Putnis: Aizdomas par pastarpinātu politisko ietekmi uz NEPLP lēmumu
Latvijas televīziju turpmāk vadīs Ivars Belte, kas kļuvis par valdes priekšsēdētāju, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija. Pret viņa kandidatūru protestēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Dulevska, kura ceturtdien padomes sēdē nepiedalījās.
Savukārt par valdes locekli programmu attīstības jautājumos izraudzīts reklāmas aģentūras “Lowe Age Latvia” izpilddirektors Sergejs Ņesterovs. Par valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos izraudzīts bijušais SIA “Baltcom TV” valdes loceklis Māris Skujiņš.
Par Ivaru Belti balsoja Ainārs Dimants, Gints Grūbe un Ivars Zviedris. Sergejs Ņesterovs guva visu četru klātesošo padomes locekļu atbalstu. Par Māri Skujiņu balsoja Ainārs Dimants un Gints Grūbe, šajā balsojumā izšķirošā bija NEPLP priekšsēdētāja Aināra Dimanta balss, informē NEPLP.
Pirmais jaunieceltā LTV valdes priekšsēdētāja Beltes darbs būšot sarunas ar LTV darbiniekiem par televīzijas pašreizējām problēmām un turpmāko darbu. Kā Belte sacīja aģentūrai LETA, viņš esot dzirdējis, ka LTV darbiniekiem ir daudz informācijas par problēmām LTV darbībā.
Dulevska protestē
Aija Dulevska par nepiedalīšanos balsojumā paziņoja sociālajā tīklā Twitter: „Mani kolēģi zina manu viedokli un motivāciju – balsošanā par LTV valdi es nepiedalos.” Dulevska no sevis atbildību par LTV valdes izraudzīšanos nenoņem, taču tā ir viņas protesta izpausme pret to spiedienu, kas izdarīts valdes izvēles procesā. Viņa uzskata, ka cilvēkam, kuru ievēlēs, biznesa pagātnē ir bijušas viņai neskaidras un nepieņemamas lietas.
Dulevska lika žurnālistiem saprast, ka pārējie padomes locekļi ir apņēmušies atbalstīt Beltes kandidatūru Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatam, raksta LETA.
Sarunā ar žurnālistiem Dulevska, kura atradās savā kabinetā tikai dažus metrus no NEPLP sēžu telpas, sacīja, ka galvenais viņas nepiedalīšanās iemesls ir bažas par Beltes pagātni “Baltijas mediju aliansē” (BMA) un darījumiem ar nezināmas izcelsmes naudu starp BMA Latvijā un Lielbritānijā. Par šiem darījumiem Beltem laikā, kad viņš bija BMA valdes priekšsēdētājs Latvijā, vajadzēja zināt, šo lietu nepārzināšana liecinātu par viņa profesionālo nekompetenci.
Dulevska uzsvēra, ka Belte kā vadītājs un menedžeris ir ļoti labi novērtēts un nevēlējās, balsojot pret vai atturoties, nostāties pret pārējiem NEPLP locekļiem, tādēļ izvēlējusies balsojumā nepiedalīties, par to paziņojot savā Twitter kontā.
Dulevska teica, ka Belte kā LTV seja viņai nav pieņemams, jo, viņasprāt, jautājums nav par profesionālām vai citām kvalifikācijām, bet gan par Latvijas valsti. Viņa arī sacīja, ka savas bažas par Beltes kandidatūru nebija izteikusi agrāk, atsaucoties uz padomes locekļu savstarpējo vienošanos šādas lietas nekomentēt. Dulevska kā risinājumu šai situācijai piedāvā konkursu rīkot no jauna.
Belte jau pārsteidza LTV darbiniekus diskusijā ar savām atbildēm par tā saucamo Nila Ušakova e-pasta sarakstes skandālu, kurā atklājās, ka politiķis dod norādījumus Pirmajam Baltijas kanālam (PBK) par tā satura veidošanu. Belte no 2007.gada bija “Baltijas Mediju alianse”, kam pieder PBK, izpilddirektors. Belte tur īsti problēmu neredzēja.
Kruks kritizē Ņesterova izvēli
LTV Ziņu dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Dagnija Neimane jaunās LTV valdes ievēlēšanu komentēja īsi, norādot, ka piekrīt kolēģa Jāņa Gestes viedoklim, kurš savā twitter kontā raksta: “Priecē, ka LTV būs vadība! Pārējo rādīs laiks!”
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Sergejs Kruks uzskata, ka Ivara Beltes iecelšana par LTV ģenerāldirektoru ir pieņemams variants, jo Belte sevi apliecinājis kā pragmatisku cilvēku, kura redzējums ir piemērots televīzijas vadīšanai.
“Belte nav slikts variants. Viņam ir spējas, un viņš atšķirībā no daudziem citiem sevi apliecinājis kā uz mērķi orientēts cilvēks,” teica Kruks.
RSU asociētais profesors kritiski vērtē Sergeja Ņesterova iecelšanu par valdes locekli programmu attīstības jautājumos. Kruks norādīja, ka Ņesterova līdzšinējā darba pieredze, kas saistīta ar reklāmu un komerciju, kā arī uzrunās paustais redzējums par LTV programmu attīstību nav bijuši pārliecinoši un atbilstoši jaunajam amatam.
“Tur būs lielas problēmas,” sacīja Kruks. “Viss viņa CV ir pārāk komercializēts. Viņam ir pilnīgi citi rāmji un izskatās, ka savu vīziju viņš nav mainījis arī tagad, kad iecelts amatā, kur nepieciešams pavisam citādāks skatījums. Tā ir milzīga problēma ar padomi [NEPLP], kas savā koncepcijā deklarē ļoti “tīru” redzējumu par sabiedrisko televīziju, bet pēkšņi ieceļ amatā cilvēku bez pieredzes šajā jomā.”
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja profesore Inta Brikše sacīja, ka pašlaik vēl nevarot spriest par NEPLP izvēli. Par jaunās valdes ievēlēšanu viņa sacīja: “Tas, kas viņiem bija iedots, tā arī viņi nobalsoja.”
Pastarpināta politiska ietekme
Viens no konkursa dalībniekiem Roberts Putnis, kurš par konkursa norisi vērsies tiesā, par konkursa rezultātiem teic, ka „Ivara Beltes ievēlēšana ir pretēja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kurš kā obligātu atlases kritēriju paredz, ka LTV valdes loceklim ir jābūt labai reputācijai”.
Faktiski viņš arī piekrīt Dulevskai, ka Belte ir vadījis tādu mediju uzņēmumu, kura darbībā viņa vadības laikā ir notikuši elementārāko žurnālistikas ētikas pamatbaušļu pārkāpumi – tieša politiska ietekme uz ziņu saturu. „Vēl vakar Nila Ušakova tiešo ietekmi uz Pirmā Baltijas kanāla saturu Belte LTV tiešraidē nodēvēja par „spekulācijām internetā”. Viņš nav publiski distancējies no notikušā ne pārkāpumu laikā, ne līdz šodienai. Tas neliecina par pilsonisko stāju un neatkarīgu personību, kāda ir vajadzīga LTV valdes vadībā,” norāda Putnis.
„Ar savu lēmumu NEPLP rada šaubas par tās deklarēto nodomu patiesumu veidot nacionālo informatīvo telpu un samazināt Krievijas mediju ietekmi. NEPLP ar visu atlases procesu ir neiedomājami grāvusi sabiedrības uzticību savai profesionalitātei, politiskajai neatkarībai un darbības tiesiskumam,” Ir.lv komentē bijušais „Delnas” vadītājs.
Personāla atlases firmas „Fontes” publiskā viena kandidāta degradēšana, pretrunas NEPLP pārstāvju izteikumos par konkursa gaitu, publiskas kandidātu izvērtēšanas ierobežošana un tiesas lēmumu ignorēšana ir radījusi šaubas, ka viss konkursā bijis kārtībā. Viņš ir pārliecināts, ka vienīgais atbalsts šim lēmumam aizkulisēs nāk no „Vienotības” Saeimas frakcijas, kas kontekstā ar neskaidro NEPLP locekļu pozīciju publisko pamatojumu norāda uz noteiktu Saeimas locekļu profesionāla rakstura ietekmes svirām uz vismaz diviem no NEPLP locekļiem. Šis lēmums dod pamatu aizdomām par pastarpinātu politisku ietekmi.
Jau ziņots, ka uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja mediju holdinga “Baltijas Mediju alianse” kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras “TNS Latvia” valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve.
Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidēja bijušais radio “Star FM” programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras “Lowe Age Latvia” izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova.
Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA “Baltcom TV” valdes loceklis Māris Skujiņš.
Konkursā uz trim valdes locekļu amatiem tika saņemti 45 pieteikumus. Otrajā kārtā iekļuva deviņi, bet viens atteicās.
Jau ziņots, ka vairāki pirmajā atlases raundā noraidītie kandidāti asi iebilduši pret NEPLP atlases metodēm. To starpā ir mūzikas industrijas uzņēmējs un bijušais laikraksta “Vakara Ziņas” redaktors Juris Millers, augstskolas “Turība” lektors Jānis Rušenieks, kas 90.gados vadīja televīzijas raidorganizāciju “RBS TV”, kas 90.gadu beigās bankrotēja, kā arī bijušais “Sabiedrības par atklātību Delna” vadītājs Roberts Putnis, kas iesniedzis prasību pret NEPLP administratīvajā rajona tiesā.
(papildināta ar jaunāko informāciju)
Komentāri (89)
Aldīna 07.03.2013. 20.26
Apsolīja, ka procesa laikā nesmukumus nenesīs uz āru. Kam tāda taktika izdevīga? Kam vajadzēja žļembāt Tjarves kandidatūru, ja par Belti jau bija skaidrs? Dulevskai vajadzēt paust atklātu un skarbu viedokli par notiekošo un tad varbūt kas mainītos … tagad … nu tagad TV darbiniekiem būtu jāiet ielās. LTV tieši vajadzēja padarīt nacionālāku, politiski neatkarīgāku, radošāku, maksimāli vietējo saturu ražojošu utt. MĒS TAČU VISI TO GAIDIJĀM!? Noticis absolūti pretējais – To uzticēts darīt mūsu naidnieku rokaspuisim! AAAAAAAAAAA! Zeme atveries! Kaut visiem NEPLP NOPŪTU OLAS!
P.S.
Gaidam rīt Beltes uzsaukumu 8.martā!
6
Signija Aizpuriete > Aldīna 07.03.2013. 20.33
——p.s.s.
Lai gaidīšana jautrāka ar I.Ziedoņa Epifānijām – , jo cirks Jēkaba ielā 6. jūlijā svinēs savu 20-o atjaunošanas gadadienu!
http://www.youtube.com/watch?v=hPOQIzbviAw
0
dzintarz > Aldīna 08.03.2013. 14.57
Ko padarīsi, jāsvin!
Kamēr latvju sīkburžuā sievietes slapjajos sapņos rēgosies sarkani sīpolaugi, dzeltēni žurnāļi, TV seriāļi un namiņš siltjūŗas krastā, demokrātiskas SMS balsošanas ceļā ievēlēs…paši zināt ko.
0
dzintarz > Aldīna 08.03.2013. 15.00
Serģečno pazdravļaju S ženskim dņom, dorogaja tovariščķ ženščina!
0
piziks > Aldīna 08.03.2013. 08.04
Uzsaukums jau tikko atskanēja, — Belte teica: jāsvin!
:)
0
Ojārs > Aldīna 07.03.2013. 21.25
Gaidam rīt Beltes uzsaukumu 8.martā!
——————
Visām padomju sievietēm!
0
ilmisimo > Aldīna 07.03.2013. 23.39
Gaidam rīt Beltes uzsaukumu 8.martā!
_______________________
Astotajai Marfai seko devītā Maija.
Loģiskās konsekvences.
0
Ieva 07.03.2013. 19.33
Žēl. Nu arī LTV būs uz Ušakova takas.
0
grislits 07.03.2013. 19.34
Nu ko, tagad varbūt vēl LTV apvienos ar PBK?
Es kaut kā par NEPLP cilvēkiem biju mazliet labākās domās.
4
grislits > grislits 08.03.2013. 08.16
Redz kur vēl viens krass pagrieziens uz austrumiem – http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=375182:grib-ieviest-qdivplsmu-studijasq&Itemid=145
Ja līdz šim nebija konkrēta likumprojekta un Ķīlis kaut ko atrunājās par Eiropas valodu veicināšanu augstskolās un varēja domāt, ka tā viņš tiešām domā, tad tagad ir atklāti redzams, ka likumprojekts Eiropas valodu lietošanu augstākajā izglītībā gandrīz nemaz nemaina, toties ir tieši virzīts uz krievu valodas kā otras mācību pamatvalodas ieviešanu augstskolās.
Tas arī liecina par to, ka Ķīlis nevis aiz nezināšanas vai nesaprašanas neuzskata par problēmu divplūsmu izglītību bērnudārzos un pamatizglītībā/vidējā izglītībā, bet visu ļoti labi saprot un neko mainīt tur netaisās, bet gatavojas Latvijā nostiprināt izglītību divās valodās kā pamatvalodās sākot no bērnudārza līdz augstskolai.
0
ievuliitis > grislits 08.03.2013. 11.48
Robert, maza piebilde. To visu Ķīlis taisās ieviest “VALSTS dibinātajās” augstskolās. Privātajās tas jau sen eksistē.
0
grislits > grislits 07.03.2013. 19.42
Cerams, ka visu vēl nenosaka, bet pēdējā laika notikumi liecina, ka pagrieziens uz austrumiem notiek visās frontēs.
0
dro > grislits 07.03.2013. 19.38
roberts_j. Kas notiek Latvijā? Vai tiešām šeit visu jau nosaka kremlis?
0