ar iepriekšēju pieredzi programmu vērtēšanā, drīkst kalpot ne ilgāk kā divus trīsgadu termiņus.

Studiju vērtēšanas komisija saņem SKVC starptautiski izsludinātu konkursu kārtībā uzaicinātu ekspertu grupu sagatavotus pārskatus, kas satur izvērstu tekstisku vērtējumu un ieteikumu “akreditēt uz 6 gadiem”/”akreditēt uz 3 gadiem”/”neakreditēt”, un pieņem lēmumu “piekrist ekspertu ieteikumam”/ “nepiekrist ekspertu ieteikumam”. Pēdējā gadījumā pārskats tiek atdots ekspertu grupai pārstrādāšanai. Parasti tas notiek tad, kad pārskata teksts pēc Studiju vērtēšanas komisijas domām satur apgalvojumus, kuru dēļ ieteikumam nāktos būt citādam nekā ekspertu piedāvātais (parasti – zemākam).

Man pašam, pagājušogad vadot šādu ekspertu grupu, vairākus pārskatus nācās pārtaisīt pat trīsreiz, līdz Studiju vērtēšanas komisija piekrita, ka akreditācijas ieteikums saskan ar pārskata tekstā rakstīto. Vēlos uzsvērt, ka Studiju vērtēšanas komisija nevienu brīdi neapšaubīja ekspertu grupas konstatējumus un neaicināja paaugstināt vai pazemināt vērtējumu, bet tikai norādīja uz pārskata teksta un gala vērtējuma ieteikuma savstarpēju neatbilstību, prasot koriģēt vai nu vienu, vai otru.

Kamēr Latvijā nebūs kaut kas analoģisks SKVC, par uzticamu studiju programmu vai virzienu vērtēšanu runāt nevarēs. ASIIN te neko uzlabot nevar, jo ne jau ASIIN, bet IZM Akreditācijas komisija, līdzīgi kā līdz šim, pieņems gala lēmumus.

Tādējādi šķietamā reforma īstenībā negroza un tātad arī neuzlabo itin neko, ja nu vienīgi sadārdzina akreditācijas procesu, jo neba jau Vācijas aģentūra strādās par Latvijas algām.

N.B. Visas manā pārziņā esošās studiju programmas ir akreditētas līdz 2018.gadam, turklāt bakalaura un maģistra programmas ir akreditētas Eiropas līmenī. Man nav intereses “noraut reformu”, taču reformas jau nemaz nav.

Autors ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns, profesors, Eiropas Informātikas studiju programmu akreditācijas aģentūras EQANIE Akreditācijas komisijas loceklis

 

Komentāri (25)

piziks 14.03.2013. 07.40

Beidzot vien “puis’s” ir pateicis kaut ko esenciāli precīzu. Konstruktivi. Bez pašreklāmiski bezsaturiskas ķīlēšanas.

+16
-4
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > piziks 14.03.2013. 10.31

    ———
    Būtu tikai aitas, tad cirpēji atradīsies!
    Jo vairāk “šādu puišu”, jo vairāk darba cirpējiem. Pilnīgi droši apgalvoju – tas Juris “dziesmotajā jampadracī” 1988. – 1991.gg. apzinīgā vecumā dalību nav ņēmis, tāpēc neizprot ne šodienas reformatorus, ne reformācijas būtību.
    100%, ka bērnībā nav lasījis “Nezinītis uz Mēness”:

    http://www.youtube.com/watch?v=qD9AQORuLYU

    0
    -7
    Atbildēt

    0

garausiitis 14.03.2013. 08.09

OT – piekrītu Tev . Kārtējais stāsts , ka reformām ir tikai nosaukums nevis kāda reāla būtība. Cik var gvelzt muļķības … Skaļi virsraksti bez satura. Konkrētajā gadījumā tā vietā , lai savestu kartība savu “māju” , tiks izmesta nauda radot iluzoru sajūtu , ka nu tik būs , jo ārzemnieki taču… Labs bija piemērs par Lietuvu salīdzinājumam .
Un vispār jau kuro reizi nākas atkārtoties IzM un Ķīļa reformu sakarā , ka nav sistemātiskuma . Notiek viena striķīša paraustīšana, tad otra , bet reālas plānveida sistēmas izglītības sakārtošanai no pašiem pamatiem . Un galvenais, ka beigās tā ir bezjedzīga naudas terēšana … Ir gandrīz pusotrs gads pagājis – matos sagājis ar augstskolām , zinātniekiem , sportistus pirmos principā jau pārņēma citi pārraudzībā . Kur visam tam jēga ?

+13
-6
Atbildēt

2

    garausiitis > garausiitis 14.03.2013. 10.31

    To , ka ar Ķīli būs brīnumi bija jau zināms pašā sākumā , tapēc viss notiekošais tikai apstiprina izteiktās bažas. Ķīlis ir izcils orators un kā jau tas pierasts Latvijā daudzi uz to arī pavelkas. Taču haoss viņa rīcībā komplekta ar dažām personīgām īpašībām reāli visu šo reformēšanos padara par farsu . Žēl ,ka tā ir reālā dzīve nevis datorspēle, tad nekas nebūtu pretī arī pamāžoties.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    grislits > garausiitis 14.03.2013. 09.06

    Nu ja Ķīlim ir uzdevums nostiprināt divvalodīgu izglītību, tad viņš nemaz nevar kopīgu plānu visai sistēmai izstrādāt, jo tādā plānā nebūs iespēju noslēpt to āža kāju. Ķīlis pēc iespējas ātrāk ir jādabūn prom no IM amata.

    +11
    -5
    Atbildēt

    0

Aleksejs Dimitrovs 14.03.2013. 08.43

Sāls ir arī tur, ka šī nav vienīgā nozare, kurā neizprot jēdzienus akreditācija un sertifikācija. Latvijā ierēdņi visu grib paturēt savās rokās tāpēc paši cenšas visu akreditēt un sertificēt.

+9
-2
Atbildēt

1

    ——–
    “(..), jo neba jau Vācijas aģentūra strādās par Latvijas algām.”
    ============================================================================
    Neizprot?! Ha,ha,ha, – cirkā jau viens otrs kamielis iedomājās, ka kamieļu dresētāji neizprot esošās sistēmas/iekārtas funkcionēšanas būtību.
    Reformēšana jeb “problēmu risināšana” ir visai ienesīgs bizness jau vairāk kā 20 gados, taču viens otrs pilsonītis vēl to nav apjēdzis.
    Mācās, študenti, mācās no ķīļiem, sprūdžiem u.c. post-cilvēkiem:

    “Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav”

    http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/3422-ekonomists-janis-oslejs-merkis-ir-klut-bagatakiem-taupibai-nav-jegas

    0
    -4
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu