Putins nolēmis parakstīt likumu par adopcijas aizliegšanu uz ASV • IR.lv

Putins nolēmis parakstīt likumu par adopcijas aizliegšanu uz ASV

25
Krievijas protestētājs tur rokās plakātu ar uzrakstu: "Deputāti, adoptējiet slimos bāreņus!" Foto: EPA/LETA

ASV Valsts departaments un UNICEF kritizē „antimagņitska likumu”

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka ir nolēmis parakstīt parlamenta nule kā apstiprināto likumu, ar kuru aizliegta Krievijas bērnu adopcija uz ASV, ziņo AFP/LETA.

“Es pagaidām neredzu nekādus iemeslus, kāpēc man to nevajadzētu parakstīt,” tiekoties Kremlī ar augstākajām amatpersonām, sacīja Putins. “Es grasos parakstīt ne tik vien šo likumu, bet arī prezidenta dekrētu par izmaiņām bāreņu aprūpē.”

ASV Valsts departaments un ANO Bērnu fonds nākuši klajā gan ar kritiku par Krievijas Valsts domes augšpalātas 26.decembrī apstiprināto likumprojektu, kas liedz bāreņus adoptēt ASV ģimenēm, gan arī ar aicinājumu turpināt adopciju, ziņo aģentūras AFP un ITAR-TASS.

ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Patriks Ventrels trešdien paziņoja – Vašingtonai ir ļoti žēl, ka Krievijas likumdevējs spēris šādu soli tā vietā, lai panāktu divpusēju vienošanos par sadarbību adopcijas jautājumos, kas jau stājusies spēkā novembrī. Krievijas Valsts domes pieņemto lēmumu ASV uzskata par kļūdainu, jo pirmajā vietā jābūt rūpēm par bērnu labklājību, nevis politiskiem apsvērumiem, teica Ventrels.

Likumprojektu, kas aizliedz uz ASV adoptēt Krievijas bērnus, Krievijas Federācijas padome pieņēma trešdien, 26.decembrī, par to nobalsojot visiem 143 klātesošajiem senatoriem. Likums spēkā stāsies, kad to parakstīs Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Likumprojektu jau kritizējušas gan cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Amnesty International”, gan ANO Bērnu fonds UNICEF, gan arī augstas Krievijas amatpersonas, piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un izglītības ministrs Dmitrijs Ļivanovs, kā arī vicepremjere Olga Golodeca.

Krievijā sāk tiesāt mirušo juristu Magņitski

Tikmēr Krievijas tiesa ceturtdien sākusi izskatīt lietu pret 2009.gadā pirmstiesas ieslodzījumā mirušo Rietumu investīciju fonda “Hermitage Capital” juristu un korupcijas apkarotāju Sergeju Magņitski, kurš tiek apsūdzēts krāpšanā, ziņo AFP.

Magņitska ģimenes advokāts tiesas procesā atteicies piedalīties, tādēļ pirmstiesas noklausīšanās pārcelta uz 28.janvāri, teica Maskavas Tveras rajona tiesas preses dienests.

Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.

Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.

Pēc viņa nāves šī lieta tika slēgta, bet 2011.gada augustā no jauna atvērta. Februārī izmeklētāji paziņoja, ka plāno vērsties pret mirušo juristu tiesā.

Magņitskis un viņa bijušais darba devējs – Rietumu investīciju fonda “Hermitage Capital” vadītājs Viljams Brauders – tiek apsūdzēti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 522 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni deviņu miljonu latu) apmērā. Brauders pašlaik atrodas Londonā un tiek tiesāts aizmuguriski.

Magņitska ģimenes advokāts Nikolajs Gorohovs AFP paziņojis, ka šī lieta ir antikonstitucionāla un viņš tajā neplāno piedalīties.

 

 

Komentāri (25)

oktaavs 27.12.2012. 19.04

Putins partakstīs jebko, kas cels viņa reitingu tautā. Tas ir svarīgāk par kaut kādu tur eiropiešu un “amerikosu” reakciju.
Nebūs savējo sovoku atbalsta – nebūs varas un no tās izrietošo bonusu daudzu miljardu USD izskatā. Un tas jau vairs nav smieklīgi.
Dēļ tā var arī pakarot, vai patīrt valsti no neapmierinātajiem. Nav jau pirmā reize..

+6
0
Atbildēt

0

Sandris Maziks 27.12.2012. 22.02

KRUSTTEVS
Krievu mužiks vienmēr ticis drausmīgi pazemots, tomēr nekad par to nav bijis aizvainots. Katrs, kurš pret viņu noslauka kājas, tas “от бога”. Čečeni ir tauta, krievi – negatīvā selekcija.

+3
-1
Atbildēt

2

Aivars Krauklis 27.12.2012. 14.39

Lai nu kuri brēktu, bet UNICEF un „Amnesty International” gan varēja izmantot izdevību paklusēt. Nosaukumi tie paši, bet šīs starptautiskās birokrātijas citadeles sen vairs nav tas, kas bija 60.-70. gados.

+4
-4
Atbildēt

5

    Sanšains > Aivars Krauklis 27.12.2012. 17.17

    Nav gan. Vismaz toreiz mums šķita, ka “Amnesty international” ir kaut kas labs.

    “Kopš 2008. gada MOZAĪKA ir stratēģisks sadarbības partneris starptautiskajai cilvēktiesību organizācijai AMNESTY INTERNATIONAL.”
    http://www.mozaika.lv/lv/par-mums/sadarbibas-partneri/

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Aivars Krauklis 27.12.2012. 18.23

    “toreiz mums šķita, ka “Amnesty international” ir kaut kas labs”
    ===
    Jā, šamiem tāds nelāgs paradums nostāties vājāko pusē…

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Edzs > Aivars Krauklis 28.12.2012. 02.44

    J.Biotops _…„Amnesty International”… šīs starptautiskās birokrātijas citadeles sen vairs nav tas, kas bija 60.-70. gados._
    ~~~~~~~~~~~~~~~~
    jau 90-tajos jau vairs nebija tas. 1989. man izdevas dzivokli noorganizet tikshanos Latvijas neformalo grupu parstavjiem ar Amnesty International aghentiem. cilveki no LNNK un VAK stastija tiem par tautas kustibu uz Latvijas neatkaribas atgushanu. tie klausijas bez intereses, ljoti uzsverti pavirshi un kad acimredzami bezjedziga saruna izdzisa atjautaja vai apzinamies ka musu darbibas ir pretlikumigas un ar tam mes traucejam Gorbachovam realizet perestroikas programu. pec tam tie saka iztaujat vienu krievu ko bija panjemushi lidz – frizieri-pederastu kursh bija demonstrejis Vecakju stacijas rajona, vinji tur bija pliki flashojushi vesels bars, bet sho vienigo milicija bija aizturejusi un piesitusi. abi Amnesty International aghenti izradija specigas mums tad nesaprotamas simpatijas pret sho mazakumtiesibu cinitaju, fotografeja to un lika vinjus tulkot kamer sadusmojamies un atvadijushies izlikam tos aiz durvim.
    shis te man sanaca ari ka atbilde uz kristaps_freimanis – “Jā, šamiem tāds nelāgs paradums nostāties vājāko pusē…”

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Aivars Krauklis 27.12.2012. 19.56

    Tā jau ir, it kā vājāko pusē, bet, gadās, ka viņi par vājāko pusi uzskata tos pašus acīmredzamos teroristus, saistītus ar islama radikāļiem, un kad kāds no tās organizācijas mēģina iebilst, tad to atlaiž no darba, tāds gadījums samērā nesen esot bijis.
    Tad, kad vēl bija PSRS, kaut kā ticība visām tām CTB org. bija lielāka, tagad tie CTB aizstāvji, kas saradušies milzīgā daudzumā, reizēm aizstāv tos, ko aizstāvēt diezin vai vajadzētu, un apsūdz tos, kas aizstāv visu sabiedrību pret dažādiem teroristiem un vienkārši grautiņu rīkotājiem un noziedzniekiem, kuriem vieta cietumā.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 27.12.2012. 21.41

    Birokrātu bandas ar krāšņajiem nosaukumiem jau sen nav vājāko pusē, ja vien tas vājākais nav kāds neveiksmīgs bandīts vai pašu čoms. Labus maksātājus arī var kādu retu reizi tā vārgi aizstāvēt, kad neizdodas apčakarēt. Parasti gan izdodas – novecojusī reputācija un trenētās rīkles vēl palīdz.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu