LTV radošais klupiens – Blaumaņa mistērijas

Vecgada šovs ir iekļauts 2012. gada sabiedriskajā pasūtījumā, LTV būs jāizvērtē tā sabiedriskais labums

Kauns un totāls gaumes trūkums. Šie ir raksturīgākie publiskajā telpā un sarunās ar televīzijas profesionāļiem izskanējušie vērtējumi Latvijas Televīzijas (LTV) plaši izreklamētajam vecgada vakara Blaumaņa mistēriju šovam „Lai dzīvojam, lai svinam!”. LTV ziņo, ka vecgada programma LTV izmaksājusi ap 50 000 latu, ko LTV segusi no reklāmas ieņēmumiem.

Sociālajos tīklos jau šova laikā tika izkliegta skatītāju attieksme, asi kritizējot LTV Vecgada vakara piedāvājumu. LTV uzraugošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgs LTV izvērtēt gan šova māksliniecisko risinājumu, gan to, cik adekvāti iztērēta mistērijām atvēlētā nauda. Savukārt pati LTV komentāros ir skopa. LTV1 programu direktore Baiba Šmite rakstiski paziņojumā presei sola vērtējumu par Blaumaņa mistērijām sniegt tikai nākamnedēļ pēc detalizēta programmas satura un mākslinieciskā izvērtējuma.

„Man bija kauns. Man liekas, tā vidusskolā uz estrādes fonogrammām dziedāja. Es 50 000 latu izmantotu gaumīgāk,” ļoti asa savā Blaumaņa mistēriju vērtējumā ir televīzijas režisore un producente Žaklīna Cinovska. Viņa neērtuma sajūtas dēļ neesot spējusi ilgi skatīties pēc ilgāka pārtraukuma tapušo LTV vecgada oriģinālprogrammu. To veidojis viesproducents Niks Volmārs, ilggadīgā LTV režisore Svetlana Rudzīte un scenāriste Dace Judina.

Tomēr gala rezultāts vismaz tiem skatītājiem, kas aktīvi izpaudušies sociālajos tīklos un interneta portālos, ir nesis vilšanos – latviešu aktieru māksliniecisko mutes plātīšanu kādreizējo populāro hītu fonogrammu pavadībā skatītāji, viņu vidū arī labi zināmi teātra kritiķi, mūziķi un žurnālisti, nokritizējuši visai nesaudzīgi.

„Man deviņdesmitajos gados bija vecgada horoskopu nakts, un tur bija līdzīgas dekorācijas, bet tas bija pirms 20 gadiem!” saka Cinovska. Viņasprāt, ja mūsdienās TV piedāvā „popielu”, tad tā ir jāveido kā asprātīga parodija, taču „šis bija kaut kāds arhaisma kalngals”. Vēl viņa brīnās, kāpēc aktieri, kuri paši dzied, ir piekrituši šādam piedāvājumam.

Arī televīzijas režisore Dita Torstere saka – ja viņai būtu jātaisa šāds šovs, viņa visiem spēkiem cīnītos, lai aktieriem būtu iespēja pašiem iedziedāt dziesmas. „Bet man nekad nav paticis atdarināt, es izdomātu kaut ko jaunu. Un man liekas, ka arī paši mākslinieki ne visai veikli jutās tādā vidē,” saka Torstere.

„Skatītāju viedokļi un gaumes ir dažādas, bet, protams, viedokļos un komentāros ir jāieklausās un jāatlasa būtiskais,” paziņojumā presei raksta Šmite. LTV uzraugs NEPLP Gints Grūbe stāsta, ka vecgada vakara šovs ietilpst 2012. gada sabiedriskajā pasūtījumā, ko NEPLP ir apstiprinājusi un kurā ietvertie raidījumi pēc LTV izstrādātā kvalitātes vērtēšanas mehānisma ir jāizvērtē pašai LTV. NEPLP konkrētus LTV raidījumus nevērtē, taču NEPLP, sekojot līdzi sabiedriskā pasūtījuma izpildei, reizi ceturksnī pārbauda, vai LTV raidījumu vērtējums atbilst sabiedriskā labuma principiem. Grūbe uzskata, ka šovam atvēlētā summa – ap 50 000 latu – ir adekvāta, lai radītu kvalitatīvu vecgada programmu, un atgādina, ka šī bija LTV iespēja pierādīt savu oriģinālraidījumu veidošanas māku.

LTV detalizēti nekonkretizē budžeta pozīcijas, bet atklāj, ka kopējais atlīdzības fonds ir Ls 32 000, savukārt par iepirktajiem pakalpojumiem LTV maksājusi Ls 15 000, bet par iepirktajiem materiāliem – Ls 11 000. To, kas slēpjas aiz šīm pozīcijām, trešdien no LTV nebija iespējams noskaidrot, taču runātīgāks bija producents Niks Volmārs, kurš stāstīja, ka viņa producentu grupai „Uzmanības laikmets” LTV samaksājusi Ls 2000 pirms nodokļu nomaksas, un par šo summu bez viņa strādājuši vēl divi cilvēki.

Volmārs arī neuzņemas atbildību par šova saturu, jo viņu LTV vadība uzaicinājusi palīdzēt organizēt šovu jau tad, kad mākslinieciskais koncepts bijis izstrādāts. Viņa producentu grupa organizējusi šova publicitāti un mārketingu un nodrošinājusi telpu īri un uzaicināto šova dalībnieku nolīgšanu. Ja Volmāram būtu jāizstrādā vecgada programmas koncepcija, viņš piedāvātu „zilās uguntiņas” formāta raidījumu, kādu rādījusi Krievijas kompānija „RTR Plaņeta”, taču vienlaikus viņš šaubās, vai šāds formāts derētu sabiedriskajai TV.

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska stāsta, ka NEPLP neadekvāta šķitusi arī reklāma pirms pusnakts: „Mēs atkal cilvēkus grūžam skatīties to televīziju virzienā, kur [atšķirībā no LTV] valda svētku noskaņa. Jaungada raidījums tomēr ir vizītkarte, kurai daudzas televīzijas velta īpašu uzmanību.” Pēc Dulevskas domām, ir jāmācās no 2012. gada kļūdām un nākamā vecgada programma jāsāk veidot jau šā gada pirmajās dienās.

Līdztekus kritikai par Blaumaņa mistērijām izvirzījies arī jautājums, kādam jābūt vecgada šovam sabiedriskajā televīzijā. Koncerna MTG TV kanālu direktore Baiba Zūzena stāsta, ka TV3 neveido vecgada vakara šovus, jo šādu vienreizēju pasākumu izmaksas ir ļoti lielas, taču finansiālais ieguldījums neatmaksājas, jo Jaungada naktī nav daudz TV skatītāju. „Komerctelevīzijai ir jādomā kategorijā „ieguldījums – atdeve”, bet sabiedriskajam medijam jādomā par sabiedrisko labumu – vai programma atbilst sabiedriskajam pasūtījumam un sabiedrības interesēm,” saka Zūzena. LTV ziņo, ka, pēc provizoriskajiem tirgus pētījumu firmas „TNS Latvia” datiem, Blaumaņa mistērijas noskatījušies aptuveni 160 000 skatītāju.

„Jaungada programma ir televīzijas pašcieņas jautājums. Tajā var ieguldīt naudu, ja ir izplānots, kā šovu tālāk izmantos – varbūt to, piemēram, atkārtos nākamajā gadā pa dienu. Ja ir laba programma, tad cilvēki skatās,” saka Cinovska. Viņa pati gan gadu mijā izvēlējusies skatīties Krievijas televīziju piedāvājumu un saka – Latvija kaimiņvalsts programmas nekad nepārspēs ar vērienu, taču pavisam noteikti var pārspēt ar gaumi un idejām.